Odrija Hepberna

Odrija Hepberna dzimusi Odrija Ketlīna Rustona (Audrey Kathleen Ruston), bija nīderlandiešu izcelsmes angļu aktrise un fotomodele.

Par lomu filmā "Romas brīvdienas" saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. ASV Filmu institūts nosaucis Hepbērnu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu trešajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā.

Odrija Ketlīna Rustona bija vienīgais bērns brita Džozefa Viktora Antonija Rustona un viņa otrās sievas bijušās baroneses Ellas van Hēmstras, holandiešu aristokrātes, ģimenē.

Viņas tēvs vēlāk pieņēma vecvecmāmiņas Ketlīnas Hepbernas uzvārdu, tādējādi Odrijas uzvārds kļuva Hepberna-Rustona. Hepbernai ir divi pusbrāļi no mātes pirmās laulības ar holandiešu muižnieku Džonkhīru Hendriku Gustafu Ādolfu Quarlzu van Uffordu - Džonkhīrs Arnouds Roberts Aleksandrs "Alekss" Qarlzs van Uffords un Džonkhīrs Ians Edgars Brūss Quarlzs van Uffords.

II Pasaules karš

1935. gadā Hepbernas vecāki izšķīrās un viņas tēvs ģimeni atstāja. Vēlāk šo viņa nosauca par traumatiskāko dzīves brīdi. Ar Sarkanā krusta palīdzību, viņa noskaidroja tēva atrašanās vietu, uzturēja kontaktu un finansiāli atbalstīja līdz viņa mūža galam.

1939. gadā ģimene pārcēlās uz vectēva māju Arnhemā, Nīderlandē, ticot, ka Vācija šai valstij neuzbruks.

No 1939. gada līdz 1945. gadam Odrija apmeklēja Arnhemas Konservatoriju, kurā līdzās standarta mācību priekšmetiem apguva arī baleta pamatus.

1940. gadā vācieši iebruka Nīderlandē. Vācu okupācijas laikā Hepberna pieņēma vārdu Edda van Hēmstra (Edda van Heemstra), jo "angliski skanošs" vārds tika uzskatīts par bīstamu. Tas nekad nekļuva par viņas likumīgo vārdu. Vārds Edda bija atvasināts no mātes vārda Ella.

Ap 1944. gadu Hepberna kļuva par prasmīgu balerīnu. Viņa slepeni uzstājās cilvēku grupām, lai savāktu naudu Holandes pretošanās kustībai. Pēc Sabiedroto frontes atklāšanas D-dienā, dzīves apstākļi pasliktinājās. Arnhemu nopostīja artilērijas ugunis, kas bija daļa no operācijas Market Garden. Sekojošā bada laikā, 1944. gada ziemā, vācu armija konfiscēja ēdienu un degvielu. Cilvēki mira no bada un aukstuma. Hepberna un daudzi citi cilvēki izdzīvoja cepot biskvītus, miltus izgatavojot no tulpju sīpoliem.

Odrija īsināja laiku zīmējot, daži bēnības zīmējumi ir apskatāmi arī šodien. Kad valsts tika atbrīvota, iedzīvotāji varēja saņemt Apvienoto Nāciju palīdzības un rehabiltitācijas preces. Hepbernas kara laika pieredze ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ viņa iesaistījās UNICEF brīvprātīgajā darbā.

Slimība un nāve

Hepberna ir Anglijas karaļa Edvarda III tiešs pēctecis.

1950. gadu sākumā aktrise bija saderināta ar jauno Džeimsu Hensonu, tomēr pēdējā brīdī kāzas atcēla. 

Odrija divreiz apprecējās - pirmoreiz ar amerikāņu aktieri Melu Fereru (laulība ilga no 1954. līdz 1968. gadam) un otrreiz ar itāļu dakteri Andrea Doti (1969 - 1982).

Hepbernai ir divi bērni - Šons Hepberns Ferers (dzimis 1960.) un Luka Doti (dzimis 1970.).

Viņa nomira 1993. gada 20. janvārī no vēdera dobuma vēža.

******

Karjeras sākums

Pēc kara beigām 1945. gadā Hepbērna kopā ar māti pārcēlās uz Amsterdamu. Tur viņa trīs gadus mācījās baletu pieSonia Gaskell. 1948. gadā Hepbērna pirmo reizi piedalījās filmā Nederlands in 7 lessen. Pēc tam viņa studēja baletu Londonā pie lēdijas Marie Rambert, kā arī strādāja par modeli.

Hepbērna uzstājās teātrī, piedalījās nelielās kinolomās. Vienā tādā lomā Hepbērnu ievēroja franču rakstniece Kolete, un ieteica viņu titullomai Brodvejas uzvedumā Žižī (Gigi), kas bija veidots pēc Koletes darba. Par Žižī lomu Hepbērna nopelnīja Teātra pasaules balvu (Theatre World Award).

Aktrises karjera

1953. gadā Hepbērna filmējās princeses Annas lomā filmā "Romas brīvdienas" kopā ar Gregoriju Peku. Par šo lomu viņa saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā, Britu Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā un Zelta Globusa balvu kā labākā aktrise dramatiskā filmā.

Ievērību guva arī Hepbērnas nākamās lomas filmās "Sabrina" (1954), "Karš un miers" (1956), "Mūķenes stāsts" (1959), "Brokastis pie "Tifanija"" (1961), "Šarāde" (1963), "Mana skaistā lēdija" (1964), "Kā nozagt miljonu" (1966).

Kopš 1967. gada Hepbērna sāka retāk filmēties. Viņa vairāk laika veltīja ģimenei un sabiedriskajam darbam.

Sadarbība ar UNICEF

Hepbērna kļuva par UNICEF Labas gribas sūtni. Sākot ar 1988. gadu viņa piedalījās humanitārās palīdzības misijās, apmeklēja daudzas pasaules valstis, piemēram, Etiopiju, Turciju, Sudānu, Bangladešu, Vjetnamu, Centrālamerikas valstis. Četrus mēnešus pirms savas nāves Hepbērna bija Somālijā. Situāciju šajā valstī viņa aprakstīja kā pašu briesmīgāko, ko viņa jebkad redzējusi.

Izsakot atzinību par darbu UNICEF, ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs Hepbērnu apbalvoja ar Prezidenta brīvības medaļu. Jau pēc nāves Hepbērnu apbalvoja ar Amerikas Kinoakadēmijas Džīna Heršolta humanitāro balvu.

Hepbērna apglabāta Šveicē, Tolochenaz kapsētā.

Par Hepbērnu ir publicēti biogrāfiski materiāli. Plašu atzinību ir ieguvusi 2000. gada TV biogrāfiskā filma "Odrijas Hepbērnas stāsts" (The Audrey Hepburn Story), kurā Hepbērnu agrā jaunībā atveido Emmija Rosama, bet pamatlomā ir Dženifere Lova Hjūita.[8] Šīs filmas beigās ir iekļauti arhīva materiāli ar Odriju Hepbērnu, kas filmēti viņas pēdējās UNICEF misijas laikā.

2002. gadā Hepbērnas humanitāro darbu godināja ANO Speciālajā, bērniem veltītajā sesijā, atklājot ANO Ņujorkas galvenajā mītnē statuju "Odrijas gars" (The Spirit of Audrey).