Ūlofs Palme

Ūlofs Palme  bija Zviedrijas politiķis, divkārt premjerministrs.

Dzimis Stokholmā apdrošinātāja ģimenē.

Ulofs Palme bija Mūru (Kaugurieši  mūsdienās) muižnieka Augusta fon Knīrīma (von Knierim) mazmazdēls.

Olofa vectēvs Voldemārs savulaik bijis Rīgas politehnikuma rektors, agronomijas un ķīmijas profesors, bet Knīrīmu meita apprecējās ar zviedru aristokrātu atvasi inženieri Palmi, un viņu ģimenē auga 3 bērni Klāss, Katrīna un Ūlofs. Visi trīs Palmes bērni, sākot no 1920. gada līdz 1939. gadam savas vasaras pavadīja Skangaļu muižā, pie saviem vecvecākiem. Par savām bērnības atmiņām Skangalē Klāss un Katarina Palmes ir sarakstījuši grāmatu “ Vasaras Skangaļos”.

Vectēvs un vecāmāte bija Latvijas pilsoņi. Pēc laikabiedru atmiņām - Ūlofs sarunvalodas līmenī varēja sarunāties latviski.

1918.gadā, nodibinoties Latvijas valstij, tika realizēta zemes reforma, kuras rezultātā Knīrīmi varēja paturēt sev piederošāš muižas centra ēkas un 52 hektārus zemes.

Līdz 1939. gadam kāds no Knīrimu dzimtas Skangaļos dzīvoja patstāvīgi.

Pēc vidusskolas absolvēšanas no 1947. līdz 1948. gadam U. Palme studēja ASV, iegūstot bakalaura grādu. Pēc augstskolas pabeigšanas apceļojis ASV, kur saskāries ar sociālās nevienlīdzības un rasisma izpausmēm šajā valstī, kas Palmi pievērsa sociālisma idejām un politikai. Atgriezies Zviedrijā turpināja studijas jurisprudencē Stokholmas universitātē.

Universitātē aktīvi iesaistījies studentu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, ieņemot augstus amatus Zviedrijas Nacionālajās studentu apvienībā.

1953. gadā Zviedrijas premjerministrs, kurš pārstāvēja Zviedrijas Sociāldemokrātisko partiju, uzaicināja Palmi strādāt pie viņa sekretariātā.

No 1955. gada Palme darbojās arī Zviedrijas Sociāldemokrātiskajā jaunatnes līgā.

1957. gadā Ūlofu Palmi ievēlēja Zviedrijas parlamentā. No 1963. līdz 1969. gadam viņš ieņēma vairākus amatus valdībā.

1969. gadā, kad no sava amata atkāpās Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis, Palme tika ievēlēts viņa vietā, kā arī kļuva par Zviedrijas premjerministru.

Pirmais Palmes premjerministra termiņš ilga no 1969. līdz 1976. gadam, bet otras no 1982. līdz 1986. gadam.

Savu popularitāti, īpaši Austrumu blokā un citu valstu sociālistu vidū viņš ieguva, pateicoties aktīvajai darbībai starptautiskajās attiecībās, kur Palme uzstājās kā ass ASV agresīvās ārpolitikas pretinieks.

Tāpat viņš aktīvi uzstājās pret aparteīdu Dienvidāfrikā, Pinočeta režīmu Čīlē, Franko režīmu Spānijā, pievērsa uzmanību rasisma, sociālās nevienlīdzības un citiem jautājumiem. Iekšpolitikā Palme pārstāvēja jauno zviedru sociāldemokrātu paaudzi, kuri savos uzskatos tuvinājās sociālistiem un marksistiem.

1986. gada 28. februārī Palme kopā ar sievu pastaigājās pa Stokholmas centru pēc kino apmeklējuma. Neilgi pirms pusnakts uz Zviedrijas premjerministru no tuvas distances tika izšauts. Lai arī Palme tika nogādāts slimnīcā, tomēr no gūtā ievainojuma viņš nomira neilgi pēc pusnakts. 

***

Pēc II Pasaules kara Skangaļu muiža nonāca Krievu armijas īpašumā. Armija izmantoja Skangaļu muižas ēkas par militārām noliktavām.

Latvijai atgūstot neatkarību, Palmes ģimene atguva savā īpašumā Skangaļu muižas centru. Palmes ģimene 1994. gadā muižu kā dāvinājums nodeva reliģiskajai organizācijai "Pestīšanas Armija" ar mērķi - palīdzēt latviešu tautai un saglabāt kultūrvēsturisku vidi. Kopumā Skangaļu muižu veido septiņas lielas ēkas ar granīta mūriem un apmēram 52 hektāri zemes.

Pestīšanas Armija arhitekta Ulfa Andersa vadībā ir atjaunojusi muižas galveno dzīvojamo ēku, kurā tagad atrodas viesu māja ar virtuvi, kā arī klēti, kurā tiek iekārtots garīgās attīstības centrs. No jauna tika uzbūvēta vēl viena ēka, kurā atrodas bērnu māja - internāts. Šobrīd Skangaļu muižas bērnu mājā darbojas Pestīšanas Armijas bērnu atbalsta un sociālās aprūpes centrs.