Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda tika nāvīgi sadurta veikalā Stokholmā

Kāds  vīrietis lielveikalā Stokholmas centrā uzbruka Zviedrijas ārlietu ministrei Annai Lindai, sadurot viņu krūtīs, vēderā un rokās.

Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons nekavējoties izdevis rīkojumu par drošības pasākumu pastiprināšanu visiem valdības ministriem, karalim Karlam XV Gustavam, vadošajiem politiķiem un galvenajām valdības ēkām.

Zviedrijas politiķi un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki ikdienā pārvietojas bez miesassargiem, izņemot premjerministru, kam ir divi apsargi civildrēbēs, un neievēro kādus īpašus drošības pasākumus, salīdzinot ar citām Eiropas nācijām.

Taču 1986.gadā Zviedriju šokēja premjerministra Ūlofa Palmes noslepkavošana, kurš tika nošauts, kad atgriezās mājās no kino apmeklējuma. Viņa slepkava tā arī netika atrasts.

"Zviedrijas tautai tas atgādina šausmīgās atmiņas par ŪIofu Palmi. Tas varētu nozīmēt, ka no šā brīža Zviedrijas politiķiem būs nepieciešami apsargi visur, kur viņi dodas," sacīja Zaļo partijas līderis Pēters Ēriksons.

****
Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons par jauno valsts ārlietu ministri iecēla latviešu izcelsmes juristi Lailu Freivaldi.

Freivalde šajā amatā nomainīs pagājušajā mēnesī visu valsti šokējošā uzbrukumā nogalināto Annu Lindu.

1942.gadā Rīgā dzimusī Freivalde laikā no 1988. līdz 1991.gadam un no 1994. līdz 2000.gadam bija Zviedrijas tieslietu ministre.

2000.gadā ministre bija spiesta atkāpties no amata, kad viņa tika apvainota par pašvaldībai piederoša dzīvokļa iegādāšanos, samaksājot it kā pārāk lētu cenu. Šāda rīcība nebija pretrunā ar Zviedrijas likumiem, taču nesaskanēja ar Freivaldes pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas vadlīnijām. Partija iestājās pret municipālo dzīvokļu privatizāciju.

"Laila ir pieredzējusi politiķe. Viņa ir arī tā, kas samierinājusi Zviedrijas politiku ar Eiropas Savienību," preses konferencē pavēstīja Persons.

"Viņas pieredze sadarbībā ar ES un grūtiem jautājumiem, kas būs jārisina šoruden, īpaši konverģences jautājumi, ir papildu argumenti, kas man liek uzskatīt, ka viņa būs brīnišķīga ārlietu ministre," sacīja Persons.

************************

Laila Freivalde – jaunā ārlietu ministre Zviedrijā

Datums: 04.10.2003
Autors: Sandra VEINBERGA, Neatkarīgās korespondente Stokholmā

Vakar Zviedrijas premjerministrs Jorans Pēršons par ārlietu ministri iecēlis latviešu izcelsmes juristi Lailu Freivaldi. Ministru amatus ieguvušas vēl divas dāmas, līdz ar to premjeram izdevies panākt apsolīto dzimumu līdzsvaru ministru portfeļu sadalījumā.

«Ar šo es vēlos uzsvērt, ka valdībā tiek iesaistīti vairāk gados jauni ministri, un galvenokārt tās ir sievietes. Mans mērķis bija panākt līdzsvaru, lai puse ministru būtu vīrieši, un otra puse – sievietes. Tātad desmit ministri un desmit ministres. Tas man ir izdevies!» piektdien preses konferencē lepni konstatēja Zviedrijas premjers.

Pie kvotu stabilizēšanas līdzdarbojusies arī jaunā Zviedrijas ārlietu ministre L. Freivalde, jo viņu premjerministrs ir izraudzījies ārlietu resora vadībai 10. septembrī noslepkavotās Annas Lindas vietā. «Laila ir ļoti pieredzējusi politiķe. Viņa palīdzēja noenkurot iekšpolitiskos jautājumus Eiropas Savienības kontekstā, un tieši tagad, kad mūsu priekšā ir ļoti grūts periods konventā, lieti noderēs viņas jurista kompetence,» uzsvēra valdības vadītājs.

Tādējādi L. Freivalde, latviešu izcelsmes juriste, kas zviedru tautai līdz šim bija pazīstama kā tieslietu ministre no 1988. līdz 1991. gadam un no 1994. līdz 2000. gadam, kļūst par ārlietu vadītāju. Zviedru avīzes norāda arī uz L. Freivaldes motīviem, viņai savulaik ar troksni aizejot no politikas; viņa «bija spiesta atstāt valdību 2000. gadā tāpēc, ka viņa un viņas vīrs Juhans Hedstrems piekrita privatizēt dzīvokli īres namā, kurā viņi dzīvoja», lai gan šāda rīcība bija pretrunā ar ministres pausto politiku, kas aicināja neprivatizēt īres dzīvokļus pilsētu centros, lai neveicinātu segregāciju.

Ministres reakcija toreiz izraisīja asus protestus viņas pārstāvētajā partijā un sabiedrībā. Žurnālisti, atmaskojot šo procesu – pamatā bija apgalvojums, ka politiķa vārdi nesaskan ar darbiem, – ministri pamatīgi sadusmoja, un viņa atkāpās no amata, solot politikā nekad vairs neatgriezties. Tagad L. Freivalde atzīst, ka valdību esot «pametusi dusmu lēkmē, un, kā raksta Aftonbladet, Annas Lindas slepkavība likusi viņai pārdomāt, mainīt savu agrāko lēmumu». L. Freivalde piebildusi, ka viņa neesot pirmā tieslietu ministre, kas pāriet darbā par ārlietu resora vadītāju, kā piemēru piesaucot Lielbritānijas ministru Džeku Strovu.

Vairākās zviedru avīžu intervijās L. Freivalde uzsver, ka esot mainījusi savu lēmumu no jauna atgriezties politikā tieši A. Lindas slepkavības iespaidā.

Atbildot uz jautājumu par kompetenci ārpolitikā, L. Freivalde uzsver, ka visu laiku esot sekojusi ārpolitiskajiem procesiem medijos. J. Pēršons uzsver, ka turpmākajās Zviedrijas sarunās ar pārējām dalībvalstīm konventā būšot vajadzīga juridiska kompetence; tā esot L. Freivaldes priekšrocība.

Lai gan Zviedrijā varas pozīcijā patlaban ir trīs partijas – sociāldemokrāti, Vides partija un kreisie, valdību veido tikai sociāldemokrāti. Koalīcijas partneri ar šādu statusu samierinās. Tāpēc arī ministru portfeļu pārdalīšana ir nevis valdības koalīcijas partiju bet gan tikai sociāldemokrātu kompetence.

Valdību atstājis migrācijas un ekonomisko jautājumu ministrs Jans Karlsons, kas tagad vadīšot ANO komiteju bēgļu jautājumos. Viņa agrākos pienākumus tagad pildīs divas ministres: Barbrū Holmberga, kas kļūst par jauno migrācijas jautājumu ministri (līdz tam Imigrācijas departamenta direktore) un Kārina Jemtina, kas līdz šim strādāja ar ekonomiskās palīdzības jautājumiem Ūlova Palmes centrā un pirms tam darbojusies sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas vadībā.

Valdību atstājusi arī līdztiesības jautājumu ministre, bijusī lauksaimniecības ministre Margareta Vinberga, kas pāriet diplomāta darbā, kļūstot par Zviedrijas vēstnieci Brazīlijā. M. Vinbergas pienākumus savā kompetencē pārņem demokrātijas un integrācijas lietu ministre Mona Salīna.

***

Laila Freivalde

Dzimusi 1942. gadā Rīgā.
1970. gadā beigusi juridiskās studijas Upsalas universitātē, pēc studijām – tiesnese.
12 gadus strādājusi Patērētāju tiesību aizsardzības pārvaldē, vispirms – biroja vadītāja, vēlāk ģenerāldirektore.
1988. gadā kļūst par sociāldemokrātu valdības tieslietu ministri. Saglabā šo amatu līdz 2000. gadam, izņemot laika periodu no 1991. gada līdz 1994. gadam, kad Zviedrijā pie varas ir liberālā koalīcija ar K. Biltu premjerministra amatā; šajā laikā L. Freivalde strādā par advokāti.
2000. gadā – Zviedrijas Teātru apvienības direktore.
2003. gada 3. oktobrī izraudzīta Zviedrijas ārlietu ministres amatam Jorana Pēršona sociāldemokrātiskajā valdībā.