Vilhelms Keitels
Vilhelms Keitels
- Dzimšanas datums:
- 22.09.1882
- Miršanas datums:
- 16.10.1946
- Papildu vārdi:
- Wilhelm Keitel, Вильгельм Кейтель, Wilhelm Bodewin Johann Gustav Keitel, Вильгельм Бодевин Йоханн Густав Кейтель, Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels
- Kategorijas:
- Kara noziedzinieks, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Ģenerālis
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (vācu: Wilhelm Bodewin Gustav Keitel; dzimis 1882. gada 22. septembrī, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Oberkommando der Wehrmacht (Bruņoto spēku Augstākās vadības) komandieris, faktiski kara ministrs. Tiesāts par kara noziegumiem Nirnbergas procesā un sodīts ar nāvi.
Dzimis vidusšķiras vācu ģimenē. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Starpkaru periodā turpināja militāro dienestu. Pēc Vernera fon Blomberga demisijas kļuva Oberkommando der Wehrmacht komandieri. Otrā pasaules kara laikā vadīja Vācijas armijas militārās operācijas. Iesākumā iebildis Hitleram pret iebrukumu Francijā un PSRS, vēlākajā kara gaitā bija viena no Hitleram lojālākajām augstākajām militārpersonām. Kara gaitā parakstīja vairākas pavēles, kuras var klasificēt kā kara noziegumus, piemēram 1941. gada "Nakts un Miglas" direktīva (Nacht und Nebel), kura akceptēja politisko pretinieku nolaupīšanu ("pazušanu") Vācijas okupētajās teritorijās. Pēc Hitlera pašnāvības 1945. gada 30. aprīlī Keitels iekļāvās t.s. Flensburgas valdības sastāvā. 1945. gada 8./9. maijā PSRS pārstāvju klātbūtnē parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kārlis Dēnics | Darba biedrs | |
| 2 |  | Valters fon Brauhičs | Domu biedrs | |
| 3 |  | Alfrēds Rozenbergs | Domu biedrs | |
| 4 |  | Ernsts Kaltenbrunners | Domu biedrs | |
| 5 | Ernst John von Freyend | Padotais |
13.11.1940 | V. Molotova vizīte Berlīnē pie sabiedrotā Ā. Hitlera
Vizīte notika 12.-13. novembrī
04.06.1942 | Hitlera un Mannerheima tikšanās
20.07.1944 | WW2- Atentāts pret Hitleru. Hitlers izdzīvo
08.05.1945 | Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš. Kara gaitā Krievijas (PSRS) okupētajās valstīs, okupācija turpinās vēl 46 gadus
2. Pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad pēc komunistu- nacionālsociālistu pakta (23.08.1939) noslēgšanas, tā brīža sabiedrotie- Vācija un 2 nedēļas vēlāk (17.09.1939) PSRS- iebruka un sadalīja Poliju. Gandrīz 2 gadus sabiedrotie- PSRS un Vācija iekaroja vai citādi pakļāva Eiropas valstu lielāko daļu. Pirmās 660 kara dienas PSRS bija galvenais (>90%) Vācijas militāri stratēģisko izejvielu piegādātājs, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka Vācija un Krievija ne tikai tiešā nozīmē grāva Polijas un Somijas pilsētas kara sākumā, bet visu šo periodu Vācija bombardēja Londonu, Koventriju, iekaroja Nīderlandi, un Franciju, izmantojot PSRS piegādātās izejvielas.