Zviads Gamsahurdija

Zviads Gamsahurdija bija padomju laiku cilvēktiesību aktīvists un rakstnieks, palīdzēja novest Gruziju līdz neatkarībai no Padomju Savienības un 1991.gada maijā kļuva par tās prezidentu.

1989.gada 9.aprīlī – Tbilisi notika traģēdija: padomju karaspēka vienības ar sapieru lāpstiņām un citiem ieročiem nogalināja 20 mierīgās demonstrācijas dalībniekus.

Vēl vairāki simti cilvēku toreiz saindējās ar gāzi. Asinspirts iegansts bija nacionālās atbrīvošanās kustības mītiņš, ko organizēja šīs kustības līderi Zviads Gamsahurdija un Merabs Kostava.

Viņa īsais valdīšanas laiks tika raksturots ar apsūdzībām autokrātiskā un kļūdainā rīcībā un aizvien pieaugošo nacionālismu.

Gamsahurdija apsūdzēja Gruzijas minoritāšu grupas - abhāzus un osetīnus - sazvērestībā ar Maskavu pret viņu. Viņš apspieda citādi domājošos, apcietināja politiskos oponentus un cenzēja medijus. Mazāk nekā astoņus mēnešus pēc viņa stāšanās prezidenta amatā opozīcijas atbalstītāji sarīkoja valsts apvērsumu.

Pēc sīvām kaujām Gruzijas galvaspilsētā Gamsahurdija aizbēga uz Čečeniju, ko toreiz kontrolēja separātisti, un viņa vietā stājās bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze.

Viņš atgriezās Gruzijā 1993.gada septembrī, kad tā karoja ar separātiski noskaņoto Abhāziju, un sāka bruņotu sacelšanos.

Viņa spēki ieņēma galvenās pilsētas un sāka apdraudēt Tbilisi, kad Ševardnadze lūdza Maskavas palīdzību apspiest Gamsahurdijas sacelšanos.

1993.gada 31.decebrī Gamsahurdija tika atrasts miris no viena lodes ievainojuma galvā kādā ciemā Gruzijas rietumos.

Lielākā daļa novērotāju uzskata, ka tā, iespējams, bija pašnāvība, taču šaubas pastāv. Gruzijas policija izsaka pieņēmumu, ka viņš varēja tikt nogalināts viņa spēku iekšējās ķildās, taču daudzi viņa atbalstītāji apsūdz varas iestādes, ka tās devušas pavēli viņu nogalināt.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija viņa dēla Konstantīna Gamsahurdijas vadībā cer atklāt patiesību par Gamsahurdijas nāvi, kas ir pagrieziena punkts Gruzijas vēsturē.

"Zviads Gamsahurdija nomira 1993.gadā, tagad ir 2010.gads un neviens nezina patiesību par viņa nāvi, ir tikai minējumi," teica Konstantīns Gamsaghurdija, kurš ir arī opozīcijas loceklis parlamentā.

"Tā ir mūsu vēsture, tas notika mūsu valsts neatkarības sākumā. Mums jāzina, kas notika."

"Pārskati ir pretrunu pilni," teica Konstantīns Gamsahurdija. "Secinājums, ka tā bija pašnāvība, nav pārliecinošs."

Pērnajā rudenī tika sākta parlamentārā izmeklēšana, kurā komisija ne vien pēta tā laika arhīvus, bet arī intervē lieciniekus un bijušās amatpersonas. Tās mandāts beidzās 6.februārī, taču tika pagarināts vēl par trim mēnešiem.

Intervēto vidu bija divas augstas Ševardnadzes valdības amatpersonas - bijušais aizsardzības ministrs Tengizs Kitovani un bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze, kuri dzīvo trimdā Maskavā.

"Viņi abi teica, ka Zviads Gamsahurdija tika nogalināts un pašnāvības versija ir nepareiza," sacīja Konstantīns Gamsahurdija.

Novērotāji paredz, ka izmeklēšanas konstatācijas būs pretrunīgas, un daži kritiķi jau izteikuši bažas par Gamsahurdijas dēlu kā izmeklēšanas vadītāju.

"Būtu labāk, ja Konstantīnam Gamsahurdijam būtu tikai simboliska loma un komisijas vadību uzņemtos kāds neatkarīgāks cilvēks," teica Tbilisi Valsts universitātes vēstures profesors Bondo Kupatadze.

Tikmēr opozīcijas grupējumi apsūdz prezidentu Mihailu Saakašvili, ka viņš izveidojis komisiju, lai iegūtu Gamsahurdijas joprojām ietekmīgo atbalstītāju labvēlību un sašķeltu valdībai naidīgos spēkus.

Saakašvili 2007.gadā organizēja Gamsahurdijas mirstīgo atlieku pārvešanu no Čečenijas, kur viņš tika apbedīts tūlīt pēc nāves, lai pārapbedītu viņu citu prominento gruzīnu vidū Tbilisi Mtacmindas Panteonā.

Novērotāju vairākums atturas izteikties par izmeklēšanu līdz tās rezultātu publiskošanai. Vēsturnieki vēlas redzēt rezultātus un ir nobažījušies, ka gadījumā, ja šī izmeklēšana cietīs neveiksmi, Gamsahurdijas nāves noslēpums nekad netiks atklāts.

"Patiesība jānoskaidro iespējami drīzāk, jo laiks negaida," teica Tbilisi Valsts universitātes vēsturnieks Džaba Samušija. "Mēs nedrīkstam atstāt šos jautājumus bez atbildes nākamajām paaudzēm.

***

Dzimis 1939. gadā, ГССР, Тбилиси; грузин; Образование высшее, окончил филологический факультет Тбилисского университета.;

Старший научный сотрудник Института литературы им.Руставели, Кандидат филологических наук. В 1957 вместе с М.Коставой осужден на 5 лет условно за создание подпольной организации и изготовление «националистических листовок» по статьям «контрреволюционная агитация» и «участие в контрреволюционной организации». В 1959 осужден за «сопротивление представителям власти»..

Notiesāts: Верховным судом ГССР 1978. gada 19. maijā.

Inkriminēts: ст.71 ч.1 УК ГССР.

Spriedums: 3 г., 2 г. ссылки. Указом ПВС ГССР от 24.07.78 помилован, срок снижен до 2 лет ссылки. Осв. 6.06.79.

Avots: НИПЦ "Мемориал", Москва