Ingrīda Mičāne un Aivars Borovkovs - Kas notiks ar Latviju ES
«Iestājoties jaunā federālā valstu veidojumā, suverenitāte tiek zaudēta, pat īsti nezinot, kādas būs katra federācijas subjekta tiesības,» — tā, komentējot Latvijas iestāšanos Eiropā, nosaka viens no «rūdītākajiem» eiroskeptiķiem — jurists Aivars Borovkovs.
— Kādā intervijā jūs norādījāt, ka «nekas nav balts vai melns un iestājai Eiropas Savienībā (ES) ir virkne labumu, tikai cena ir pārāk augsta — valsts suverenitāte».
Kā jūsu skatījumā izpaudīsies suverenitātes zaudēšana, ja augstākās amatpersonas un ministriju ierēdņi visi vienā balsī apgalvo: nekas tamlīdzīgs nenotiks, jo — vienkārši nevar notikt…
— Tā jau tas ir — tik tiešām, nekas nav absolūts. Jebkurā gadījumā Latvijas Satversmē nostiprināta suverenitāte tiks zaudēta, turklāt, sākot runas par iestāšanos savienībā, stipri vien tika akcentēts, ka nekas tāds nenotiks. Jāņem vērā, pati bloka paplašināšanās ideja jau ir kardināli mainījusies.
Nododot daļu suverenitātes, mūsu politiķi daļēji atbrīvojas arī no atbildības nastas, jo turpmāk būs Briseles «gudrie», kas dos norādes, kā mums pareizi šeit jādzīvo. Bet vienlaikus noteikti ir jāatzīst — ierēdņiem un dažāda ranga funkcionāriem, kuriem ir kaut teorētiskas iespējas iekļauties šajā finanšu mašinērijā, ir sagaidāms daudz labāks atalgojums.
— Acīmredzot ierēdņu algas tiešām pieaugs, turklāt Briselē strādājošie atalgojumu saņems «eironaudā», tādējādi vēl vairāk attālinoties no reālās dzīves Latvijā. Šai sakarā gribētos zināt jūsu domas par lata kā viena no Latvijas neatkarības atgūšanas simboliem turpmāko likteni.
— Agri vai vēlu no tā nāksies atteikties, ja vien ES līdz tam neizjuks. Pasaule mainās, un mazinās tādu jēdzienu, kā Tēvija, Dzimtene, valsts un nācijas simboli nozīme. Patriotisma ieaudzināšana nepieder pie mūsu tautas kultūras tradīcijām. Diemžēl.
— Vai Latvijas iedzīvotāju izvirzītie Eiroparlamenta deputāti spēs ietekmēt lēmumu pieņemšanu par labu Latvijai? Vai jums pašam nav bijusi vēlme ja ne tagad, tad nākamreiz kandidēt šajās vēlēšanās?
— Esmu jau vairākkārt teicis, ka viens cilvēks vai kolhoznieku grupa nespēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu un izpildi. Tas būtu iespējams, ja tur nonāktu tiešām tādi cilvēki, kuriem ir svarīga Latvijas valsts, bet mūsu situācijā lolot kādas ilūzijas patiešām nav nekāda pamata.
Par mani. Esmu jau sen teicis, ka neiesaistīšos politikā, tāpēc noteikti pat nemēģināšu pretendēt uz šo, manuprāt, visai apšaubāmo peļņas gūšanas veidu.
— Nupat notikušajā diskusijā portālā «Apollo» jūs izteicāt viedokli, ka ES ir viens liels un pamatīgs biznesa projekts, kura patiesos diriģentus diezin vai mēs uzzināsim. Vai patiešām šī ir afēra, ko regulē lielie ekonomiskie grupējumi, finansiāli iespaidojot Latvijā pie varas esošās personas, tādējādi pamatā lobējot savas intereses? Kur tad paliek ideāli, kuri nemitīgi tika piesaukti visus šos gadus?
— Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši, ka kaut kādas šaubīgas lietas būtu darītas, par to tieši runājot? Nē taču!
Lai neapvainojas mūsu varas cilvēki, bet es tiešām ar patiesu interesi ilgstoši un pamatīgi aplūkotu to politiķi, kuram būtu kādi latviešu tautas interesēm atbilstoši ideāli. Tādu — nekavējoties Latvijas Sarkanās grāmatas pirmajā lapā ar zelta burtiem!
— Starp citu — par latviešu tautu… Kādas prognozes ir latviešu, līvu un latgaliešu valodas attīstībai — vai draudzīgo valstu saimē tās zels un plauks, vai arī dabiskā ceļā pamazām iznīks?
— Grūti teikt. Laikā, kad mazas valodas atrodas to izdzīvošanai nepiemērotos apstākļos, nostrādā kaut kādi izdzīvošanas instinkti. Var gadīties, ka tā būs šoreiz — es vismaz tā ceru.
— Vairākkārt dzirdēts, ka Latvija, iekļuvusi skumjajā nabadzīgāko jauno dalībvalstu sarakstā, ir tādā kā «otrās šķiras» dalībvalsts statusā. Cik gados Latvija varētu sasniegt Vecās Eiropas valstu līmeni un izrauties no saviem mazvērtības kompleksiem?
— Zināt ko — ja kādam dikti gribas būt otrās šķiras pilsonim, tad tas vienmēr tāds arī būs. Tas, ka pret mūsu valsti kāds atļaujas tā izturēties, ir lielā mērā to personu vaina, kuras mūsu valsti līdz šim ir pārstāvējušas. Mani nekad šādi nepilnvērtības un sevis noliegšanas kompleksi nav mocījuši, un Rietumos nekad neesmu juties kā provinciālis, kurš atbraucis no kādas otršķirīgas valsts.
— Nu, tad būsim reālisti — ja jau esam iestājušies Eiropas Savienībā, raudzīsim, kā pārdzīvot sākuma perioda eiforiju un jucekli un kā «ar godu» un iespējami mazākiem zaudējumiem turpināt iesākto. Vai jums būtu padomā kāda shēma, pēc kuras vajadzētu vadīties, lai uzlabotu iedzīvotāju stāvokli un nepieļautu situācijas pasliktināšanos?
— Kā jautājat, tā atbildu: nu, tad esiet reālisti un mierīgi pārdzīvojiet eiforiju! Man ir vieglāk. Man nav bijusi eiforija ne mirkli, tāpēc šādi kreņķi atkrīt. Ja kaut kas būtisks valstī tiek mainīts ar atrunu, ka gan būs labi un zaudējumi nebūs lieli vai varētu būt mazāki, tad es kaut ko nesaprotu.
— Kam jānotiek, lai eiroskeptiķis Borovkovs kļūtu par eirooptimistu Borovkovu?
— Štrunts par Borovkovu. Neesmu skeptiķis, bet reālists, kam vienmēr mācīts analizēt pieejamu informāciju un faktus, atliekot malā emocijas. Visu iestāšānas periodu, diemžēl, ir pavadījuši, maigi izsakoties, meli un apzināti kropļota statistika. Ļoti daudzi man zināmi cilvēki ir privāti sūdzējušies, kā šajā periodā tendenciozi ir likts falsificēt datus un rādītājus, lai parādītu ES priekšrocības, noklusējot iespējamos zaudējumus un mīnusus. Citādi domājošiem valsts pārvaldē vietas nav.
Jau pirms vairākiem gadiem es raksturoju ES kā Ierēdņu paradīzi. Agrāk Maskava, tagad - Brisele. Zobojoties jau teicu, ka vilciena Nr1 maršrutam jānomaina virziens. Cik man zināms, lielākā sabiedrības daļa ir šādās domās, bet pretimrunātāji ļoti mērķtiecīgi tiek padarīgi par toksiskiem nelgām. Un tas gan ir jocīgi, ka par to neviens nesatraucas. Varbūt kādreiz, bet varbūt tiem, ks pie varas, neatkarīga valsts nemaz nav vajdzīga - tikai kādas federācijas subjekts?
