Grieķu neatkarības karš: grieķi sakāva turkus Gravijā

Gravijas kauja bija bruņota sadursme starp grieķiem un turku soda ekspedīciju, kas notika 1821. gada 8. maijā Grieķijas Neatkarības kara sākumposmā.

Albāņa Omera Vrioni vadībā turku soda ekspedīcija 8000 karavīru un artilērijas bateriju sastāvā devās no Lamijas, lai "nomierinātu kristiešus" un apspiestu sacelšanos.

Tieši aiz Lamijas, 1821. gada 23. aprīlī, gandrīz līdzenā apvidū, viņu ceļu bloķēja aptuveni 1500 slikti bruņoti grieķu brīvprātīgie, kas aizstāvēja tiltu pār Alamanas upi (tagad Sperhija).

Pēc vairāku stundu cīņas grieķu spēki tika sakauti. Viņu ievainotais komandieris, jaunais garīdznieks Atanasijs Diaks, tika sagūstīts.

Turki piedāvāja viņam savu virsnieka pakāpi, bet, kad Diaks noraidīja viņu piedāvājumu, viņi viņu sodīja ar nāvi.

Turpinoties soda ekspedīcijai, tā sasniedza aptuveni 35 km (22 jūdžu) attālumā esošo Gravijas pilsētu līdz 8. maijam, kur nemiernieki atkal bloķēja ceļu netālu no vietējās viesnīcas, kā rezultātā sākās jauna kauja.

Turki uzbruka ar artilērijas atbalstu. Slēpjoties aiz akmeņiem un akmens ganu būdām, grieķi uzbruka uzbrucējiem tikai no tuvas distances.

Neskatoties uz Omera Vrioni pavēlēm, Osmaņu spēki nespēja pietiekami ātri pārgrupēties.

Tas ļāva grieķu aizstāvjiem atkāpties pirms turku papildspēku ierašanās. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem, uzbrucēji zaudēja 330–400 vīrus, bet aizstāvji cieta tikai dažus.

Kauja izglāba sacelšanos no apspiešanas tās sākotnējā fāzē. Androutsam turpmāk tika uzticēta nemiernieku spēku komandēšana visā Grieķijas centrālajā daļā. Tikmēr Vrioni atteicās no sava neatkarīgā gājiena uz Peloponēsu, tā vietā cīnoties ar vietējiem nemiernieku spēkiem.