Aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu tur vairākus tiesu izpildītājus

Tiesībsargājošās institūcijas ierosinājušas divas krimināllietas, kurās aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu tiek turēti vairāki tiesu izpildītāji, šodien ziņo laikraksts «Diena». 

Cita starpā, krimināllietās figurē Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājas Ingas Čepjolkinas (pirmslaulību uzvārdā Lazdāne), kā arī licencētas vērtētājas Daigas Derumas vārds.

Pēc «Dienas» rīcībā esošās informācijas, tiesībsargājošo institūciju interešu lokā nonākuši vairāki līdzīgi gadījumi, kas, pēc cietušo uzņēmēju domām, varētu liecināt par organizēta noziedzīga grupējuma darbošanos, kurā iesaistītas arī atbildīgas valsts amatpersonas.

No abām krimināllietām izriet, ka vērtīgus parādos nonākušu uzņēmēju īpašumus vērtētājs novērtē par vairākas reizes zemāku cenu, nekā tā ir patiesībā, savukārt zvērināti tiesu izpildītāji pēc tam tos izsolē par tikpat zemām cenām pārdod, iespējams, ar sevi saistītām personām.

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) izmeklē krimināllietu par valsts amatpersonu — tiesu izpildītāju tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, izsolē pārdodot uzņēmēja Gata Saknīša īpašumu. Savukārt Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu par pilnvaru pārsniegšanu, ko pieļāvuši maksātnespējīgās AS «AS Īpašumi» administrators un tā pilnvarotās personas.

Turklāt, kā informē «Diena», Ģenerālprokuratūra drīzumā nosūtīs policijai pārbaudīt informāciju par vēl vairāk nekā desmit gadījumos pieļautām iespējamām nelikumībām, kuros iesaistīti vieni un tie paši cilvēki.

Saknītis, kurš ir lielākais privātais zemes īpašnieks Latvijā, «Dienu» informējis, ka 2002. gadā nav varējis atdot 15 220 latu parādu darījumu partnerim Andim Grīnbergam, tādēļ sākta tiesu izpildes lieta par līdzekļu piedziņu. Vērtētāja Deruma trim viņa īpašumiem noteikusi cenu, kas ir ievērojami zemāka pat par to kadastrālo vērtību.

SIA «Oberhaus», SIA «Eiro–eksperts» un SIA «Kolonna» pērn veiktā neatkarīgā vērtējumā un Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas atzinumā teikts, ka Deruma rīkojusies, neievērojot vērtēšanas standartus — vērtētāja nav ņēmusi vērā, ka uz zemes atrodas arī māja un mežs.

Pamatojoties uz asociācijas atzinumu, Valsts zemes dienests uz trim mēnešiem apturējis SIA «Baltijas vērtētāju grupa DDS» darbību, kurā Deruma ir valdes priekšsēdētāja.

Pēc Saknīša vārdiem, izsoles dienā viņš ar savu pārstāvi Ivaru Krēgeru un kreditora «Ogres komercbankas» pārstāvi Gintu Turlo ieradies uz izsoli, taču tiesu izpildītāja Elita Sole paziņojusi, ka tā atzīta par nenotikušu, jo noteiktajā laikā nav ieradies neviens pretendents.

«Pēc nepilna mēneša «Ogres komercbankai» kļuva zināms, ka izsole tomēr notikusi. Tajā pašā dienā un laikā, kad tur bijām bijuši mēs, Sole tos bija pārdevusi zvērinātai advokātei Regīnai Keišai un uzņēmumam «Finansu konsultants» par smieklīgi mazām cenām. Savukārt lietu pārņēmusi Inga Čepjolkina,» stāstīja Saknītis.

Pēc informācijas, kas ir «Dienas» rīcībā, Čepjolkinas patēvs ir Keišas brālēns, tomēr likuma izpratnē tā nav uzskatāma par radniecību.

Čepjolkina «Dienai» skaidrojusi, ka Saknītis varēja pasūtīt pats savu īpašumu vērtējumu, taču viņš to neesot darījis. Viņa apgalvo, ka Sole, rīkojot izsoli, ir darbojusies, stingri ievērojot likumu. «Būtu līdz izsoles brīdim Saknītis atnesis naudu, tā nemaz nebūtu notikusi. Kas viņam traucēja to darīt,» sacīja Čepjolkina. Viņa arī uzsvēra, ka izsoles likumību apstiprinājušas vairākas tiesu instances.

Par līdzīgu gadījumu «Dienai» stāsta uzņēmējs Jānis Baklāns — 1998. gadā viņš privatizējis VAS «Energoautomātika», kad viņa īpašumā nonākuši 80% uzņēmuma akciju. Pēc diviem gadiem tam mainīts nosaukums uz «AS Īpašumi».

«Uzņēmums tika privatizēts ar aptuveni 500 000 latu parādu, tātad faktiski maksātnespējas stāvoklī. Kad tika sameklēts investors, mēs likumā paredzētajā kārtībā lūdzām Rīgas domi un VID kapitalizēt 30% nodokļu parādu,» atceras Baklāns. Tomēr parāds netika kapitalizēts, un Rīgas dome tiesā iesniedza prasību par nodokļu parādu piedziņu.

«Tā kā cerējām uz parāda kapitalizāciju, parādu pagaidām nomaksāt nevēlējāmies. Ja būtu bijis tiesas lēmums, pārdodot daļu uzņēmuma, mēs to būtu izdarījuši. Taču tiesas dienā prasību atsauca un iesniedza maksātnespējas pieteikumu,» atceras Baklāns. Par administratoru tika iecelts SIA «Audits un konsultācijas», kas savukārt izsniedza pilnvaru administrēšanai Čepjolkinai un viņas māsas vīram, zvērinātam tiesu izpildītājam Andrim Sporem.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka, pretēji likumā noteiktajam, ka tikai kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas pamatnoteikumiem, Čepjolkina noteikusi uzņēmuma īpašumu izsoles sākumcenu — 3,9 miljoni latu.

Tā kā uz izsoli neesot pieteicies neviens pretendents, Spore, pārsniedzot pilnvaras, rīkojis atsevišķu nekustamā īpašuma izsoli un kustamās mantas pārdošanu bez izsoles, «Dienai» stāsta Ģenerālprokuratūras personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore Diāna Krūmiņa-Vildava.

Sākumcena, pamatojoties uz Derumas novērtējumu, noteikta 452 500 latu, taču, to nosakot, vērtētāja salīdzinājusi īpašumu ar lopkopības objektiem Rīgas rajonā. Pēc informācijas, kas ir «Dienas» rīcībā, uzņēmuma patiesā vērtība tobrīd bija vairāk nekā divi miljoni latu.

Uzņēmumu izsolē par 453 500 latu iegādājās jaundibinātais uzņēmums «Baltijas nekustamie īpašumi» (BNĪ), kurš pieder divām ārzonās reģistrētām firmām un Solvitai Maškovai. Uzņēmuma pilnvarotā pārstāve Latvijā un rīkotājdirektore ar paraksta tiesībām ir 1980. gadā dzimusī Sanda Jugāne, kura apgalvo, ka uzņēmumā ieguldījusi savus personīgos līdzekļus.

Patlaban prokuratūra pārbauda šo naudas līdzekļu izcelsmes legalitāti. Ja izdosies pierādīt, ka šie līdzekļi nav iegūti likumīgā veidā, varētu tikt apšaubīta arī izsoles likumība.

Kā norāda «Diena», arī šajā gadījumā parādās vēl citā lietā atrodams uzvārds — «Lursoft datu bāzes informācija liecina, ka BNĪ revidents Andris Zībarts ir arī Saknīša īpašumu nopirkušās SIA «Finansu konsultants» rīkotājdirektors.

Čepjolkina sarunā ar «Dienu» skaidroja, ka «tiesu izpildītājs nevar būt mākleris», kurš staigā apkārt, meklējot izdevīgāko piedāvājumu.

Ja patiešām tiks pierādīts, ka daži tiesu izpildītāji vai īpašuma vērtētāji iesaistījušies nelikumīgās darbībās, tas uz šo institūciju prestižu atstās ļoti negatīvu iespaidu, atzīst «Providus» krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.

«Nav dūmu bez uguns, un, ja reiz krimināllietas ir ierosinātas, tad acīmredzot tam bija savs pamats. Taču krimināllieta ir tikai pirmais solis, un nav jau teikts, ka kāda vaina patiešām tiks pierādīta,» atzina Judins. Tomēr, ja vainīgie tiks saukti pie atbildības, to varēs uzskatīt par konkrēto iestāžu attīrīšanos, savukārt, ja izrādīsies, ka šie cilvēki rīkojušies likumīgi, tad no iestādēm tiks noņemta šaubu ēna. 

Taļāk par prātuļojumiem Judins, diemžēl, netika, bet Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa pēc tikšanās ar ģenerālprokuru Jāni Maizīti otrdien, 2005.gada 2.augustā, ir parakstījusi lēmumus, ar kuriem no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināti zvērināti tiesu izpildītāji Ivars Kibermanis, Elita Sole un Andris Strazds, informēja tieslietu ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs.