Inga Spriņģe: Krustmāte

Vēl pirms pusgada jūs, visticamāk, būtu paraustījuši plecus - kas viņa tāda ir? Inga Čepjolkina?
Taču pēkšņi uzradās pļāpīgs bijušais civilvīrs, jūlijā smagi tika sašauts viņas vīrs un pašas tiesu izpildītājas vārds parādās vairākos apšaubāmos darījumos.
Kas noticis? Liktenīgo maija dienu Dace Paipala joprojām atceras ļoti skaidri, lai gan pagājuši jau deviņi gadi.

Septiņos no rīta pagalmā iebrauca vairāki tiesu izpildītāji un sāka no mājas izvest mantu. Pagalmā valdīja kņada. Sveši cilvēki nesa ārā mēbeles, televizoru un audiotehniku. No kūts izveda ap 1000 liellopu. Dzīvnieki māva, suņi rēja. Pagalmā iebrauca arī Panorāmas filmēšanas grupa, kuru bija izsaukuši Paipalu strādnieki. Ap pusdienas laiku viss bija beidzies. Tikai spocīgi tukšas kūtis, kuras pirms tam bija devušas darbu 150 baldoniešiem. Mājās bija atstāts tikai apģērbs un lielais flīģelis. To nav spējuši izkustināt.

Daces vecākajai meitai drīz pēc tam sākās nervu sabrukums. Gadu pirms tam par Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora vadītāju bija kļuvusi Inga Čepjolkina, un tieši Paipalu uzņēmuma lieta ir vēsturiska viņas biogrāfijā. Tā ir pirmā, par kuru vairākas tiesībsargājošās institūcijas ierosināja krimināllietu.

Nākamajos gados Čepjolkinas ietekme tiesu izpildītāju aprindās kļuva arvien lielāka. Paralēli tam viņas vārds parādījās arī vairākās krimināllietās, lai gan neviena apsūdzība viņai tā arī nav uzrādīta. Būtiskas pārmaiņas Čepjolkinas dzīvē varētu ienest bijušā civilvīra Raivo Sārta liecības. Viņš vasaras sākumā pēkšņi publiski sāka stāstīt par korumpētību tieslietu sistēmā, kurā esot iesaistīta arī Inga Čepjolkina (35), tagad Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vadītāja.

Čepjokina pati uzskata, ka pret viņu sākta nomelnošanas kampaņa, tāpēc arī uz tieslietu ministres lūgumu atkāpties no amata ētisku apsvērumu dēļ jau atbildējusi - pat netaisos to darīt.

AIZVAINOTIE SĀK RUNĀT

"Tuvākajā laikā I.Čepjolkina plāno iesniegt tiesā vēl vairākus prasības pieteikumus par personas goda un cieņas aizskaršanu," ar šādu frāzi beidzas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pirms pāris nedēļām izplatītais paziņojums par to, ka padomes vadītāja iesniegusi tiesā trīs prasības pret laikrakstu Diena un vairākiem informācijas sniedzējiem par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu. Paziņojums izraisīja neizpratni žurnālistos, jo to var tulkot arī kā vēstījumu priekšdienām: padomājiet, pirms rakstāt, vai arī tiksimies tiesā!

Starp iesūdzētajiem ir arī divas privātpersonas: Raivo Sārts un Gatis Saknītis. Pirmais ir bijušais civilvīrs. Otrs - turīgs cilvēks un lielākais privātās zemes īpašnieks Latvijā.

Tiek uzskatīts, ka tieši viena aizvainojums un otra nauda pēdējos mēnešos palīdzējuši aktualizēt jautājumu par visas tiesu izpildītāju sistēmas efektivitāti un godaprātu. Vispirms par, viņaprāt, nodarīto netaisnību jau šā gada sākumā sāka runāt Saknītis.

2002.gadā viņš nevarēja atdot parādu darījumu partnerim, tādēļ trīs viņa īpašumus aprakstīja tiesu izpildītāji. Vērtētāja Daiga Deruma tiem noteica cenu, kas bija ievērojami zemāka par to kadastrālo vērtību. Saknītis Dienai atstāstīja, ka noteiktajā dienā ar savu un kreditoru pārstāvi ieradies uz izsoli, taču tiesu izpildītāja Elita Sole paziņojusi, ka izsole atzīta par nenotikušu. Iemesls: noteiktajā laikā nav pieteicies neviens pretendents.

Taču pēc mēneša kļuva zināms, ka izsole tomēr notikusi, turklāt tieši tajā laikā, kad tur atradās arī pats Saknītis. Izrādījās, ka viens no viņa īpašumiem par zemu cenu bija pārdots kādai advokātei Regīnai Keišai, kuras kliente bijusi arī Čepjolkina. Pēc izsoles lietu pārņēma Inga Čepjolkina. Tagad par notikušo ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

Šajā lietā par dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā apsūdzēta Elita Sole. Gan viņa, gan vēl divi tiesu izpildītāji ir atstādināti no amata uz izmeklēšanas laiku. To augustā izdarīja tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņa ir pirmā ministre, kas izmantoja šīs Tiesu izpildītāju likumā noteiktās tiesības.

Gata Saknīša nedienas ar tiesu izpildītājiem Raivo Sārts nosauc par rūpīgi izstrādātu shēmu: tiek atrasts uzņēmums vai persona, kas nonākusi finansiālās grūtībās. Tā mantu novērtē par daudz zemāku cenu un pārdod saviem cilvēkiem. Šāda shēma darbojoties vismaz kopš 1997.gada.

Tieši ap šo laiku Sārts iepazinās ar Ingu Čepjolkinu, kas tobrīd vēl bija precējusies ar pirmo vīru, arī tiesu izpildītāju, Jāni Lazdānu.

Sārtu, kurš strādāja Madonā par bārmeni, ar Ingu iepazīstināja viņas radiniece. No šī brīža arī sākās viņa "karjera". Tiesībsargājošajām iestādēm un plašsaziņas līdzekļiem Sārts šogad izrādījās īsta informācijas krātuve. Par nelikumīgām viņš nosauca

• rūpnīcas Mangaļi,
• apģērbu firmas Latvija,
• Rīgas filca rūpnīcas,
• rūpnīcu RAF un Radiotehnika īpašumu izsoles.

Sārts pats vairākkārt presei stāstījis, ka šajos darījumos pildīja vairākas funkcijas: tostarp nesa kukuļus tiesnešiem, kas apstiprināja izsoles rezultātus, gan arī izņēma un uzglabāja aprakstīto mantu.

1999.gadā viņam vienīgajam uzrādīja apsūdzību par 800 000 latu lielu zaudējumu nodarīšanu bankrotējušajam uzņēmumam RAF. Sārts stāsta, ka viņam šīs naudas nekad nav bijis un tas kremtis visvairāk. "Kāpēc sāku runāt? Padomā pati! Visus šos gadus kā mazs bērns pēc desmitiem vakarā nevarēju iziet uz ielas. Divas reizes nedēļā bija jāpierakstās policijā. Trešdienās nāca pārbaudīt uz mājām. Iznāk, ka esmu apkrāpis valsti par 800 000 latu, lai gan man nekā nav. Pat normālu darbu nevaru dabūt, jo esmu afērists!" Sārts iekarst.

Ierunājoties sirdsapziņai, Sārts no apsūdzētā RAF lietā kļuva par liecinieku. Uz apsūdzēto sola sēdās, pēc daudzu domām, viens no Čepjolkinas labākajiem draugiem, arī tiesu izpildītājs Ivars Kibermanis. Otrdien tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda nosacītu sodu.

Lietā bija iesaistīts arī viņas tagadējais vīrs Andrejs Čepjolkins, kurš patlaban atgūstas pēc sašaušanas. 8.jūlijā 36 gadus vecajam vīrietim uzbruka viņa paša divstāvu mājas pagalmā Pļavniekos Rīgā. Policija vainīgo joprojām meklē.

STRAUJA IZAUGSME

Vienkārši, neizteiksmīgi sejas vaibsti, zēngalviņai līdzīgs matu griezums - tāda Čepjolkina izskatās pases formāta bildītē, kad kļuva par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu izpildītāju 1991.gada beigās. Ne vēsts no tagad efektīgās blondīnes ar koši sarkanajām, cieši sakniebtajām lūpām.

1988.gada vidusskolas atestātā redzams, ka Inga Jaunmuktāne (pirmslaulības uzvārds) Rīgas 55.vidusskolu beigusi ar vidējām sekmēm, lielākoties trijniekiem un četriniekiem. No divdesmit klases biedru saraksta pirmo nejauši izdodas sazvanīt tieši Čepjolkinas skolas laiku labāko draudzeni. Piesardzīgi, bet vienlaikus ar jaušamu apbrīnu Mārai ir sakāms tikai tas labākais. Viņa atceras, kā skolas laikā abas gājušas uz sarīkojumu deju pulciņu blakus Operetes teātrim un pāris gadu vēlāk uz sagatavošanas kursiem, lai iestātos lietišķās mākslas vidusskolā. Vienmēr pamanāma, bet ne vadone, secina Māra un atceras - draugi bijuši pārsteigti, ka Inga iestājusies Latvijas Universitātē juristos.

Piemērots viņas garam gan nebija arī auklītes darbs bērnunamā, kur viņa gadu nostrādāja pēc vidusskolas beigšanas. Kā pēc tam Čepjolkina nokļuva Rīgas Centra rajona tiesā, kur 1989.gada beigās strādāja par tiesas sēžu sekretāri, nav zināms. Pēc pašas teiktā, viņa sākusi studēt jau paralēli darbam bērnunamā un tad piemeklējusi darbu atbilstoši izglītībai. Fakti liecina ko citu.

Tikai vēlāk - 1990.gadā Centra rajona priekšsēdētāja Aiva Zariņa parakstījusi rekomendāciju Jaunmuktānes studijām Universitātē. Šajā dokumentā, kas saglabājies arhīvā, jauniete raksturota kā draudzīga, saticīga un "visumā apguvusi darba pienākumus". Pēc sešiem gadiem sekmīgi beidzot mācības vakara nodaļā, Čepjolkina bija apprecējusies ar tiesu izpildītāju Jāni Lazdānu, kļuvusi par māti meitai un jau gadu strādāja par Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora vadītāju ar 75 latu algu.

Šī vieta atbrīvojās, pazeminot amatā iepriekšējo kantora vadītāju Elitu Soli, kas vēlāk izrādījās ļoti nozīmīga persona viņu kopējos darījumos. Abu sieviešu vārdi figurējuši vairākās vienās un tajās pašās krimināllietās. Viņu prakses joprojām atrodas vienās telpās Lāčplēša ielā.

LABI DRAUGI

Par Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora vadītāju Čepjolkina kļuva 25 gadu vecumā. Straujo karjeru tā laika Tieslietu ministrijas ierēdņi saista ar augstāko izglītību un enerģiskumu, jo 90.gadu vidū zemā atalgojuma dēļ par tiesu izpildītājiem galvenokārt strādāja cilvēki ar vidējo izglītību. Bija gan tādi, kas arī šajā laikā iemanījās gūt labumu. No amata dabūja atkāpties kāds tiesnesis pēc tam, kad apstiprināja tiesu izpildītājam 18 000 latu lielu honorāru jeb 5% no piedzenamās summas par to, ka tas no kādas firmas konta naudu vienkārši pārskaitīja uz otru.

Drīz pēc tam tika izdarīti grozījumi likumdošanā. Kāda drošībsargājošajām iestādēm tuva persona uzskata, ka šajā laikā arī "sāka veidoties tiesu izpildītāju kastas. Kantori bija sadalīti pa iecirkņiem, un to vadītāji noteica lietu sadali. Ja laba lieta, varēja to paturēt sev vai arī nodot draugiem.""Mūsu attiecības bija koleģiālas un profesionālas,"Čepjolkina atceras iepazīšanos ar Kibermani pirms deviņiem gadiem, kad viņš kļuva par Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktora vietnieku. Kibermanim bija būtiska nozīme viņas izaugsmē, jo fakti liecina, ka vairākos gadījumos tieši ar Kibermaņa atļauju Čepjolkina vai arī viņas kantora darbinieki šādi tika pie ienesīgām lietām.

Līdz 2003.gadam departaments bija tiesu izpildītāju pārraugošā institūcija, un tas varēja dot atļauju strādāt pie lietas, kas nebija kantora teritorijā. Departamentā arī nonāca visas sūdzības par tiesu izpildītājiem. Uz darbu valsts iestādē ar salīdzinoši nelielo Ls 156 algu Kibermanis pārnāca no bankas Paritāte, kur bija valdes priekšsēdētājs. Vēl pirms tam viņš strādāja Parex bankā par juristu. Par Tiesu izpildītāju departamenta vadītāju Kibermanis kļuva pēc diviem gadiem, kad no šī amata it kā pēc paša vēlēšanās aizgāja viņa priekšnieks Andris Babauskis. Pēdējais pāris gados bija sapelnījis trīs disciplinārlietas un gada laikā darbavietai iesniedzis 13 slimības lapas.

Profesionālajā ziņā Čepjolkina un Kibermanis bija kaimiņi. Tiesu izpildītāju departaments atradās Vecrīgā, Mazajā Jaunielā. Stāvu augstāk Čepjolkina strādāja Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantorī. "Kibermanis viņai bija ļoti labs draugs," pretēji Čepjolkinas atturībai apgalvo Raivo Sārts. Kad viņi vēl dzīvojuši kopā, Kibermanis Čepjolkinai uzdāvinājis jaunu automašīnu un rokassprādzi par vairākiem tūkstošiem latu. Ingai patikušas dārgas, bet neuzkrītošas lietas. "Paskatieties, cik viņai maksā pulkstenis, jums būtu jāstrādā divi gadi, lai tādu nopelnītu!"

Čepjolkinai bijis gan savs juvelieris, gan šuvēja. Viņas iemīļotākā aizraušanās bijusi ceļošana, it sevišķi slēpošana. Par to presei vairākkārt stāstījusi arī pati Čepjolkina, rādot lielo bruņurupuču kolekciju, kas atvesta no ārzemēm.

"Mašīna, rotas?" jautāts par dārgajām dāvanām, Kibermanis smejas. "Laba versija. To jums laikam pastāstījis Sārta kungs greizsirdības uzplūdos." No sīkākiem komentāriem viņš gan atsakās. Dusmīga par Sārta liecībām ir Čepjolkinas skolas laiku draudzene Māra: "Uzskatu, ka viņš [Sārts] ir kretīns. Dzīvot uz sievietes rēķina! Viņam nav godaprāta."

Pēc Sārta stāstītā viņi izšķīrušies 1999.gadā, jo viņš pārāk aizrāvies ar alkoholu. Pāris gadus pēc šķiršanās Čepjolkina iepazinās ar savu tagadējo vīru Andreju.

KRIMINĀLLIETAS IZBEIGTAS

Labsirdīga, rūpīga, gādīga - tādu Čepjolkinu pazīst viņas tuvākie cilvēki un tieši tādēļ netic, ka viņa būtu spējīga pārkāpt likumus. Pati Čepjolkina savai aizstāvībai vienmēr min faktu, ka tiesā viņas vaina nevienā no ierosinātajām krimināllietām nav pierādīta. Tā ir taisnība. Pat vairāk. SestDienai tā arī neizdevās atrast nevienu krimināllietu, kas vispār būtu nonākusi līdz tiesai. Visas izbeigtas. Iemesli divi: iestājies noilgums vai arī pierādījumu trūkuma dēļ.

Jau pēc viena nostrādāta gada Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora vadītājas amatā, tas ir, 1996.gadā, gan Rīgas rajona Baložu policijas nodaļa, gan arī Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietas pret Elitu Soli un Ingu Čepjolkinu (tobrīd Lazdāni) par firmas D&E mantas nelikumīgu aprakstīšanu bez tiesas sprieduma, kā arī nevērīgu dienesta pienākumu pildīšanu. Lieta tika nodota Valsts policijas izziņas pārvaldē, kur to pēc trim gadiem izbeidza noilguma dēļ. Firmas īpašnieki - raksta sākumā minētā Paipalu ģimene - joprojām tā arī nav iepazīstināti ar lietas materiāliem, lai gan to paredz likums.

Edgars Paipala pats lēš, ka 1995.gadā viņam daļēji piederošā saimniecība maksāja ap 800 000 latu. Tajā ietilpa divas fermas ar tūkstoš liellopiem, polārlapsu audzētava un lielas sējumu platības. Viņa parāds bija 135 000 latu. Pēc saimniecības izpārdošanas "joprojām esmu parādā 20 tūkstošus, tikai pats nezinu, kam", rūgti nosmej Paipala. Šādu situāciju radīja zemais mantu novērtējums.

No tiesu izpildītāju mantas apraksta protokola kopijas, kas ir Paipalas rīcībā, redzams, ka traktors tika novērtēts par Ls 5, kravas auto Kamaz - Ls 20, vidējā govs cena bija Ls 13. Viena polārlapsas kažokāda tika novērtēta par Ls 4. Gandrīz 300 lapsu ādas aizveda Čepjolkinas toreizējais vīrs tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, to apliecina viņa parakstīts dokuments. Kur palikušas ādas, tāpat kā pārējā manta, Paipalām joprojām nav zināms. Iepazīties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem neizdevās arī SestDienai. Vairāk nekā nedēļu telefoniski tiku pārsūtīta no Valsts policijas, kas lietu izbeidza, uz arhīvu, kur lieta glabājas, un atpakaļ. Nācās uzklausīt visdažādākās likuma normas, kas to aizliedz darīt, to skaitā personas datu aizsardzību, nevainības prezumpciju, jo tiesa taču nav bijusi, un Kriminālprocesu, kas neļauj lietas rādīt trešajām personām.

"Drošībsargājošajām iestādēm nav intereses šīs lietas dot, jo tādējādi pret viņiem tiek pastiprināta sabiedrības kontrole," uzskata sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis. Jau vairākus gadus Delna tiesājas ar prokuratūru par iespēju iepazīties ar izbeigtām krimināllietām pret valsts amatpersonām. Delnas nostāja ir: uz izbeigtām lietām vairs neattiecas Kriminālprocess, bet gan Informācijas atklātības likums, kas ļauj ar lietu iepazīties arī žurnālistiem. Otrajā tiesas instancē Delna uzvarēja, taču izšķirošais būs Augstākās tiesas Senāta lēmums pēc pāris nedēļām. Ja Delna uzvarēs, būs radīts precedents.

Vēl kāda interesanta shēma, kas atklājas, pētot dažādu lietu materiālus, ir šāda: līdz 2003.gadam, kamēr tiesu izpildītāji atradās Tieslietu ministrijas pakļautībā, viņi varēja aprakstīt tikai to mantu, kas atradās kantora teritorijā. Čepjolkinas gadījumā - tikai Rīgas rajonā. Lai tiktu pie izdevīgām lietām pašā Rīgā, tika norādīta neīsta parādnieka adrese sava kantora teritorijā. Ieradies konkrētajā vietā, tiesu izpildītājs konstatēja, ka parādnieks tur nedzīvo. Tajā pašā laikā noskaidrojis, ka parādniekam ir īpašums, piemēram, Rīgas centrā, tiesu izpildītājs lūdza Tieslietu ministrijai atļauju turpināt iesākto lietu.

Šādā veidā pirms pieciem gadiem Čepjolkinas padotā Elita Sole aprakstīja Ivaram Muravskim piederošo daudzstāvu namu Avotu ielā 2. Pēc lietas materiāliem redzams, ka sākotnēji kā Muravska dzīvesvieta tika norādīta adrese Vangažos, kurā viņš nekad nav dzīvojis, bet kas atradās Soles apkalpojamajā rajonā. Elita Sole ieradās Vangažos un "konstatēja", ka tur Muravskis nedzīvo. Vēlāk "noskaidrojusi", ka parādniekam ir īpašums Rīgas centrā, viņa lūdza Tiesu izpildītāju departamenta vadītājam Ivaram Kibermanim atļauju turpināt iesākto lietu. Viņš ļāva. Šis gadījums beidzās ar kārtējo krimināllietu, jo ēku pārdeva izsolē, lai gan tiesa bija pieņēmusi lēmumu par parāda piedziņas izbeigšanu.

Krimināllietu ierosināja pret tiesu izpildītājiem Čepjolkinu, Soli un Ginteru Hmeļevski un pēc gada izbeidza. Noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Toties izmeklēšanā atklājās interesanta sakritība: norādītajā viltus adresē Vangažos dzīvo Soles paziņa. Vienlaikus ar lielu ironiju un humoru tieslietu aprindās atceras gadījumu, kā pēc līdzīgas shēmas pie savam kantorim nepiekritīgas lietas tika arī Ziemeļu rajona tiesu kantora tiesu izpildītāja Diāna van Deilena. Viņa nelikumīgi par zemu cenu pārdeva kādas pensionāres īpašumu Ventspils ielā. Lietas prasības pieteikumā it kā kļūdaini bija norādīta - Veiksmes iela.

NEATKĀPSIES

Apbrīnojami paštaisna un nekaunīga - atšķirībā no Čepjolkinas paziņu uzslavām vienoti savā spriedumā ir cilvēki no tieslietu un drošībsargājošo iestāžu aprindām. "Jau ilgi strādāju šajā sistēmā, taču tādu demagoģiju un paštaisnumu [neesmu sastapusi]. Vienkārši pārsteidzoši," atklāta ir tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Pēdējā pusgada laikā viņa ar Čepjolkinu tikusies vairākas reizes, lai risinātu jautājumu par tiesu izpildītāju darba samaksu tā sauktajās valsts lietās, no kurām lielu daļu veido uzturlīdzekļu piedziņa. Risinājums šajā jautājumā vēl nav panākts, jo ministrija uzskata, ka tiesu izpildītāji sev noteikuši nesamērīgi augstas takses. Taču steidzamības kārtā jau veikti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā.

Augustā Āboltiņa publiski paziņoja, ka "radies priekšstats, ka tiesu izpildītāju likums tapis šaurai cilvēku grupai". Jaunie likuma grozījumi paredz vairākas būtiskas nianses, arī iespēju tieslietu ministrei atstādināt no amata tiesu izpildītāju, ja pret to sākta kriminālvajāšana. Pirms tam šis likuma pants bija traktējams dažādi, tādēļ, kad augustā Āboltiņa no amata atstādināja trīs tiesu izpildītājus, viņi paziņoja, ka tas ir nelikumīgi, un šo lēmumu ir pārsūdzējuši administratīvajā tiesā.

Plosās kā stūrī iedzīts zvērs - vērojot, kā Čepjolkina raksta protesta vēstules gan valsts, gan privātajām struktūrām, spriež tiesībsargājošajām iestādēm tuvu stāvoša persona. Tajā pašā laikā viņa, tāpat kā daudzi uzrunātie, netic, ka vide tiesu izpildītāju sistēmā mainīsies. Pārāk daudz iesaistīto no dažādām tieslietu struktūrām. Rīgā strādājošie tiesu izpildītāji viņiem atgādina ģimenes uzņēmumu, kuras centrā kā gādīga krustmāte rosās Čepjolkina un viņai apkārt ir radinieki, labi draugi un paziņas.

Par tiesu izpildītājiem strādā arī Čepjolkinas māsa Raimonda un viņas vīrs Andris Spore.

Čepjolkina vienmēr ir parūpējusies arī par saviem vīriešiem. Raivo Sārts viņu kopdzīves laikā vadīja firmu RS Serviss, kas viņam piederēja uz pusēm ar Čepjolkinas māti. RS Servisa pamatnodarbošanās bija tiesu izpildītāju aprakstītās mantas izņemšana un uzglabāšana. Pēc firmas lietvedības datiem Uzņēmumu reģistrā redzams, ka tās pakalpojumus izmantoja visi Rīgas tiesu izpildītāju kantori. Ienesīgs bizness, ja ņem vērā Sārta teikto: firma saņēma 5% no aprakstītās mantas vērtības.

1999.gadā, kad Sārta un Čepjolkinas ceļi šķīrās, un Sārts no kopīgā biznesa tika izmests, viņa daļu pārņēma kāda ārzonas kompānija. Interesanti, ka vēlāk šī pati kompānija parādās ar Andreju Čepjolkinu saistītos uzņēmumos:

Sakura L, kas nodarbojas ar restorānu biznesu, un Kurbads 2, kas ceļ ēku kompleksu Rīgas centrā. Ārzonas firmas pilnvarotais pārstāvis ir pats Andrejs Čepjolkins. Plašākai sarunai ar SestDienu Inga Čepjolkina tā arī nepiekrita, lai gan domāja vairāk nekā nedēļu. Izplūstot garās diskusijās par žurnālistu ētiku, Čepjolkinas sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Balodis šajā laikā centās noskaidrot, vai tiešām pie raksta nevar publicēt viņu sagatavotas fotogrāfijas, jo Dienas bildēs viņa padarīta neglīta, apzināti fotografējot no apakšas. Kad viņam neizdevās gūt apstiprinājumu savai versijai, ka šis raksts ir pasūtīts, tika lūgta iespēja pie materiāla publicēt komentāru, kura būtība man tā arī nekļuva skaidra. Beigās vienojāmies par rakstiskām atbildēm.

Uz jautājumu, vai pēc vīra sašaušanas Inga Čepjolkina nebaidās arī par savu dzīvību, atbilde ir nepārprotama: "Runājot par notikušo un piesardzību, varu teikt, ka tagad man ir daudz vairāk darba un rūpju un domām par bailēm neatliek laika. Tikai šad tad pie sevis nodomāju, cik daudz pārbaudījumu savā dzīvē esmu jau izturējusi un cik vēl būs jāiztur." Viņa ir savā vietā un tur arī palikšot. 

HRONOLOĢIJA: LIETAS, KURĀS MINĒTS ČEPJOLKINAS VĀRDS

1996.gadā policija ierosināja krimināllietu pret I.Čepjolkinu (tobrīd Lazdāni) un Elitu Soli par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izpaudās nelikumīgā mantas aprakstīšanā bez tiesas sprieduma firmas D&E teritorijā - no kūtīm Baldonē tiesu izpildītāji izveda ap 1000 lopu, kuru vidējā cena tika noteikta 13 latu, traktors, piemēram, tika novērtēts par Ls 5.

Par šo pašu gadījumu, tikai pēc cita krimināllikuma panta, pret abām tiesu izpildītājām krimināllietu ierosināja arī Ģenerālprokuratūra. Lieta ierosināta par dienesta pienākumu nepildīšanu, kā arī nevērīgu un neapzinīgu pildīšanu, kā rezultātā nodarīts materiālais zaudējums.

1998.gadā Rīgas rajona policijas pārvalde ziņo virsprokuroram, ka tās lietvedībā ir arī kāda Rīgas rajona prokuratūrā ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu, ko izdarījušas Elita Sole un Inga Čepjolkina. Turpat arī norādīts, ka visas trīs minētās lietas apvienotas vienā un atrodas policijas izziņas pārvaldē.

1999.gadā apvienotā krimināllieta tika izbeigta, iespējams, noilguma dēļ. Krimināllieta par valsts uzņēmuma Saulkalne deviņu dzīvojamo māju pārdošanu izsolē par 50 reižu zemāku cenu nekā to patiesā vērtība. 1998.gadā civiltiesiskā kārtībā izsole tika atzīta par nelikumīgu. Par šo lietu ierosināto krimināllietu nav iespējams atrast. Civillietas materiāli ir iznīcināti. Iespējams, tā izbeigta, par spīti tam, ka civillietā tika konstatētas nelikumības.

2002.gadā krimināllieta pret I.Čepjolkinu, E.Soli un Ginteru Hmeļevski, kas, lai gan bija pieņemts tiesas lēmums apturēt tiesu piedziņas izpildes lietu, sarīkoja izsoli namam Avotu 2. Krimināllietu izbeidza noziedzīga sastāva trūkuma dēļ.

Lieciniece RAF lietā, kur trīs miljonus vērtas iekārtas vispirms tika pārdotas par 12 000 latu, taču vēlāk jau realizētas par tirgus vērtību. 

TIESU IZPILDĪTĀJI

Līdz 2003.gadam tiesu izpildītāji bija pakļauti Tieslietu ministrijai un par savu darbu saņēma algu plus procentus no piedziņas lietām. Ārpus sava kantora noteiktās teritorijas tiesu izpildītāji drīkstēja strādāt tikai ar ministrijas atļauju.

Pēc 2003.gada reformas tiesu izpildītāji uzskatāmi par brīvās juridiskās profesijas pārstāvjiem līdzīgi kā zvērināti advokāti un notāri. Zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir izpildīt tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus, piemēram, veikt mantas konfiskāciju, telpu atbrīvošanu (izlikšanu), rīkot izsoles nekustamā īpašuma pārdošanai tiesas ceļā un citi pienākumi.