Arābu-Izraēlas karš jeb Sešu dienu karš
1967. gada Arābu-Izraēlas karš jeb Sešu dienu karš tika izcīnīts starp Izraēlu un tās arābu kaimiņvalstīm — Ēģiptes arābu republiku, Jordānijas Hāšimītu Karalisti un Sīrijas arābu republiku — ilga no 5. līdz 10. jūnijam (132 stundas), beidzoties ar Ēģiptes, Jordānijas un Sīrijas sakāvi. Uzbrucēja bija Izraēla.
Kara formālais iemesls bija Ēģiptes vēlme atgūt suverenitāti pār savu teritoriju Sīnāja pussalā. Ēģiptes prezidents Gamāls Abdels Nāsers 18. maijā pieprasīja ANO aizvākt miera uzturēšanas spēkus no Sīnāja pussalas. 19. maijā ANO spēki uzsāka evakuāciju, bet Ēģipte ieveda pussalā savu karaspēku — 100 000 kareivju un 1000 tanku, — un 22. maijā sāka Tirānas jūras šauruma blokādi Izraēlas kuģiem, liedzot tiem izeju uz Sarkano jūru caur Ēģiptes teritoriālajiem ūdeņiem. 30. maijā Ēģipte un Jordānija parakstīja līgumu par savstarpējo palīdzību gadījumā, ja vienai no dalībvalstīm uzbruks kāda trešā valsts.
Saistītie notikumi
Avoti: wikipedia.org
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Husajn ibn Talal | |
2 | Jāsirs Arafāts | |
3 | Israel Tal | |
4 | Gamāls Abdels Nāsers |
Vietas
Nosaukums | |||||
---|---|---|---|---|---|
1 | Golānas augstienes | lv, ru |