Britu armija nogalina 14 katoļu "cilvēktiesību aktīvistus" to gājiena laikā. Ziemeļīrijas "Asiņainā svētdiena"

Vairums no cietušajiem tiešām bija lielas,- līdz 15,000 dalībnieku, nosacīti mierīgas protesta akcijas dalībnieki, kuri tika nošauti nevis uzbrūkot, bet bēgot (vai cenšoties iznest ievainotos). Sadursmi tiešām izprovocēja demonstranti, kad tie pamanījuši kādas mājas tuvumā gaisa desantnieku vienību, (kura bez policijas, bija piesaistīta apsargāt kārtību), sāka to apmētāt ar akmeņiem. Saņēmuši pavēli arestēt huligānus, bet sastapuši sākotnēji vēl lielāku pretestību, britu desantnieki atklāja uguni. Lai gan desanta grupas komandieris bija pavēlējis nesekot tiem protestētājiem, kuri bēga, viena no vienībām turpināja vajāt bēgošos, izdarot vairāk kā 100 šāvienus, tādējādi radot lielāko upuru skaitu. Vairums nogalināto nebija sasnieguši 20 gadu vecumu (7 no tiem bija 17 gadus veci).

Sadursmes rezultātā Īrijas- Lielbritānijas attiecības sasniedza zemāko punktu: Dublinā pat tika nodedzināta Lielbritānijas vēstniecība. Pašā Lielbritānijā un Ziemeļīrijā tika uzsākta izmeklēšana, taču britu armijas reakcija tika atzīta kā "atbilstoša draudiem" un komandieri vēlāk apbalvoja karaline Elizabete II. 

Kriminālprocess pret vienu no šāvējiem tika uzsākts tikai 40 gadus pēc notikušā - 2015. gadā- par 3 personu nonāvēšanu un nesamērīga spēka lietošanu.