Pastāsti par vietu
lv

Kbādas kauja. Krievu karaspēks gūst uzvaru kaujā un uzsāk pilnīgu čerkesu tautas iznīcināšanu. Čerkesu genocīda piemiņas diena

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
21.05.1864

Eiropiešu un austrumu viduslaiku literatūrā ar čerkesu nosaukumu parasti apzīmē adigi daudzskaitlīgās Ziemeļkaukāza tautas, (kas sevi pašas sauca par adžige).

1864.gada 21.maijā Kbādā (tagad Krasnaja Poļana) notika kauja starp čerkesiem un krievu cara armiju, kas iezīmēja krievu – Kaukāza kara aktīvās fāzes beigas.

Pēc tam pret čerkesu tautu tika īstenots genocīds.

čerkesu cilšu skaitliskais lielums pirms un pēc Kaukāza kara:

  •    Abadzehi 260 000 - 14 660
  •    Adamijevi 3000 – 230
  •    Bžedugi 60 000 – 15 263
  •    Žanajevieši 50 000 - 0
  •    Mahoševieši 8000 – 1204
  •    Natuhajevieši 240 000 - 175
  •    Temirgojevieši 80 000 - 0
  •    Ubihi 74 000 - 0 (pēdējais ubihs, kas prata savu valodu, mira Turcijā XX gs. 90.gados)
  •    Hakučeji 50 000 - 0
  •    Šapsugi 300 000 - 1983
  •    Sadzi - pilnībā iznīcināti.

Kaukāza karam beidzoties, Krievijas impērijas sastāvā izveidoja trijus atsevišķus administratīvus iedalījumus - adigejiešu, kabardu un čerkesu, tādejādi sadalot vienu tautu.

Šobaltdien čerkesi ir viena no mazākajām Krievijas kolonizētajām tautiņām – to palicis ir tikai daži simti ģimeņu. Toties čerkesi dzīvo 45 citās valstīs, visvairāk - Turcijā. Krievi apzināti bremzē viņu atgriešanos dzimtenē. Pēc čerkesu tautu iznīcināšanas krievu kolonisti Krasnodaras novadu dēvē par "senām krievu zemēm", līdzīgi, kā daudzas citas Krievijas paverdzinātās zemes,- tāds tagad ir pat Karalauču apgabals, kuru krievi okupēja 1945.gadā..

***

Vēsture. Senatnē adigu ciltis apdzīvoja Ziemeļkaukāza rieteņu daļu – Piekubaņu un Melnās jūras piekrasti.

Piekubaņas čerkesi seno autoru darbos parasti minēti ar meotu nosaukumu, bet dzīvojošie pie Melnās jūras – katrs ar savu nosaukumu. No tiem – zihi un kerketi kļuva par vispārinātiem nosaukumiem, kas ietvēra sevī arī meotus.

Krievu X-XIII gs. hronikās tie dēvēti par kasogiem, persiešu un arābu hronikās – par kašakiem un kešekiem.

17.gs. Sefevīdu-persiešu šahs Abāss I (1588.-1629.g.) sāka militāru un politisku reformu. Ja viņa priekšgājēji paļāvās uz vietējo rekrūšu armiju, tad Abāss I nokomplektēja armiju no čerkesu un gruzīnu guljami ("vergu gvarde," jeb mameluku analogs). Ar to pašu sefevīdu Persija tika paglābta no kizilbašu tjurku ietekmes, taču vienlaikus padarot vājas pašas čerkesu teritorijas militārās spējas.

19.gs krievi iznīcina adigejiešus. 19.gs. vidū krievu iekarotāji iznīcināja gandrīz visus Čerkesijas iedzīvotājus. – trešdaļu iznīcināja cara armija, trešdaļa aizbēga uz Turciju, kur tie mira no bada un slimībām, bet trešdaļa tika noslīcināta Melnajā jūrā, kur to kuģiem ar nodomu sataisīja sūces. Adigiejieši mēdza teikt, ka Melno jūru var pāriet sausām kājām līdz Turcijai pa viņu līķiem.

Iesākumā to bija 1 500 000 (citur teikts, ka 2 miljoni), bet pāri palika tikai 5%.

Čerkesu pilsēta ir Soči. Krievi šo procesu sauca par „labprātīgo migrāciju” un Ziemeļkaukāzā palika tikai 1/20 daļa čerkesu.

Čerkesu cilšu liktenis. 1863.gadā čerkesu piejūras ciltis – šapsugus, sazdi (džigetus) un ubihus krievi iznīcināja gandrīz pilnīgi tikai par to vien, ka tie atteicās pamest savu zemi.

Hadži Ismaīls Dogomuko (Hadži Berzeks) (1766.-1846.g.) - viens no pašiem pazīstamākajiem ubihu čerkesu līderiem, kas ilgu laiku vadīja Melnās jūras piekrastes čerkesu cīņu pret kolonizatoriem.

1840.gadā vadīja uzbrukumus krievu militārajiem nocietinājumiem Melnās jūras ZA piekrastē.
Triecienā tika ieņemti Banjamiņa (Вельяминовский), Lazareva (Лазаревский), Jaunmihaila (Новомихайловский), Nikolaja (Николаевский) forti. Krievu ķeizara karaspēkam bija jāpieliek lielas pūles, lai tos atkarotu. 

Džeimss Bells viņu dēvēja par "čerkesu Vašingtonu." Viņš mira 1846.gadā, atgriežoties no svētceļojuma uz Meku. Pēc viņa nāves līderis bija tā slavenais brālēns Kerenduks Berzeks. 

Pēc dažādos avotos apkopotas informācijas, "Apvārsnis", aliens.lv

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Sīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriektoSīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriekto01.03.2020en, lv
2Melnajā jūrā nogāzusies Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna ar 92 cilvēkiemMelnajā jūrā nogāzusies Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna ar 92 cilvēkiem25.12.2016de, en, fr, lv, pl, ru, ua
3Turcijas pilsētā Kajseri netālu no universitātes ēkas nograndis sprādziens; 13 karavīri gājuši bojā un 48 ievainotiTurcijas pilsētā Kajseri netālu no universitātes ēkas nograndis sprādziens; 13 karavīri gājuši bojā un 48 ievainoti17.12.2016lv
42 sprādzienos Ankarā pretkara demonstrācijas laikā- vismaz 120 bojāgājušie, vairāk kā 516 ievainoti2 sprādzienos Ankarā pretkara demonstrācijas laikā- vismaz 120 bojāgājušie, vairāk kā 516 ievainoti10.10.2015en, lv, pl, ru
5Sākās 1. Čečenijas karšSākās 1. Čečenijas karš11.12.1994lv, pl, ru
6Starptautiskā kreiļu dienaStarptautiskā kreiļu diena13.08.1976en, fr, lv, pl, ru, ua
7Komunistu noziegumi pret cilvēci : 100% jagnobu tautas (Tadžikistāna) deportācijaKomunistu noziegumi pret cilvēci : 100% jagnobu tautas (Tadžikistāna) deportācija28.03.1970en, lv, ru
8Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"17.01.1953lv
9PSRS komunistu veiktās genocīda operācijas. Ebreju (JAF) operācija. Nošauto Dzejnieku nakts.PSRS komunistu veiktās genocīda operācijas. Ebreju (JAF) operācija. Nošauto Dzejnieku nakts.12.08.1952en, lv, pl, ru
10PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Savienība par Revolūcijas lietu" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Savienība par Revolūcijas lietu" biedriem13.02.1952lv, ru
11Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personasPadomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas23.01.1952en, lv
12PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 20.09.1951en, lv
13PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
14PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
15Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru
16Gulag pārvaldes vadītāja pavēle par vācu koncentrācijas nometņu aprīkojuma (ieskaitot koka barakas) pārvietošanu uz GULAGGulag pārvaldes vadītāja pavēle par vācu koncentrācijas nometņu aprīkojuma (ieskaitot koka barakas) pārvietošanu uz GULAG30.03.1948en, lv, ru
17PSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotājuPSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotāju21.10.1947en, lv, ru, ua
18Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150.000 ukraiņu deportācija PolijāKomunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150.000 ukraiņu deportācija Polijā28.04.1947en, lv, ru
19PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Jūlija deportācijas. Izvesti vairāk kā 6300PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Jūlija deportācijas. Izvesti vairāk kā 630017.07.1945en, lv
20Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas dienaAušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas diena27.01.1945lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Birkas