Džeimss Kuks eiropiešiem atklāj Havaju salas

Havajas ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā. Havajās oficiālas ir angļu un havajiešu valodas. 57,7% Havaju iedzīvotāji 2010.g. ir Āzijas izcelsmes, 3,3%- āfroafrikāņu izcelsmes

Havaju administratīvais centrs ir Honolulu.

Havajas ir astotais mazākais štats ASV, vienpadsmitais mazākais pēc iedzīvotāju skaita un trīspadsmitais blīvāk apdzīvotais štats ASV.

• Salas apdzīvotas no 6.-3. gadsimtam p.m.ē. Līdz 18. gadsimtam arhipelāgā bija vairākas pamatiedzīvotāju karalistes, kuras 19. gadsimta sākumā bija apvienotas vienā karalistē (aptuveni 300 000 iedzīvotāju).
• 1542. gadā salas, iespējams, pamanīja spāņu iekarotāji un jūras braucēji R. Villalobos un H. Gaetāno (Ruy López de Villalobos, Juan Gaetano), taču tās precīzi nedokumentēja un to pierakstītās koordinātes neatbilst reālam novietojumam. Atklājums netika nekur izziņots, bet saglabājies kā pieraksts ceļojuma dokumentos
• 1778. Dž. Kuks ieradās salā un pirmoreiz tās precīzi dokumentēja. Kuks tās nodēvēja par Sendviča salām (par godu savam sponsoram, Džonam Montagjū, 4 Sendvičas grāfam, kurš pats vairāk slavens ar "sendviča" sviestmaizes "izgudrojumu")
• 1893. gadā arhipelāgā ieradās ASV karaspēks, gāza karalieni Liliuokalani (Lili'uokalani, 1838.-1917.).
• 1894. gadā tika proklamēta Havaiju republika, de facto ASV protektorāts.
• 1898. gadā ASV anektēja Havaju salas, 1900. gadā piešķirot tām savu "teritoriju" statusu.
• 1908. gadā Perlharboras līcī tika ierīkota Jūras kara flotes bāze.
• 1941. gada 7. decembrī Japānas armija uzbruka ASV jūras kara bāzei Havajās — Perlharborai, kas bija nozīmīgs ASV armijas atbalsta punkts Klusajā okeānā.
• 1959. gada 21. augustā Havaju salas saņēma ASV štata (pavalsts) statusu.