Hirosimas un Nagasaki bombardēšana

Karš Eiropā beidzās ar nacistiskās Vācijas parakstīto kapitulācijas aktu 1945. gada 8. maijā, taču Klusā okeāna karš vēl turpinājās, turklāt teritoriju atbrīvošana no japāņu okupācijas prasīja milzīgus ASV un sabiedroto cilvēku upurus. Lai izbeigtu savu karavīru iznīcināšanu teritorijās, kuras bija jāatbrīvo no japāņu okupācijas kā arī pašā Japānā, ASV valdība pieņēma lēmumu "piespiest" Japānas valdību (imperatoru) kapitulēt, izmantojot jaunu ieroci. Otrajā pasaules karā civiliedzīvotāju slepkavošana, bombardējot pilsētas bija sen kļuvusi par normu- jau kara sākumā 1939. gadā gan Vācija, bombardējot, piemēram Londonu 57 naktis pēc kārtas, vai Krievija- Ziemas kara laikā- bombardējot Helsinkus u.c. pilsētas, nešķiroja civilos un militāros objektus.

1945. gada 6. augustā atombumba "Mazais zēns" tika nomesta un uzspridzināta virs Hirosimas, savukārt trīs dienas vēlāk, 9. augustā, atombumba "Resnais vīrs" tika nomesta un uzspridzināta virs Nagasaki. Tuvāko divu — četru mēnešu laikā pēc bombardēšanas Hirosimā gāja bojā 90 000—166 000 cilvēki, savukārt pēc Nagasaki bombardēšanas — 60 000—80 000 cilvēki. Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušiem mira bombardēšanas dienā.

15. augustā, sešas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas, Japāna paziņoja par padošanos Sabiedrotajiem. 2. septembrī tā parakstīja kapitulācijas aktu uz ASV kuģa "Misūri" (Missouri), tādējādi beidzot Otro pasaules karu.

Pēc šīs bombardēšanas vēl gadiem ilgi japāņi cieta no apstarojuma radītajiem veselības traucējumiem. Ar divām atombumbām tika iznīcināts gandrīz pusmiljons Japānas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji un kuriem nebija nekāda saistība ar notiekošo karu. Šis ir kara noziegums, kas joprojām nav guvis pienācīgu nosodījumu vēsturē, bet mēģinājumi šādu soli attaisnot ar Japānas agresiju šajā reģionā ir pielīdzināms sovjetu skaidrojumiem par GULAGa nepieciešamību, lai sargātos no "ārējiem un iekšējiem" ienaidniekiem vai nacistiskās Vācijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošana.