Jūras pērle - Latvijas kultūras mantojumam veltītais koncerts Dzintaros

Programā tika pieteikts - 30.07.2018. Latvijas kultūras mantojuma diena.

Dzintaru koncertzāle programma piedāvā pasākumus dažādām gaumēm. Arī Līgas Gaigalas raksturotai - vecpadomju publikai. 

Pasākums visnotaļ labi domāts (ceru), bet sanāca, kā sanāca. Pirmā daļa bija veltīta latviešu kino vēsturei. Tika pieminētas atsevišķas filmas, to autori un aktieri. Atsevišķi latviešu publikā iemīļoti aktieri pat bija uzaicināti un godāti, ierādot vietas pie galdiņiem un pieminot ar uzskaitītajām filmām. Tik tālu viss jauki, taču paliek kāda dīvaina pēcgarša, kas, protams, atbalsojās sociālos tīklos, un konkrēti Facebook:

Latvijas TV kultūras raidījumu tolerantā žurnāliste Līga Gaigala :  "Starptautiskā kino mūzikas festivāla "Jūras pērle" atklāšanas pasākums bija veltīts Rīgas kinostudijas 70 gadu jubilejai. Pasākumu vadīja brāļi Žagari.Tikai krievu valodā. Mūsu kinoklasikas filmas "Cielaviņas armija", "Pūt,vējiņi" un citas.....daudzas, pat netika nosauktas orğinālvalodā. "Duj,Veterok"",protams, ir šarmanti, bet vai saprotot, ka pasākums orientēts uz vecpadomju auditoriju, tomēr nevajadzētu atcerēties,ka Dzintaru koncertzāle un Rīgas kinostudija ir Latvijā???? ... 

.. "Dolgaja doroga v djunah" un Circenīša Ziemassvētkus dziedāja krieviski. "Duj veterok" Baibiņas monologu Esmeraldas Ermales lieliskajā izpildījumā paralēli tulkoja Abrenes tautas tērpā aktrise..  (pie kam, ļoti labi un profesionāli - Timenote.info piezīme) . Rainis. Vispār diezgan baisi.Es nesaku ka nevar savienot pasākuma auditorijas...bet visam ir robežas...

Saprotu,ka ļoti populāras Padomijā filmas tika uzņemtas par Padomijas naudu. Bet...kaut kādai pašcieņai ir jābūt. Es ļoti priecājos redzēt daudzus cienījamus Krievijas aktierus pasākumā...bet,tomēr mēs neesam sen vairs republika...Valodu barjeru var saskaņot un pasākumu noorganizēt . Es bez naida...bet reāli bija kauns".

Pauls Timrots, Latvijas TV ironiskākā balss : - Nez, kā jutās brāļi Žagari? ... moš pēdējā brīdī pateica, ka krieviski jāvada? .. žēl čaļus! Pasākumi ir iepriekšnepredzama lieta...."

Acīmredzot, raidījuma pasūtītājs bija Krievijas TV un uz tās publiku bija orientēts pasākums. Tas būtu mazākais. Jāpiezīmē, ka te ir atkal tas gadījums, kad, no vienas puses, citi, kā prot un saprot, izvelk ļaudīs un godā latviešu aktierus un arī latviešu kino. Koncertu veidoja un finansēja Krievijas TV. Latvieši ir lepni un no sadarbības atteicās. Un jautājums - vai paši to esam izdarījuši, kamēr kādreizējie publikas mīluļi ir dzīvi un veseli? Labdarības un pēcnāves piemiņas koncerti ir cits žanrs. Tur esam ārpus konkurences. Gandrīz. 

Bija prieks redzēt uz skatuves brāļus Andreju un Juri Žagarus, bet, kā jau pieminēja Gaigala un Timrots - viņi arī bija un ir pelnījuši vairāk, nekā mocīties ar tekstu valsts prezidenta stilā. Bija prieks redzēt Veroniku Plotņikovu, taču kaut kāda lētuma piegaršu koncertam deva fona vingrotāji, kuriem, acīmredzot, bija vizualizē skaņa tiem, kuri nesaprot valodu. 

Vakara dalībnieki un viesi:

Andris Ābelīte, Regimantas Adamaitis, Andris Bērziņš, Vladas Bagdonas, Jozs Budraitis, Pauls Butkēvičs, Varis Vētra, Mārtiņš Vilsons, Pēteris Gaudiņš, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Andrejs Žagars, Juris Žagars, Rolands Zagorskis, Kristīna Zaharova, Astrīda Kairiša, Ivars Kalniņš, Imants Kalniņš, Rolands Kalniņš, Vladimirs Kačāns, Leons Krivāns, Arnis Līcītis, Mirdza Martinsone, Marija Naumova, Lilita Ozoliņa, Olga Pīrāgs, Veronika Plotņikova, Jānis Paukštello, Raimonds Pauls, Valdis Pelšs, Brendons Stouns, Juris Strenga, Jānis Streičs, Valentīna Talizina, Esmeralda Ermale, grupas Zodiaks, Eolika, A – Eiropa u.c.

Starp citu, koncerta pirmajā daļā bija vieta, kad gribējās piecelties un aplaudēt - Lilitas Ozoliņas deklamācija, perfektā krievu valodā - emocionāli, pamatīgi. Tas tiešām bija grandiozi un stāvovāciju cienīgi. Liela aktrise. Ne velti 80.gadu sākumā Padomju Savienībā, īpaši Krievijā, ir dzimušas simtiem Martas. Par godu viņas atveidotajai varonei. Lielā mērā baiso staļinismu un represiju tēmu Krievijā saprot, pateicoties filmai.

Taču filma šajā koncertā tika pieteikta, maigi izsakoties, pavirši. Tā tomēr bija pirmā filma, kad, pateicoties scenārija autora Oļega Rudņeva ietekmīgajam postenim Latvijas PSR Goskino priekšsēdētāja, PSRS Goskino Kolēģijas  un citos amatos(!), tika runāts par Baltiešu traģēdiju, par izsūtīšanām. Jā, tam laikam piezemētā formā, taču ievērības cienīga ir filmas ezopa valoda (operators Jānis Mūrnieks) - lai atceramies epizodi, kur bērni Sibīrījā spēlējas un sarunājas, apgalvojot, ka mēs jau visi - krievi, latvieši, pārējie esam mūžīgi draudzīgi, bet kamera neviļus slīd gar malkas grēdu, kur kaķis un suns.... Protams, visu nevar pārvērst par mūžīgajām sērām un atriebtieskāri, un tomēr - varbūt šī bija reize īsi, kaut garāmejot, bet pateikt, ka tēma bija un ir visaptveroša, jo grūti ir atrast kādu padomju laika ģimeni vai dzimtu, kuru nebūtu skārušas represijas.

Iespējams, ka piekasos, jo otrā daļā bija kas tāds, kas neļauj šo koncertu pieņemt kā tādu.

Šis pasākums lika aizdomāties, cik varenu kinomūziku radījuši Latvijas cilvēki - Pauls, Vīgners, Kublinskis, Kalniņš. Ir nepiedodami, ka šajā vakarā netiek pieminēts viens no kinomūzikas šedevriem - tango no filmas "Pie bagātās kundzes" un tās autors Marģers Zariņš. 

Un tad sākās otra daļa, kas veltīta Latvijas kultūras vēsturei, kuru vada Krievijā populārais, ar latviskām senču saknēm esošais, Valdis Pelšs.

Vadīšana vairs nav tik stīva, bet tik un tā, orientēta uz ne Latvijas mentalitātes publiku. Protams, ir lieliski dzirdēt Latvijas džeza dīvu Olgu Pīrāgs, lielisko Ilonu Bageli, Mariju Naumovu, Igo,  Andri Ābelīti,  Zodiaku (no kura sastāva uz skatuves ir tikai Jānis Lūsēns) un Eoliku (kuru pārstāv tikai Olga Rajecka). 

Pat nezinu, kurā īsti brīdī, viss pasākums tiek norakts vienā pamatīgā neizprotamā sūdu bedrē, kad uz skatuves kāpj ... Aleksandrs Mirskis. Neko vairāk neizteikšos par šo personāžu, bet ... sasodīts(!!!) , kāds viņam vispār sakars ar Latvijas kultūru!? Ir jābūt ļoti ciniski bezgaumīgam, lai kultūras pasākumā šo personāžu pieteiktu kā vienu no valsts sejām. 

Jā, šajā brīdī parādījās patiesa interese - kurš ir šī dīvainā pasākuma scenārija autors? Tieši šī Mirska parādīšanās padarīja šo koncertu, kurā esošās skaņas, dramaturģijas, satura un pārējās kļūdas iepriekš varēja iecietīgi norakstīt ar to, ka - nu centās, gribēja, nesanāca, bet tik un tā ir jau labi... No šī brīža viss notika tieši pretēji - tas sāka pamatīgi traucēt un sabojāja pieminēto mākslinieku atkalredzēšanas prieku. Visu cieņu mūziķiem, bet viņi "neizvelk" nedz mūziku, nedz tekstus - nav vibrācijas, nav emociju. 

Režisors - Šapošņikovs. Pagaidām neko neizsaka. Scenāriju autoru un citus radošās komandas dalībniekus, cerams, izdosies noskaidrot. Uzaicinātos māksliniekus un viesus žēl - viņi ir kļuvuši par situiācijas ķīlniekiem. Cik varēja redzēt publiku - tā arī ir neizpratnē. Šķiet, tā gribētu redzēt un dzirdēt ko citu. Vai viņiem ir kāds priekšstats par Latvijas kultūru - diez vai, ja tiek piedāvāts Mirskis. Arī elektropopsīgā A-Eiropa noteikti nav Latvijas mūzikas vizītkarte. 

Pasākuma Programmā ierakstītais skan vismaz provokatīvi - "Pēc koncerta tautas mākslinieki un latviešu elite (Kas tā tāda? Lūk, šo gribētu īpaši redzēt ! - Timenote.info piezīme) tiksies pludmales restorānā "X.O." uz After - Party".  Interesanti, ka pasākumu rīkotājs ir vēl kāds impozants objekts vai subjekts - «Vecais kapteinis», kas atrodas Mārupes novadā. CIk zināms, tad blakus lidostai ir savdabīgs, dekorācijām līdzīgs, slēgts ciemats. Varbūt tas ir kāds kino un kultūras industrijas centrs vai kinopaviljons? Rīkotāji vairs neko par sevi nesaka, izņemot to, ka kontaktpersona ar presi ir Inga Pavlova. Un tas ir arī viss, kas mums par šo būtu jāzin un jāatceras.

Priekškars.

P.s. Latvijā kādreiz bija dzimis, audzis un nepelnīti aizmirsts komponists, kuru mūsdienās pamatoti dēvē par "Tango karali" - Oskars Stroks.

Pateicoties Allai Pugačovai un Raimondam Paulam, iekļaujot programmā atceri par Oskaru Stroku, par viņa daiļradi un iespēju lepoties par vēl vienu mūsējo, dabūja gan vecpadomju publika, gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.