Korupcija Ukrainā - tiek atstādināts no amata ģenerālprokurors Kravčenko

Ruslans Andrijovičs Kravčenko (ukr. Руслан Андрійович Кравченко, dz. 1990. gada 14. martā Sjevjerodoneckā, Luhanskas apgabalā) bija Ukrainas ģenerālprokurors no 2025. gada 21. jūnija līdz 2026. gada 15. septembrim. Viņš bija viens no jaunākajiem šajā amatā Ukrainas neatkarības vēsturē.

2026. gada 15. septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja dekrētu par viņa atcelšanu pēc tam, kad Verhovna Rada ar 317 balsīm atbalstīja atlūgumu. Kravčenko pats atlūgumu iesniedza 7. septembrī korupcijas skandāla dēļ. Naktī no 13. uz 14. septembri viņš izbrauca no Ukrainas, oficiāli norādot komandējumu uz Parīzi, taču PACE pasākuma programmā viņš nebija iekļauts. Daudzi avoti to raksturo kā bēgšanu. Pirms tam Ukrainu jau bija pametusi viņa sieva Oleksandra.

Amats pēc atcelšanas palika vakants; funkcijas uz laiku pildīja vietnieks Maksims Krims.

Biogrāfija un izglītība

Ruslans Kravčenko dzimis Sjevjerodoneckā.
1997.–2005. gadā mācījās vietējā 8. vidusskolā, 2005.–2007. gadā — Kijivas Ivana Bohuna militārajā licejā, 2007.–2012. gadā — Jaroslava Gudrā Nacionālās juridiskās universitātes militāri juridiskajā fakultātē (maģistra grāds tiesībās, militārā dienesta pakāpe — justīcijas leitnants).

Piedalījies ATO, ir kaujas darbību dalībnieka statuss.
2014. gadā pēc Krimas aneksijas pameta pussalu. Tēvs Andrijs Kravčenko pēc Sjevjerodoneckas okupācijas 2023. gadā ieguva Krievijas pasi.

Ģimenes stāvoklis: pirmajā laulībā ar Olenu Škrobanecu (šķīrušies aptuveni 2024.–2025. gadā).
Otrajā laulībā no 2026. gada pavasara ar Oleksandru (iepriekš Parovišņika/Šovkopļasa). Bērnu nav. Sieva arī izbrauca no Ukrainas īsi pirms vai apmēram vienlaikus ar viņu.

Karjera

• 2012–2014: izmeklētājs / vecākais izmeklētājs Sevastopoles prokuratūrā (militārā joma).
• 2014–2015: militārais prokurors ATO zonā (Debalceve, Bahmuta u.c.).
• 2015–2019: Galvenā militārā prokuratūra; valsts apsūdzētājs Viktoram Janukovičam valsts nodevības un agresīva kara atbalstīšanas lietā.
• 2021–2023: Bučas apgabala prokuratūras vadītājs; dokumentēja un izmeklēja Krievijas kara noziegumus Bučā.
• 2023. gada aprīlis – 2024. gada decembris: Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs.
• 2024. gada 31. decembris – 2025. gada jūnijs: Valsts nodokļu dienesta vadītājs.

2022.gadā apbalvots ar Ukrainas Nopelnu ordeni III pakāpē.

Iecelšana par ģenerālprokuroru

Pēc Andrija Kostina atkāpšanās 2024. gada oktobrī (prokuroru viltus invaliditātes skandāls) un vairāku mēnešu vakanci 2025. gada 17. jūnijā Verhovna Rada ar 273 balsīm apstiprināja Zelenska izvirzīto Kravčenko. Oficiāli stājās amatā 21. jūnijā. Tika uzskatīts par prezidenta lojālistu. Iecelšana sakrita ar mēģinājumiem ierobežot NABU un SAPO neatkarību.

Viņa laikā tika ziņots par simtiem kara noziegumu lietu nodošanu tiesai.

Skandāls “Operācija Kartāga” un atkāpšanās

2026. gada septembra sākumā NABU un SAPO veica kratīšanas Ģenerālprokuratūrā. Tika aizturēts Serhijs Kropiva (starptautiskās sadarbības departamenta vietnieks, dēvēts par Kravčenko uzticības personu). Augsti stāvošajiem ģenerālprokuratūras darbiniekiem izvirzītas apsūdzības par darbību organizētā grupā, kas no 2025. gada vidus ņēma kukuļus no krāpnieciskiem zvanu centriem (scam call centers) apmaiņā pret aizsardzību un naudas atmazgāšanu - vistiešākā koruptīvā "jumtošana".

Visa krāpnieku zvanu centru nozare un lieta „Kartāga” figurē brīžiem atšķirīgas sumas, bet var redzēt un novērtēt lietas rūpniecisko vērienu. Ženēvas organizācijas Global Initiative Against Transnational Organized Crime 2026. gada aprīļa ziņojums Kyiv Calling ir galvenais publiskais avots, kas raksturo visas industrijas mērogus.
Pēc tā potenciālais apgrozījums sasniedz līdz apmēram miljardam dolāru mēnesī — tas ir ieņēmums, ne tīra peļņa.
Nozarē strādā ap sešdesmit tūkstošiem ukraiņu, kas ir aptuveni divas trešdaļas no legālā banku sektora darbinieku skaita.
2023. gadā „biroju” bija no tūkstoša līdz diviem tūkstošiem; pēc reidiem palikuši ap tūkstoti.
Viens vidējs centrs mēnesī izkrāpj ap miljonu dolāru, liels — līdz trim miljoniem.
Tīkls darbojas visos divdesmit četros apgabalos, arī okupētajās teritorijās; upuri ir vismaz divdesmit deviņās valstīs. Deputāts Jaroslavs Železņaks atkārto to pašu bildi: pīķī bija ap diviem tūkstošiem centru ar aptuveni divsimt darbiniekiem katrā — kopā ap sešdesmit tūkstošiem cilvēku un ieņēmumu vairāk nekā miljardu dolāru mēnesī.
Pēc ienesīguma šī nozare pārspēj narkotiku tirdzniecību. Lielākā peļņa paliek „saimniekiem”, ne operatoriem. Jauniešus no četrpadsmit līdz divdesmit astoņiem gadiem bieži vervē kā „account manager”.
Miljards dolāru ir potenciāls, kas tiek aprēķināts no publiski zināmiem lietas materiāliem, intervijām ar deputātu un bijušajiem darbiniekiem, ne no revīzijas akta.
Daļa avotu norāda, ka pēc 2025. gada reidiem centru kļuvis mazāk.   Prokuratūras „jumts” lietā „Kartāga” ir šaurāks slānis. NABU un SAPO lietā ir pieci aizdomās turamie. Izmeklētāji līdz šim saskaitījuši vairāk nekā divdesmit miljonus grivnu, kas legalizēti nekustamajā īpašumā un dārglietās, plus vēl vairāk nekā desmit līdz divpadsmit miljonus grivnu uz trešo personu kontiem. Tā ir tikai jau fiksētā atmazgātā daļa, ne visa nozares nauda. Ukrainska Pravda avoti vēsta, ka no katra centra prokuratūras cilvēkiem gājuši ap septiņiem tūkstošiem dolāru mēnesī. Simts centri nozīmētu septiņsimt tūkstošus dolāru mēnesī; pīķī zem viena „jumta” varējuši būt līdz piecsimt centriem — potenciāli līdz trīsarpus miljoniem dolāru mēnesī kā „abonements”.   ZN.UA avoti runā par vēl lielāku „vienoto logu”: vairāk nekā tūkstotis punktu pa divdesmit līdz divdesmit četriem tūkstošiem dolāru mēnesī visiem spēka struktūru slāņiem kopā, ne tikai Ģenerālprokuratūrai. Tas ir avotu līmenis, ne NABU akts. Pats Kravčenko slēgšanas statistiku nosauca pretēji: gada laikā vairāk nekā tūkstoš piecdesmit kratīšanas, slēgti ap trīssimt četrdesmit centriem un vairāk nekā pieci tūkstoši operatoru vietu; simt četrdesmit septiņi kriminālprocesi, simt astoņdesmit trīs aizdomās turamie.

Kravčenko gan noliedza jebkādu personisku iesaisti, bet 7. septembrī iesniedza atlūgumu, norādot, ka nevēlas, lai amats tiktu izmantots politiskā konfrontācijā. Viņš pats netika oficiāli atzīts par aizdomās turamo.

Kopš 14. septembra, jau atrodoties ārzemēs, viņš paziņoja, ka parakstījis aizdomu paziņojumu pret NABU direktoru Semjonu Krivonosu. Savukārt, NABU to nekavējoties nosauca par sistēmisku uzbrukumu neatkarīgajām pretkorupcijas iestādēm. Zelenskis reaģēja: “Šim ģenerālprokuroram ir tikai viens ceļš — atcelšana no amata.”

Izbraukšana un atcelšana

Naktī no 13. uz 14. septembri Kravčenko izbrauca ar dienesta automašīnu. Oficiāli - it kā piecu dienu komandējumā uz Parīzi PACE sēdēm par Ukrainas bērniem. Taču PACE pārstāvji publiski apstiprināja, ka viņš nebija iekļauts dalībnieku sarakstā un viņa dalība nebija pat plānota. Zelenskis viņu atstādināja, un Rada 15. septembrī nobalsoja par atcelšanu (317 balsis “par”, pret — 0), prezidents parakstīja dekrētu Nr. 932/2026.

Šis gadījums sistēmiski iekļaujas virknē korupcijas skandālu Zelenska valdības laikā (Andrijs Jermaks, Iryna Mudra, Hermans Haluščenko u.c.).

Statuss 2026. gada 16. septembrī: bijušais ģenerālprokurors, atrodas ārpus Ukrainas. Kā minēts, pirms tam Ukrainu ir pametusi arī viņa sieva Oleksandra. Jauns ģenerālprokurors vēl nav iecelts.

Īsumā par korupciju Ukrainā

Korupcija Ukrainā ir sistēmiska problēma jau gadu desmitiem, arīi vēl padomju laikā.

Zelenska laikā (no 2019. gada, īpaši pēc 2022. gada iebrukuma) tā nav izzudusi - daļa gadījumu ir dokumentēti NABU un SAPO izmeklēšanās, daļa paliek apsūdzību, daļa - tikai nopludinātu ierakstu līmenī.
Līdz šim prezidents pats nav oficiāli aizdomās turamais galvenajās lietās; NABU ir publiski norādījis, ka Zelenskis “nefigurē un nefigurē” Energoatom/Midas izmeklēšanā. Tajā pašā laikā viņa tuvākais loks ir sistemātiski un atkārtoti iesaistīts. Brīžiem paliek iespaids, ka viņš ar "tējkaroti mēģina izsmelt" Ukrainā esošo valsts vadības koruptīvo dīķi.

1. Lielākās dokumentētās lietas (iekšējais loks)

Operācija “Midas” / Energoatom (~100 miljoni USD)

NABU/SAPO 2025. gada novembrī atklāja shēmu valsts kodolenerģijas uzņēmumā Energoatom: piegādātājiem pieprasīti 10–15 % kukuļi. Centrā — Timurs Mindičs, prezidenta Zelenska bijušais biznesa partneris Kvartal 95.
Viņš paspēja aizbēgt uz Izraēlu neilgi pirms apsūdzībām; Zelenskis viņu sankcionēja.
Citi iesaistītie:

• bijušais vicepremjers (!) Oleksijs Černišovs,
• bijušais enerģētikas/tieslietu ministrs (!) Hermans Haluščenko.
• Andrijs Jermaks (bijušais prezidenta biroja vadītājs (!), de facto otrais cilvēks valstī). 
  2025. gada novembrī atkāpās pēc kratīšanām. 2026. gada maijā apsūdzēts naudas atmazgāšanā (~460 miljoni UAH /, kas atbilst aptuveni 10,5 miljoni USD) saistībā ar luksusa ciematu “Dynasty” Kozinā pie Kijivas. Daļa līdzekļu saistīta ar Energoatom shēmu. Jermaks noliedz vainu.
• Irina Mudra (bijusī prezidenta biroja vadītāja (!) vietniece). 
  2026. gada augustā atlaista un apsūdzēta naudas atmazgāšanā caur nacionalizēto Sense Bank, lai iemaksātu drošības naudu Haluščenko.
  Papildus - vērienīga korporatīvā reiderisma apsūdzības.
• Ruslans Kravčenko (valsts ģenerālprokurors (!), 2025. jūnijs – 2026. septembris)

NABU “Operācija Kartāga”: prokuratūras iekšēja grupa ņēmusi kukuļus - "jumtojusi" no krāpnieciskiem zvanu centriem. Kravčenko atlūgumu iesniedza 7. septembrī, 13.–14. septembrī izbrauca no valsts (oficiāli - noformēts kā komandējums uz Parīzi, kur viņu neviens negaida, nebija iekļauts programmā), pēc tam atcelts. Viņš pats nav oficiāli apsūdzēts, bet konflikts ar NABU kļuva publisks.

• Andrijs Smirnovs (amatpersona, kuras līdzekļu izcelsme nav legāla - nelikumīga bagātināšanās),
• Rostislavs Šurma (zaļie tarifi, atrodas Vācijā), arī 2024. gada prokuroru viltus invaliditātes skandāls (Kostina atkāpšanās).

Zelenskis pats, protams, nav oficiāli apsūdzēts.
Zemāk - paplašināts saraksts ar tām augstajām / tuvajām amatpersonām, par kurām 2025.–2026. gadā ir NABU/SAPO aizdomu paziņojumi, kratīšanas vai atkāpšanās tieši skandāla dēļ:

Prezidenta birojs

• Andrijs Jermaks — biroja vadītājs (atkāpās 2025. XI, apsūdzēts 2026. V, naudas atmazgāšana / “Dynasty”).
• Irina Mudra — vadītāja vietniece (atlaista 2026. VIII, naudas atmazgāšana + visaugstākā līmeņa politiskais reiderisms).
• Andrijs Smirnovs — vadītāja vietnieks (tiesu jautājumi; nelikumīga iedzīvošanās).
• Rostislavs / Oleksandrs Šurma — ekonomikas virziena vietnieks (“zaļie tarifi”; viens no viņiem arestēts in absentia, atrodas Vācijā).
• Artjoms Šilo — Jermaka padomnieks (drošības nauda lietā).
• Viktors Duboviks — biroja juridiskās politikas departamenta vadītājs (Mudras/Stolar lieta).

Ministri / vicepremjeri

• Oleksijs Černišovs — vicepremjers / kopienu attīstības ministrs (Energoatom + atsevišķa būvniecības lieta, drošības nauda virs 170 mln UAH).
• Hermans Haluščenko — enerģētikas, pēc tam tieslietu ministrs (Midas; 150 mln UAH drošības nauda).
• Olha Stefanišina — vicepremjere ES/NATO jautājumos, pēc tam vēstniece ASV (2026. VIII: nelikumīga bagātināšanās, deklarācijas).
• Andrijs Kostins — iepriekšējais ģenerālprokurors (2024, prokuroru viltus invaliditātes skandāls; politiskā atbildība, ne Midas).
• Ruslans Kravčenko — ģenerālprokurors (2026. IX, “Kartāga”; pats nav oficiāli apsūdzēts, amats zaudēts).

Tuvais neoficiālais loks / deputāti

• Timurs Mindičs — Kvartal 95 līdzīpašnieks, shēmas organizators (aizbēga).
• Maksims Mikitass — bijušais deputāts (Mudra lieta).
• Vadims Stolārs — deputāts (reiderisms / naudas atmazgāšana).

Te gan nav Ukrainas visas  augstās amatpersonas, par kuru darbības likumību ir "nopietni jautājumi".
Nav arī vispārējs saraksts par aizsardzības iepirkumu 1,2 mljrd. USD zaudējumiem (un tas ir asiņainākā kara apstākļos!) - tur ir uzņēmumu vadītāji un iepirkumu aģentūra, ar konkrētām apzsūdībān, bet ne vienmēr ir pierādīta ministru un viņiem pietuvinātor personiskā atbildība.
Daudzi vidēja līmeņa Energoatom, Sense Bank, Ģenerālprokuratūras un tiesu darbinieki arī ir lietās, bet tie nav “visaugstākais politiskais slānis”.

Šis saraksts ir par prezidenta tuvāko loku un ministru līmeni, kas publiski jau ir iekļuvis NABU uzmanības lokā un konkrētās krimināllietās.
Tā nav izsmeļoša visu korupcijas lietu kartotēka Ukrainā.

Grūti atrasts apzīmējumu, kad persona jūtas savā valstī tik neaizsargāta - korumpēta ierēdniecība, valsts pārvalde visos līmeņos, justīcija, ieskaitot augstāko likumības uzraudzības iestādi Prokuratūru pat tās vadības līmenī. Kur meklēt taisnību, ja caurcaurēm korumpēta ir visa tiesu sistēma ?

2. Augstākā tiesa kā atsevišķs tiesiskumu graujošs korupcijas bloks

Šis bloks ir cieši saistīts ar prezidenta biroju (īpaši Mudru un Smirnovu), jo biroja vadītāja vietnieki bija atbildīgi par tiesu kadriem un arī tiesību bloka apspriešanas sarunu procedūru ES.

Iepriekšējo gadu vecā lieta: Kņazeva ēnu birojs (2023 → spriedums 2026). 

2023. gadā NABU aizturēja toreizējo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Vsevolodu Kņazjevu par kukuļa saņemšanu lietā par Poltavas GOK akcijām (oligarhs Kostjantins Ževaho / “Finance and Credit”).
Summa: ap 2,7 miljoni USD. Izmeklēšana apraksta labi organizētu “back office” - pietuvinātu advokātu slāni, kas par naudu savienoja klientus ar tiesas vadību.

2023. gada 8. jūnijā Augstākā pretkorupcijas tiesa apstiprināja panākto vienošanos: 5 gadi cietumā + konfiskācija. 2026. gada maijā NABU paplašināja apsūdzēto loku: trīs esošie un viens bijušais Augstākās tiesas tiesnesis (medijos nosaukti: Ihors Železnijs, Irina Hrihorjeva, Žanna Jelenina, Oleksandrs Prokopenko).
Šī lieta sākās pirms pašreizējā skandālu viļņa, bet noslēdzās tieši Zelenska otrajā kara gadā un rāda, ka problēma vēsturiski ir iesakņojusies institūcijā.

Jaunā lieta: operācija “Temīda” (2026. gada augusts)

2025. gada 19. augustā NABU/SAPO kratīšanas pie:

• Ihora Dašutina — Augstākās tiesas Administratīvās kasācijas instances tiesas vadītājs;
• Larisas Rogahas — Komerckasācijas tiesas vadītāja.

Mudras–Mikitasa–Stolāra reiderisma/naudas atmazgāšanas lieta, un proti, tieši Mudra prezidenta birojā pārraudzīja tiesu jomu un iesniedza tiesnešu sarakstus iecelšanai amatos.
NABU materiālos figūrē mēģinājumi ietekmēt tiesnešus ( Pavlo Horbasenko, Anatolijs Ivčenko). Pēc atbrīvošanas no augstā amata birojā līdzīga ietekme tiek piedēvēta arī Andrijam Smirnovam.

Augstākā tiesa 2026. gada septembrī paziņoja, ka iekšējās pārbaudes par Dašutinu un Rogahu nav veiktas; abi turpina spriest tiesu valsts vārdā.

Tomēr, nav tā, ka visa Augstākā tiesa ir “Zelenska cilvēki”.
Drīzāk gan:

• prezidenta birojs (Mudra, Smirnovs) bija augstākais ierēdniecības saskares punkts ar tiesnešu iecelšanu amatos;
• NABU 2026. gadā šo saskari dokumentē kā iespējamu ietekmi uz lietām, kas aizsargā Mudas/Haluščenko loku;
• pati tiesa uz iekšējām tīrīšanām pēc “Temīdas” nekā nereaģēja.

Tas ir atsevišķs vispārējās korupcijas pamatīgi veidots un nostiprināts posms, un proti:
enerģētika → naudas atmazgāšana → drošības naudas →vajadzīgie tiesas lēmumi.
Par šo bloku var teikt, ka tas neiekļaujas koruptīvajā piramīdā, bet raksturo kopējo ietekmes ķēdi, kas skar tikai atsevišķus valdības cilvēkus.

3. Aizsardzības iepirkumi — sistēmiski zaudējumi

The New York Times 2026. gada septembrī publicēja slēgtu Valsts revīzijas dienesta un Aizsardzības ministrijas iekšējo auditu datus par 2024.–2025. gadu.

Kara apstākļos (!) 2024. gadā vien Ukraina zaudēja aptuveni 1,2 miljardus USD krāpšanas, izšķērdības un kritiski sliktas pārvaldības dēļ.

• Septiņi no desmit lielākajiem aizsardzības resora  piegādātājiem saņēma arvien jaunus līgumus, lai gan pret tiem vai to vadītājiem bija kriminālprocesi vai nesekmīgi iepriekšējie līgumi.
• 18 uzņēmumi saņēma jaunus pasūtījumus pēc iepriekšējo saistību nepildīšanas;
• seši nebija izpildījuši nevienu līgumu.
• Apmēram 126 miljoni USD zaudēti, ignorējot zemākas cenas.
• Pavlohradas ķīmiskā rūpnīca piegādāja tūkstošiem defektīvu nekam nederīgu mīnmetēju munīciju, bet, neskatoties uz konstatēto, joprojām turpināja saņemt līgumus.

Tie nav tikai atsevišķi gadījumi vai “daži kukuļi” - tas  tas ir sistēmisks iepirkumu necaurspīdīgums kara laikā. Nav lieki piebilst, ka šie darījumi, līgumi un naudas plūsmas atradās vislielākajā slepenības režīmā.

4. Zelenska personīgā loma

• Pierādīts: tuvākie līdzgaitnieki (Jermaks, Mindičs, Mudra, Haluščenko, Černišovs, Kravčenko), diemžēl, ir iesaistīti šajās daudzmiljonu lietās. Prezidents viņus atlaida vai sankcionēja pēc skandālu publiskošanas.
• Nav pierādīts pret viņu personīgi: NABU nav izvirzījis apsūdzības. Nopludinātos NABU ierakstos figurē “Vova” (Volodimira deminutīvs) saistībā ar četrām luksusa mājām Kozinā — mediji interpretē, ka viena varētu būt bijusi paredzēta prezidentam. Tas paliek apgalvojumu līmenī, ne tiesas lēmums. Par vainu vai līdzdalību līdz šim nav bijuši pieejami pierādījumi.
• Politiskā atbildība: 2025. gada jūlijā Zelenskis atbalstīja likumu, kas NABU un SAPO padarītu atkarīgus no ģenerālprokurora (viņa iecelta). Masu protesti un Rietumu partneru spiediens lika to atsaukt.
  Tas ir svarīgākais institucionālais signāls: mēģinājums vājināt neatkarīgās pretkorupcijas iestādes, kad tās sāka tuvoties prezidenta lokam.

5. Sabiedrības un starptautiskā reakcija

Aptaujas 2026. gadā rāda, ka 90 % ukraiņu uzskata korupcijas līmeni par augstu vai ļoti augstu; daļa aptauju (SOCIS u.c.) rāda, ka atbildību par to arvien biežāk uzliek pašam Zelenskim (ap 57 % vienā mērījumā, gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar 2025. gada pavasari). Uzticība prezidentam ir kritusi no kara sākuma nepieredzēti augstajiem reitingu rādītājiem, bet joprojām ir relatīvi augsta (KIIS 2026. gada vasarā — aptuveni 55 % uzticas).
Taču, jau šodien ir saprotams, ka otrajā vēlēšanu kārtā hipotētiski viņš zaudētu vairākiem pretiniekiem.

Rietumu partneriem tas ir problēma ES integrācijas un palīdzības kontekstā: Ukraina demonstrē, ka NABU/SAPO var vest lietas pret varas kodolu, bet vienlaikus prezidentūra mēģināja šīs iestādes ierobežot.

Zelenska valdīšanas modelis balstās uz šauru lojalitātes loku (Jermaks bija “ēminence grise”- pelēkais kardināls; ļoti ietekmīgs padomdevējs, kurš stāv aizkulisēs un bieži vien reāli vada vai stipri ietekmē lēmumus un notikumus, lai gan formāli nav pirmais cilvēks.Termins cēlies no 17. gadsimta Francijas: kardināls Rišeljē bija “sarkanais eminents”, bet viņa padomnieks kapucīns Fransuā Letjers valkāja pelēku mūka tērpu un tika dēvēts par l’éminence grise - pelēko kardinālu).
Kara ārkārtas iepirkumi + miljardu palīdzība + vāja uzraudzība = labvēlīga vide.
Atlaist cilvēkus pēc atklāta skandāla nav tas pats, kas sistēmu saknē reformēt.
Mēģinājums pakļaut NABU ģenerālprokuroram ir nopietns signāls un smagākais arguments pret “reformatoru” tēlu.

Korupcija Ukrainā ir dziļāka par vienu prezidentu. NABU darbojas un ved lietas pret prezidenta cilvēkiem — tas ir retums postpadomju telpā. Zelenskis atlaida Jermaku, Haluščenko, Mudru, Kravčenko. Kara apstākļos iepirkumi ir haotiski itvisur. Daļa apsūdzību un nopludinājumu var būt politiski motivēti (Kravčenko, aizstāvot savas pozīcijas, pats apsūdzēja NABU neobjektivitāte, politiskā pasūtījumā un nelikumīgās darbībās).

Zelenska administrācijā ir reāla, dokumentēta korupcija enerģētikā, naudas atmazgāšanā, zvanu centru aizsardzībā un aizsardzības iepirkumos. Tā skar prezidenta tuvāko loku, nevis tikai bieži vien piesauktos “vecos oligarhus”. Tā ir pabi atstrādāta aktīvas aizsardzības formas - izmantot jau sabiedrībā zināmas un sapratamas citu vainošanas klišejas. Prezidents, protams, nav nedz apsūdzēts,nedz tiesāts, bet politiskā atbildība par pietuvināto augsti stāvošu un atbildīgus amatus ieņemošu amatpersonu lojalitātes sistēmu un mēģinājumu vājināt NABU ir skaidri saredzama.

Kara apstākļi šo situāciju vēl vairāk saasina - tie palielina zaudējumu cenu   ar desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvībām. Neatkarīgās pretkorupcijas iestādes esamība joprojām ir galvenais pretspēks; tās saglabāšana šobrīd ir ļoti būtiska.

6. Hāga un Eiropa

Hāgā ir divas atšķirīgas tiesas. Tās bieži sajauc, un ietekme uz Ukrainas prezidenta administrācijas un valsts pārvaldes korupcijas lietām ir netieša.

1. ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) — valsts pret valsti (Ukraina pret Krieviju par konvenciju pārkāpumiem, pastrādātiem kara noziegumiemn).
   Korupcijas lietas tā neizskata. Ar tām valstij jātiek galā pašai, protams, ja to iekšēji uzskata par problēmu.
2. Starptautiskā Krimināltiesa (SKT / ICC) — atsevišķu konkrētu personu atbildība par genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, agresiju.
   Arī tā nav pretkorupcijas tiesa.

Papildus Hāgā ir Eurojust, OPCW (Andrijs Kostins pēc ģenerālprokurora amata zaudēšanas kļuva par vēstnieku Nīderlandē un pārstāvi pie OPCW). Tas ir diplomātiskais, nevis justīcijas kanāls.

Ukraina Romas statūtus ratificēja 2024. gada oktobrī; tie stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Kijiva izmantoja 124. pantu: 7 gadu pārejas periods, kurā SKT nevar tiesāt ukraiņu valstspiederīgos par kara noziegumiem.
Tas ir būtiski: Hāga šobrīd ir instruments galvenokārt pret Krievijas vadību par rīcību pret Ukrainu, ne pret Ukrainas iekšējo eliti.

SKT darbojas pēc komplementaritātes - tā iejaucas tikai tad, ja nacionālā justīcijas sistēma nespēj vai negrib izmeklēt. Korupcija, tai skaitā - kukuļi Energoatomā, krāpnieku zvanu centri, Augstākās tiesas “ēnu birojs” neietilpst SKT kompetences mandātā, kamēr lietas nav saistītas ar kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci. 

Šajā gadījumā nav jārunā nevis par reālu juridisko ietekmi uz augstāk pieminēto skandālu ķēdi, bet gan par politisko reputāciju, jo runājot par Krievijas atbildību par paveiktajiem kara noziegumiem, tiek izmantoti smagi apsūdzības argumenti:

• Kara noziegumu lietas (Buča, Irpeņa u.c.) ir Ukrainas galvenais un ļoti svarōīgais arguments Rietumiem. Šis lietas veda ģenerālprokuratūra.
  Ja ģenerālprokurors (Kravčenko) pazūd - aizbrauc “komandējumā”, bet PACE programmā viņa nav, un NABU vienlaikus rāda “Kartāgu”, cieš ticamība tām pašām iestādēm, kas piegādā pierādījumus Hāgai un kopējām izmeklēšanas grupām, tai skaitā tiek diskreditētas arī starptautiskā palīdzība.
• 2025. gada jūlija mēģinājums pakļaut NABU/SAPO ģenerālprokuroram Rietumos tika nolasīts kā uzbrukums tiesiskumam. Tas ir tas pats “Fundamentals” klasteris, ko ES vērtē pievienošanās sarunās — Hāga un Brisele šeit darbojas vienā reputācijas vērtēšanas laukā.
• Kostina pārcelšana uz Hāgu/Hāgas apkārtni pēc "prokuroru invaliditātes" skandāla ir tipisks “diplomātiskais dzesētājs”: cilvēks paliek varas elitē un turpina nodarboties starptautiskajā kara noziegumu izmeklēšanas  tīklā, lai gan iekšpolitiski amatu bija padarījis par toksisku.

Ko Hāga neietekmē:

• Jermaka, Mudras, Haluščenko, Černišova, Stefanišinas lietas paliek NABU–SAPO–VAKS (Ukrainas pretkorupcijas tiesa).
• Operācija “Temīda” un kratīšanas pie Dašutina/Rogahas ir nacionāla jurisdikcija.
• SKT neizskatīs arī “Dynasty” mājas Kozinā un Sense Bank drošības naudas.

Jo vairāk Ukraina starptautiski pamatoti prasa, lai Hāga sodītu Putinu un Krievijas ģenerāļus, jo stingrāk partneri tikpat pamatoti prasa, lai Kijivā tiek galā un pati sodītu savējos.
Korupcija pie Energoatom, aizsardzības iepirkumiem ($1,2 mljrd. $ zaudējumi 2024. gadā), valsts pārvaldē un justīcijā nenoliedzami vājina argumentu “taisnība ir mūsu pusē”.

Vienlaikus jāpiebilst, ja NABU tomēr turpina vest lietas pret prezidenta tuvāko loku, tas stiprina komplementaritātes tēzi — “mēs spējam paši tikt galā”. Tāpēc bijušā ģenerālprokurora Kravčenko cīņa pret NABU vadītāju Semjonu Krivonosu1 nav tikai iekšēja lieta: tas ir spēcīgs signāls Hāgai, ES un starptautiskajai sabiedrībai par to, kura iestāde Ukrainā ir patiesi neatkarīga. 

Semjons Krivonoss (ukr. Семен Юрійович Кривонос, dz. 1983. gada 16. janvārī Mariupolē) ir Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) direktors kopš 2023. gada 6. marta. Viņš ir tā amapersona, kas nostājās pret ģenerālprokuroru Kravčenko 2026. gada septembrī.

NABU ir neatkarīga iestāde, kas izmeklē visaugstākā līmeņa korupciju. Direktors politiski nav prezidenta “savējais” tādā pašā nozīmē kā ģenerālprokurors: viņu ieceļ Ministru kabinets pēc konkursa ar starptautisku komisiju.
Priekšgājējs — Artjoms Sitņiks.

Krivonosa laikā NABU veda “Midas” (Energoatom / Mindičs–Jermaks loks), “Temīda” (Augstākā tiesa / Mudra), “Kartāga” (Ģenerālprokuratūra / zvanu centri). Tāpēc viņš ir kļuvis par centrālo figūru pret prezidenta tuvāko loku.

Īsa biogrāfija

• Izglītība: agronomija (2005), valsts pārvalde (2007), tiesības (2010).
• 2011–2015: Tieslietu ministrijas teritoriālās iestādes Odesā un Kijivā.
• 2015–2016: Odesas muitas pirmā vietnieka vietnieks; iniciatīva pret kontrabandu.
• 2016: uzvarēja konkursā par NABU Odesas filiāles vadītāju, bet amatu atteicās.
• 2021–2023: Valsts arhitektūras un pilsētbūvniecības inspekcijas vadītājs.
• 2023: uzvarēja NABU direktora konkursā. Politico 2026. gadā iekļāva viņu “10 to Watch” ( Politico Europe žurnālistu īpašais saraksts).

Interesanti, ka 2026. gada 14. septembrī atkāpies (un jau ārzemēs esošais) ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko paziņoja, ka parakstījis pret Krivonosu aizdomu ziņojumu2 par dokumentu viltošanu sevišķi lielā apmērā un fiktīvu adopciju, lai izvairītos no atbildības tiesā.
NABU nekavējoties to nosauca par uzbrukumu neatkarīgajām iestādēm. Zelenskis , saņemot ziņojumu, pēc tam steidzīgi virzīja tieši ģeneprokurora Kravčenko atcelšanu no amata, neaiztiekot NAVU direktoru Krivonosu.
Interesanti, ka Ģenerālprokuratūra sava bijušā vadītāja ziņojumu vēlāk daļēji noliedza, to mīkstinot.

Krivonoss publiski ir teicis, ka Zelenskis nefigurē “Midas” izmeklēšanā.

Vienā teikumā: Krivonoss ir NABU vadītājs, kas 2025.–2026. gadā ir vedis lietas pret Zelenska biroju, ministriem un ģenerālprokuratūru — un pret kuru Kravčenko mēģināja vērsties tieši pirms izbraukšanas no valsts.

1) Semjons Krivonoss (ukr. Семен Юрійович Кривонос, dz. 1983. gada 16. janvārī Mariupolē) ir Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) direktors kopš 2023. gada 6. marta. Viņš ir nostājies pret Ukrainas nu jau bijušo ģenerālprokuroru Kravčenko.

NABU ir neatkarīga iestāde, kas izmeklē augsta līmeņa korupciju. Direktors nekādā ziņā nav prezidenta “savējais” tādā pašā nozīmē kā ģenerālprokurors, jo viņu ieceļ Ministru kabinets pēc konkursa ar starptautiskas komisijas līdzdalību. Priekšgājējs — Artjoms Sitņiks. Viņš bija pirmais NABU direktors no 2015. gada 16. aprīļa līdz 2022. gada 16. aprīlim. Likums “Par Nacionālo pretkorupcijas biroju” dod tikai vienu septiņu gadu mandātu. Otrs termiņš nav paredzēts. Pagaidu pienākumus pārņēma pirmais vietnieks Gizo Uglava; bet Krivonosu iecēla amatā 2023. gada martā. 2022. gada 12. maijā viņš kļuva par NAZK (korupcijas novēršanas aģentūras) priekšsēdētāja vietnieku. No NAZK viņš aizgāja 2024. gada 3. jūnijā; iestāde aiziešanas iemeslu publiski neskaidroja. Uzreiz jāatzīmē - valsts līmeņa korupcija Ukrainā ir senām saknēm, tāpēc visus septiņus gadus pret viņu bija politisks spiediens - vispirms Porošenko, pēc tam Zelenska laiks, jo NABU veda lietas pret Tatarovu, Nasirovu, Rotterdam un daudziem citiem. 2019. gadā viņš arī tika ierakstīts korupcijas reģistrā par nelielu “dāvanas”/atpūtas apmaksas pārkāpumu. Pretinieki to lietoja kā ieganstu atlaist; likums toreiz to neļāva, tāpēc viņš nostrādāja līdz termiņa beigām.

Krivonosa laikā NABU ir sākušas skaļas lietas

• “Midas” (Energoatom / Mindičs–Jermaks loks),
• “Temīda” (Augstākā tiesa / Mudra),
• “Kartāga” (Ģenerālprokuratūra "jumts" / krāpnieku zvanu centri).

Semjons Krivonoss viennozīmīgi ir kļuvis par centrālo figūru pret Ukrainas prezidenta "komandas" vistuvāko loku.

Īsa biogrāfija: 

• Izglītība: agronomija (2005), valsts pārvalde (2007), tiesības (2010).
• 2011–2015: Tieslietu ministrijas teritoriālās iestādes Odesā un Kijivā.
• 2015–2016: Odesas muitas pirmā vietnieka vietnieks; iniciatīva pret kontrabandu.
• 2016: uzvarēja konkursā par NABU Odesas filiāles vadītāju, bet no amata atteicās.
• 2021–2023: Valsts arhitektūras un pilsētbūvniecības inspekcijas vadītājs.
• 2023: uzvarēja NABU direktora konkursā. Politico 2026. gadā iekļāva viņu “10 to Watch” sarakstā.

2)  “Aizdomu paziņojums”, ko Kravčenko “parakstīja” pret Krivonosu ir ļoti nopietns prokuratūras procesuāls dokuments - Ukrainas kriminālprocesā tas ir повідомлення про підозру — formāls dokuments, ar kuru cilvēks kļūst par aizdomās turamo, pret kuru var uzsākt procesuālas darbības - pratināšanas, tiesību ierobežošanu, kratīšanas, drošibas līdzekļa izraudzīšanos utml. To parasti paraksta prokurors. Pēc tam seko tiesas lēmums par drošības līdzekli, izmeklēšana, iespējams apsūdzības akts. Tā ir Prokurora pozīcija “mums ir pietiekams pamats uzskatīt, ka jūs, iespējams, izdarījāt noziegumu.” Vainu tas nepierāda.

2026. gada 14. septembrī Kravčenko video/Telegramā paziņoja, ka pats personīgi vēl kā ģenerālprokurors esot parakstījis šādu paziņojumu pret NABU direktoru Semjonu Krivonosu. Pēc viņa vārdiem, Krivonosam inkriminē:

• oficiālu dokumentu viltošanu, lai iegūtu sevišķi lielu prettiesisku labumu;
• fiktīvu adopciju, lai mākslīgi radītu pamatu izvairīties no atbildības tiesā.

Tajā pašā naktī Kravčenko jau bija ārpus Ukrainas un pēc Zelenska iniciatīvas steidzamības kārtā Augstākā Rada (Parlaments) viņu atbrīvoja no ģenerālprokurora amata. 
Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krivonosam šāds paziņojums nav korekti noformēts. Tas tika novērtēts kā aizejoša ģenerālprokurora mēģinājums juridiski iesist pretinieka iestādes vadītājam brīdī, kad NABU jau veda lietu pret paša Prokuratūru (“Kartāga”) un līdz ar to nav atzīstams par procesuāli derīgu.

Traģiski, jo jebkurā gadījumā - šis ir kārtējais nodevīgais šāviens mugurā tiem patriotiem, kuri jau kopš 2010..gada kaujas laukā un ierakumos ziedo sevi Ukrainas aizstāvībai.