Maija apvērsums Polijā
Maija apvērsums (Przewrót majowy vai Zamach majowy) bija valsts apvērsums Polijā, kas norisinājās 1926. gadā no 12. līdz 14. maijam.
Tā rezultātā Juzefs Pilsudskis un viņa sekotāji, kas nebija apmierināti ar valsts vadības realizēto politiku un viņuprāt nestabilo politisko situāciju valstī, piespieda atkāpties valsts prezidentu Staņislavu Vojcehovski un premjerministru Vincentiju Vitosu, kuri piekāpās, jo nevēlējās, lai valstī izvērstos pilsoņu karš.
Apvērsuma laikā sadursmēs dzīvību zaudēja 215 karavīri un 164 civiliedzīvotāji, kā arī gandrīz 1000 cilvēku tika ievainoti. Sacelšanos pret militāristiem organizēja Polijas Sociālistiskā partija, kura kopā ar dzelzceļnieku arodbiedrībām uzsāka bruņotu pretošanos militāristiem.
Pēc apvērsuma tika ievēlēts jauns prezidents un izveidota jaunajam režīmam lojāla valdība, izsludinot valstī konservatīvās "sanācijas" (poļu: sanacja — atveseļošanās) politikas realizāciju.
Lai arī Pilsudskis pēc apvērsuma, neskaitot divus īsus termiņus premjerministra amatā, nomināli skaitījās tikai kara ministrs un bruņoto spēku ģenerālinspektors, viņš pārvaldīja valsti līdz savai nāvei 1935. gadā. Šajā gadā tika pieņemta arī jauna konstitūcija. Vienlaikus, izveidotais režīms pēc būtības bija labēji centrisks un faktiski nodrošināja demokrātiju valstī, jo nepieļāva jebkuras valsts programmātisko ienaidnieku- sociālistu iejaukšanos varā.
Valstī tika izveidots militāri autoritārs režīms, kas pastāvēja līdz pat valsts bojāejai 1939. gadā, kad to vienlaicīgi militāri okupēja sociālistiskā Vācija un komunistiskā Krievija, sadalot valsti divās daļās.
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org, news.lv

















