Ignācijs Moscickis
Ignācijs Moscickis
- Dzimšanas datums:
- 01.12.1867
- Miršanas datums:
- 02.10.1946
- Papildu vārdi:
- Ignacy Mościcki
- Kategorijas:
- Politiķis, Prezidents, Profesors, Rektors, Saistīts ar Latviju, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Zinātnieks(-ce), Ķīmiķis
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Warszawa, archikatedra św. Jana Chrzciciela
Ignācijs Moscickis bija poļu ķīmiķis, valstsvīrs, Polijas prezidents (1926-1939), kurš mācījies Rīgā.
Dzimis 1863.gada sacelšanās dalībnieka ģimenē.
Pēc skolas beigšanas Varšavā iestājās Rīgas Politehnikumā, kur apguva ķīmiju.
Darbojās studentu korporācijā Welecja. Iesaistījās pagrīdes politiskajā organizācijā Proletariat.
Izstrādāja diplomdarbu profesora K.Ā.Bišofa vadībā, bet nepaguva to aizstāvēt, jo atklājās Moscicka saistība ar atentāta gatavošanu pret ģenerālgubernatoru un Moscickim nācās 1892.gadā bēgt uz Londonu.
Kopš 1896.gada - asistents Fribūras universitātē (Albert-Ludwigs-Universität) Šveicē, kur patentējis slāpekļskābes iegūšanas tehnoloģiju.
Pēc neatkarīgās Polijas nodibināšanās no 1920. līdz 1926.gadam pasniedza Ļvovas Politehnikumā.
No 1925.gada Politehnikuma rektors.
Tarnovā dibinājis lielu ķīmisko rūpnīcu (Państwowa Fabryka Związków Azotowych), šis pilsētas rajons Moscickim par godu nosaukts par Moscici (Mościce).
Pēc Maija apvērsuma Nacionālā asambleja par prezidentu ievēlēja Pilsudski, bet viņš atteicās no šī amata, un rekomendēja Moscicki.
Pēc Pilsudska nāves Moscickis bija Sanācijas režīma mērenā spārna pārstāvis, pretstatā maršalam Ridzam-Smiglijam.
Moscickis ieņēma prezidenta amatu līdz pat Vācijas / PSRS iebrukumam Polijā 1939.gada septembrī.
Kad arī PSRS uzbruka Polijai, Moscickis bija spiests bēgt uz Rumāniju, kur 1939.gada 25.septembrī uzticēja prezidenta pilnvaras Polijas sūtnim Romā ģenerālim Boļeslavam Veņavam-Dlugoševskim.
1939.gada decembrī apmetās Šveicē, kur nodzīvoja visus Otrā pasaules kara gadus.
1993.gadā Moscicka pīšļi tika pārvesti uz Varšavu.
***
Avoti: wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Karaliskā pils Varšavā | 00.00.1619 | de, en, lv, pl, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Michalina Mościcka | Sieva | |
| 2 |  | Maria Mościcka | Sieva | |
| 3 |  | Karol Pollak | Darba biedrs | |
| 4 |  | Aleksander Lutze-Birk | Darba biedrs | |
| 5 |  | Konstantīns Petss | Paziņa | |
| 6 |  | Kazimierz Świtalski | Darba ņēmējs | |
| 7 |  | Eugeniusz Kwiatkowski | Darba ņēmējs | |
| 8 |  | Marian Zyndram-Kościałkowski | Domu biedrs | |
| 9 |  | Jozefs Pilsudskis | Domu biedrs | |
| 10 |  | Władysław Raczkiewicz | Pēctecis |
12.05.1926 | Maija apvērsums Polijā
Maija apvērsums (Przewrót majowy vai Zamach majowy) bija valsts apvērsums Polijā, kas norisinājās 1926. gadā no 12. līdz 14. maijam.
01.06.1926 | Ignacy Mościcki został wybrany przez Zgromadzenie Narodowe na urząd prezydenta RP
02.07.1927 | W Wilnie kardynał Aleksander Kakowski koronował obraz Matki Boskiej Ostrobramskiej, zwanej też Madonną Wileńską lub Ostrobramską Matką Miłosierdzia
09.02.1929 | Concluded Litvinow's pact
Litvinov's Pact was concluded on February 9, 1929 in Moscow. It is named after the best-known and most successful Soviet diplomat who organized the negotiations, Maxim Litvinov. It provided for renunciation of war among its signatories according to the principles of the Kellogg–Briand Pact. It was ratified by the government of Latvia on March 5, 1929, by Estonia on March 16, 1929, and the governments of Poland and Romania on March 30, 1929. It was registered in League of Nations Treaty Series on June 3, 1929. According to article 3, it became operative on March 16, 1929.
17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.
30.09.1939 | Ignacy Mościcki przekazał urząd prezydenta RP Władysławowi Raczkiewiczowi
21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas
Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.