Publicēta Hemingveja grāmata "Kam skanēs zvans"

Hemingvejs kā Ziemeļamerikas Laikrakstu alianses (NANA) reportieris ieradās Spānijā 1937. g. martā un pavadīja tur laiku līdz pat vēlam rudenim, kā arī divas reizes atgriezās 1938. gadā. Būdams pēc dabas avantūrists un kreisi politiski orientēts, viņš nereti sastrīdējās pat ar citiem saviem kolēģiem, kuri atšķirībā no viņa komunistu un anarhistu romantizēšanas redzēja to milzīgo postu, ko "kreisie" nodarīja sagraujot valsts ekonomiskos pamatus un arī vienkārši nogalinot visus komunistiem nevēlamos cilvēkus.

Spānijas pilsoņu karš ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkotu apvērsumu pret komunistu vadīto Otro Spānijas republiku, bet kurš izdevās tikai daļēji.

Apvērsuma rezultātā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm Fransisko Franko vadītajiem "nacionālistiem" un republikas atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja konservatīvie, katoliskie spēki, kā arī galēji labējā Falangas partija.

Republikāņu vidū bija gan centristi, kas atbalstīja kapitālistisku liberālo demokrātiju, gan revolucionāri anarhisti un sociālisti. Republikāņi saņēma militāro atbalstu no PSRS un Meksikas.

"Nacionālistus" atbalstīja Hitlera Vācija, Musolīni Itālija un Portugāle.

Karš beidzās ar "nacionālistu" uzvaru un Spānijas valsts izveidošanu republikas vietā.

Kā jebkurš pilsoņu karš, arī Spānijas pilsoņu karš bija traģiski bezjēdzīgs, jo tā gaitā tika nogalināti vairāk kā 200,000 cilvēku, taču tas piesaistīja daudzu valstu talantīgus avantūristus ar melīgiem, taču skanīgiem saukļiem par "vienlīdzību" un "brīvību". Šo avantūristu vidū bija arī pragmatiķi, kā Dž. Orvels kurš savu personīgo Spānijas un Otrā pasaules kara pieredzi vēlāk sakoncentrēja darbā "1984".