Skotijas Parlaments apstiprina ūniju ar Angliju. Top Lielbritānija

Skotija (skotu gēlu: Alba) ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Skotija atrodas Lielbritānijas salasziemeļos, tai ir sauszemes robeža ar Angliju, austrumos to apskalo Ziemeļjūra, ziemeļos un rietumos Atlantijas okeāns, savukārt Ziemeļu šaurums un Īrijas jūradienvidaustrumos. Skotijai pieder apmēram 790 salas. Skotijā atrodas Lielbritānijas augstākā virsotne Neviss (1343 m vjl).

Līdz 1707. gadam pastāvēja suverēna Skotijas karaliste.

Jau 1603. gadā Skotijas karalis Džeims VI  (Lielbritānijas Džeims I) kļuva par Anglijas un Īrijas karali mantošanas ceļā un izveidoja šo 3 karaļvalstu personālūniju (apvienību).

Līdz pat 1707. gadam Skotija un Anglija veidoja politisku apvienību, bet saglabāja atsevišķus parlamentus. 

1707. gada 16. janvārī Skotijas parlaments nobalsoja par apvienošanos ar Angliju, to pašu izdarīja arī Anglijas parlaments.

1707. gada 1. maijā uz šī pamata tika izveidota Lielbritānijas karaļvalsts (Kingdom of Great Britain). Stjuartu dinastiju, kura izveidoja Lielbritāniju gan nevaldīja ilgi,- jau 1714. gadā to nomainīja Hanoveru dinastija (pēdējai Stjuartu dinastijas karalienei Annai nebija bērnu un katoļu karali nepieļāva likums), kuras pirmais Lielbritānijas karalis Džordžs I gan bija Hanoverā dzimušais Skotijas Džeimsa I mazmazdēls (tuvākais Annas radinieks- protestants)

1801. gada 1. janvārī karaļvalstī tika iekļauta Īrija un tika izveidota Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā karaļvalsts (United Kingdom of Great Britain and Ireland). Šī kopvalsts beidza pastāvēt laika posmā no 1921.-1937.g., šajā periodā Īrija izstājās no karaļvalsts un pakāpeniski atguva neatkarību.

1997. gadā notika referendums, kas atjaunoja Skotijas parlamentu un daļu tā funkcijas ar 1999. gadu

2014. gada 18. septembrī notika Skotijas neatkarības referendums, kurā 55,3% no vēlētājiem nobalsoja pret to.

Skotijā pamatvaloda ir angļu valoda, brīvi skotu gēlu valodā runā ap vairs tikai ap 110,000 skotu, bet 2011.g. aptaujā 1,54 miljoni skotu atzīmēja, ka saziņas līmenī spēj sazināties gēliski

Lielākās pilsētas Skotijā ir Glāzgova un galvaspilsēta Edinburga.

Skotijas Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras sektoros ir ievērojamas naftas iegulas (lielākās Eiropas Savienībā), kas tiek intensīvi izmantotas ieguvei.