Tiek piešķirtas pirmās Nobela prēmijas

Nobela prēmija (Nobelpriset, Nobelprisen) ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā. Zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895. gada 27. novembrī.

Viņš bija šokēts par dinamīta, sava izgudrojuma, izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei. Nobela prēmijas fonda komiteja sastāv no Zviedrijas vai Norvēģijas pilsoņiem; tā pārvalda apmēram $560 miljonu (2007.g.) lielos Nobela fonda līdzekļus.

Kopš 1901. gada tiek pasniegtas Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā.

Pirmo Miera prēmiju saņēma Frederiks Pasī (Frédéric Passy)- Starpparlamentārās Savienības izveidošanu un Anrī Dināns (Henry Dunant) par Starptautiskās Sarkanā krusta komitejas izveidi.

Fizikā pirmais Nobela prēmiju saņēma Vilhelms Rentgens par rentgena staru atklāšanu, ķīmijā Jakobs vant Hofs (Jacobus van't Hoff); literatūrā  - dzejniece Sallija Pradhome (Sully Prudhomme), medicīnā-  Emīls fon Bērings (Emil von Behring) par pretdifterijas vakcīnas ieviešanu.

Līdz 2014. gadam vienīgais Nobela prēmijas laureāts, kurš dzimis un strādājis Latvijā ir Vilhelms Ostvalds (1909.g. ; ķīmijā). Prēmijas saņemšanas laikā viņš jau kopš 1887.g. bija Vācijas (Leipcigas universitātes) pilsonis, jo lai gan bija viens no slavenākajiem sava laika cariskās Krievijas zinātniekiem, viņš tika "izspiests" no Krievijas rusifikācijas politikas rezultātā.

Tuvu prēmijas saņemšanai bijis arī latviešu izcelsmes, cariskās Krievijas, Latvijas un vēlāk Vācijas teritorijā strādājošais Ostvalda skolnieks, fiziķis Pauls Valdens, kurš nominēts šai prēmijai veselas 7 reizes, bet nav to saņēmis.

Līdz 2012. gadam Nobela prēmiju kopā saņēmušas 835 personas (791 vīrietis un 44 sievietes) un 21 organizācija,