Ґуставс Земґалс
- Дата народження:
- 12.08.1871
- Дата смерті:
- 06.01.1939
- Поховання дата:
- 11.01.1939
- Додаткові імена:
- Gustavs Zemgals, Gustavs Zemgals, Gustavas Zemgalis, Густавс Земгалс
- Категорії:
- , Військова людина, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Журналіст, Капітан, Міністр, Офіцер, Президент, Підприємець, Учасник Першої світової війни, Юрист, громадський діяч, публіцист
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Ґу́став Зе́мґалс (латис. Gustavs Zemgals, 1871 — †1939) — другий президент Латвійської Республіки (1927—1930), політичний діяч Латвії.
Життєпис
Закінчив гімназію в Ризі, потім у 1899-му юридичний факультет у Москві.
Працював помічником адвоката.
Брав участь у російсько-японській війні, служив у чині капітана російської армії.
Редагував газету Jaunā Dienas Lapa.
Співзасновник Латвійської демократичної партії.
1917 — 1920 — мер Риги.
8 квітня 1927 — 9 квітня 1930 — Президент Латвійської республіки.
Вшанування
Похований в Ризі на Лісному цвинтарі.
Джерело: wikipedia.org, Rīgas dome, news.lv, DD, biographien.lv
| назва | з | до | зображень | мови | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Luterāņu baznīca, Pāvilosta | lv |
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Pauls Zemgals | Син | |
| 2 |  | Anna Ūdre | Дочка | |
| 3 |  | Emīlija Zemgals | Дружина | |
| 4 |  | Aleksandrs Ūdris | Зять | |
| 5 |  | Daila Zemgals | невестка | |
| 6 |  | Juris Ūdris | Внук | |
| 7 |  | Verners Tepfers | Дальний родственник | |
| 8 |  | Edvins Magnuss | Коллега | |
| 9 |  | Juris Pabērzs | Коллега | |
| 10 |  | Augusts Deglavs | Коллега | |
| 11 |  | Visvaldis Lācis | Члены одной партии | |
| 12 |  | Spricis Paegle | Единомышленник | |
| 13 |  | Jānis Čakste | Единомышленник | |
| 14 |  | Kārlis Ezeriņš | Товариш | |
| 15 |  | Fric Menders | Товариш |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
02.01.1905 | Siege of Port Arthur ended
27.05.1905 | The Battle of Tsushima
28.07.1914 | World War I
13.08.1917 | Pirmās demokrātiskās Rīgas Domes vēlēšanas
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Unabhängigkeitserklärung Tag Lettlands
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
30.11.1919 | The Latvian National Theatre
19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra
19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība
19.6.1921.-19.6.1922
20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim
07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas
08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals
28.05.1929 | Gustavs Zemgals ierodas oficiālā vizītē Stokholmā, kur tiekas ar karali Gustavu V
03.03.1930 | Lāčplēsis (filma)
09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis
03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas
06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam
02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums
Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo:
