ua

Robert Eiche

Добавить новую картинку!
Дата народження:
12.08.1890
Дата смерті:
04.02.1940
По батькові:
Indrik
Дівоче прізвище персони:
Robert Indrikowitsch Eiche
Додаткові імена:
Robert Ejhe, Роберт Индрикович Эйхе, Indrikovich, Kārlis Roberts Eihe, Robert Eiche, Роберт Эйхе, Индрикович, Kārlis Roberts Eihe,
Категорії:
, Вбивця, Державний діяч, Державний та компартійний діяч, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Комуніст, Міністр, Організатор/учасник репресії
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Komunarka shooting range. Communist place of mass murder

Robert Indrikowitsch Eiche (russisch Рóберт И́ндрикович Э́йхе; lettisch Roberts Eihe; * 31.jul./ 12. August 1890greg. 1890 auf dem Hof Avotin bei Doblen, Gouvernement Kurland; † 2. Februar 1940) war ein Revolutionärund sowjetischer Staats- und Parteifunktionär, einer der Organisatoren der stalinschen Repressionen.

Leben

Eiche, Sohn lettischer Bauern, absolvierte 1904 die Zweiklassenschule und arbeitete als Hirte. 1905 wurde er Mitglied der Lettischen Sozialdemokratischen Arbeiterpartei (Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, LSDSP). Er nahm in Mitau an der Revolution von 1905/07 teil und wurde 1908 Mitglied des Komitees der Sozialdemokratie Lettlands (Latvijas sociāldemokrātija, LSD) von Mitau. Ende 1908 emigrierte er nach Großbritannien, wo er als Grubenarbeiter arbeitete. Er kehrte 1911 nach Riga zurück.

1914 wurde er in das ZK der LSD gewählt.

1915 wurde er nach Sibirien in das Gouvernement Jenisseisk verbannt.

1917 nahm er an der Revolution und am Kampf um die Errichtung der Sowjetmacht in Lettland teil. Er wurde ins Präsidium des Rigaer Sowjets gewählt und leitete während der deutschen Okkupation die illegale Arbeit. Im Januar 1918 wurde er verhaftet, konnte aber schon im Juli nach Moskau fliehen.

1918 wurde er bevollmächtigter Volkskommissar für Lebensmittel im Gouvernement Tula, ab 1919 Volkskommissar für Lebensmittel in Sowjet-Lettland, anschließend war er in selbiger Funktion in Kirgisien, Tscheljabinsk und Rostow am Don tätig. Er war 1921 Delegierter des III. Weltkongresses der Komintern. 1922/23 war er Lebensmittelkommissar für Sibirien und 1923/24 schließlich für die gesamte RSFSR. Eiche wurde 1925 zum Kandidaten, im Juli 1930 zum Mitglied des Zentralkomitees der KPdSU gewählt. Ab Februar 1935 war er auch Kandidat des Politbüros des ZK. Seit 1925 war er Vorsitzender des Sibirischen Regionskomitees und ab 1929 Erster Sekretär des Westsibirischen Regionskomitees der KPdSU. Eiche war loyaler Stalinist und verantwortete in Westsibirien von 1929 bis 1933 die gewaltsame Entkulakisierung und Zwangskollektivierung. Er gehörte einer Troika an, die über das Schicksal jener Menschen entschied, die als Kulaken galten. 

1933 gehörte er zu den leitenden Funktionären, die in die Tragödie von Nasino verwickelt waren. 1937 war Eiche erneut Mitglied einer Troika, diesmal des westsibirischen Schnellgerichts zur Umsetzung des NKWD-Befehls Nr. 00447.

Von 1937 bis 1938 war er Volkskommissar für Landwirtschaft der UdSSR und wurde 1937 in den Obersten Sowjet gewählt. Er war Mitglied des Zentralexekutivkomitees der UdSSR.

Im Rahmen des Großen Terrors wurde Eiche am 29. April 1938 verhaftet. Während seiner Haft wurde er auf Anweisung von Beria und Rodos mehrfach gefoltert um falsche Geständnisse zu erpressen (unter anderem wurde ihm ein Auge ausgestochen). 

Am 2. Februar 1940 erfolgte die Verurteilung zum Tode und die Erschießung am selben Tag.

Rehabilitation

1956 wurde er posthum rehabilitiert. Eiches Fall wurde von Chruschtschow in seiner Geheimrede Über den Personenkult und seine Folgen als „Beispiel einer gemeinen Provokation, einer widerwärtigen Fälschung und einer verbrecherischen Verletzung der revolutionären Gesetzlichkeit“ angeführt.

Джерело: wikipedia.org, timenote.info, memo.ru

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Evgenija Ejhe-RubcovaEvgenija Ejhe-RubcovaДружина00.00.189826.08.1938
        2Леонід ЗаковськийЛеонід ЗаковськийКоллега00.00.189429.08.1938
        3Лаврентій  БеріяЛаврентій БеріяКоллега, Злочинець29.03.189923.12.1953
        4Fric MendersFric MendersЧлены одной партии20.08.188501.04.1971
        5Karl Juli  DanischewskiKarl Juli DanischewskiЧлены одной партии15.05.188408.01.1938
        6Fricis RoziņšFricis RoziņšЧлены одной партии19.03.187007.05.1919
        7Pēteris StučkaPēteris StučkaЧлены одной партии26.07.186525.01.1932
        8Dāvids BeikaDāvids BeikaЧлены одной партии30.08.189506.02.1946
        9Jēkabs DubelšteinsJēkabs DubelšteinsЕдиномышленник25.10.188524.09.1907
        10Haralds  KrūmiņšHaralds KrūmiņšЕдиномышленник21.07.189417.05.1943
        11Йо́сип  Ста́лінЙо́сип Ста́лінЕдиномышленник18.12.187805.03.1953
        12Борис  РодосБорис РодосЗлочинець22.06.190520.04.1956
        13Васи́ль  Блохі́нВаси́ль Блохі́нЗлочинець00.12.189503.02.1955

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Розмістити спогади

        17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.

        Розмістити спогади

        28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs

        Розмістити спогади

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Розмістити спогади

        29.07.1931 | Čainskas sacelšanās

        Розмістити спогади

        10.03.1933 | Назинская трагедия - кровавое преступление коммунистов

        Розмістити спогади

        30.07.1937 | NKVD Order No. 00447

        Розмістити спогади

        07.12.1937 | PSRS noslepkavoja latviešu boļševiku eliti

        Розмістити спогади

        Ключові слова