Kārlis Pamše

2015.gada 9. septembrī mūžībā aizgājis aktieris, režisors, pedagogs un rakstnieks Kārlis Pamše, portālu "Delfi" informē Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāvji.

Pamše dzimis 1917. gada 31.martā Bučauskas muižā (vēlāk Virānes, tagad Dzelzavas pagasts) Krievijas impērijā (tagad Latvijas Republikā). Vecāki bija kalpotāji Dzelzavas muižā pie poļu izcelsmes barona Ādolfa Zadovska. Mamma Marija Jāņa meita Pamše (dz. Branta 1881. Ēveles pagastā – 1968/7. Dzelzavā). Tēvs Kārlis Pamše (1876 Bučauskas pagastā – 1958 Dzelzavā). Ģimenē arī divas meitas – Anna (1910 – 1995) un Adelei (precējusies Kagusa, 1912 – 2005).

Bija precējies ar Stasiju Pamši, meita - profesore Ilze Ostrovska, mazdēls - as.profesors, pianists Toms Ostrovskis.

Mācījies:

• No 1926. līdz 1931. gadam mācījies Bučauskas (vēlāk Virānes) četru klašu skolā.
• No 1931. līdz 1933. gadam Dzelzavas 6 gadīgajā pamatskolā.
• No 1933. līdz 1935. gadam Jaungulbenes lauksaimniecības skolā.
• No 1937. līdz 1938. gadam Zeltmata (Ernesta Kārkliņa) Latvju dramatiskajos kursos.
• No 1942. līdz 1944. gadam darbojās Viļa Lapenieka Tautas teātra studijā.
• No 21945. līdz 1946.agdam Drāmas teātra studijā.
• 1953.gadā ar sarkano diplomu absolvē Latvijas Valsts konservatorijas Režijas nodaļas 1.izlaidumu. Diplomdarba izrāde “Mežs”.

Strādājis:

• No 1944. līdz 1965. gadam Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (tagad Nacionālais teātris) par aktieri, vēlāk par režisora asistentu un režisoru. Iestudējis 24 izrādes. "Kamēliju dāma", "Trešais vārds", "Kaija", "Amerikāņu traģēdija"– tie ir daži no viņa iestudējumiem.
• No 1966. līdz 1989. gadam Rīgas Operetes teātrī sākumā kā režisors, vēlāk kā galvenais režisors (78-89). Iestudējis 39 izrādes. "Skūpsti mani, Kēt!", "Peldētāja Zuzanna", "Silva", "Cirka princese", "Trejmeitiņas", "Zaļā pļavā", "Māsa Kerija"– tie ir daži no viņa iestudējumiem.
• No 1989. līdz 1999. gadam Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī par aktieri, režisoru, dramaturgu un mākslinieciskās padomes priekšsēdētāju. Veidojis 5 izrādes, "Dzied ziemas vidū Cīrulīši", "Raksti sniegā", "...un mūžīgs ceļš taļāk", "Tavas debesis"– tie ir daži no viņa iestudējumiem.

Paralēli strādājis:

• No 1952. līdz 2013. gadam Latvijas radio kā aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs, stāstnieks (111 dažādu nosaukumu darbos).
• No 1953. līdz 1993. gadam ar pārtraukumiem Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Latvijas Mūzikas akadēmijas) Teātra fakultātē, Kultūras darbinieku un horeogrāfijas katedrās kā aktiera meistarības un režijas pasniedzējs.
• No 1965. līdz 1975. gadam Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (tagad Kultūras skolā) kā režijas un aktiera meistarības pasniedzējs.
• No 1967. līdz 1989. gadam Cesvaines Tautas teātrī kā konsultants.

Jau mācoties Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, rakstījis dzejoļus, kas publicēti periodiskajos izdevumos, arī ar pseidonīmu Māris Klajs. Pirmā publikācija – dzejolis "Zem baltzaļā karoga" žurnālā "Mazpulks" (1935). Darbojies arī teātra kritikā.

Sarakstījis grāmatas:

• 1966. Nemierā ar sevi. Stāsts par aktrisi Ludmilu Špīlbergu.
• 1971. Kāpums mūža garumā. Rakstu krājums par Alfredu Amtmani – Briedīti.
• 1974. Tā nebija lietaina diena. Literāra apdare aktrises Antas Klints stāstījumam.
• 1981. Pastāsti man savus sapņus: Tēlojumi par aktrises Veltas Līnes bērnību.
• 1989. Ja mana dzīve būtu tik mana vien… Mazi stāsti par teātri.
• 1994. Neaizmirstamā Anta Klints. Paliksim kopā.
• 1997. Operetes karuselī: stāsts par Edgaru Zveju.
• 1997. Mana īsbiogrāfija, kas izvēršas garumā 33 notikumos.
• 1999. Mani draugi un citas nepatikšanas: atmiņas, blēņas- te nopietnība, te šķitums.
• 2004 Es zagu.
• un citas

Saņēmis:

• 1983. gadā Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.
• 2010. gadā "Spēlmaņu nakts" balvu "Par mūža ieguldījumu teātra mākslā".
• 2011. gadā Triju Zvaigžņu ordeni (komandieris).

Iemūžināts:

• Ilonas Brūveres filmā "Dominante, Režisors Kārlis Pamše"(2005)
  
• Edgara Kramiņa monogrāfijā "Sarunas bez robežām" (2019)