Atis Antons Homka

‘’Domāšana ir galvenais, vienmēr izanalizē, ko un kā darīsi. Tātad izlem, kas, tavuprāt, ir vispareizākais risinājums. Dari nevis ērtāko, izdevīgāko, bet pareizāko! Turklāt iesākto īsteno mērķtiecīgi – soli pa solim, nedrīkst neko atlikt, cerot, gan jau vēlāk turpināsi.”

A. Homka

***

Atis Antons Homka Būvinženieris, sabiedrisks darbinieks

Latviešu leģiona 19. divīzijas rotas komandieris, 44.pulka leitnants. Mores kauju dalībnieks. Darbojoties NATO spēkos pēc kara,- atvaļināts kapteinis.  

***

Dzimis Asūnes pagastā Annas un Pētera Homku ģimenē kā piektais bērns. Māte Anna Homka (dzimusi Pavlovska), ārstes Jadvigas Pavlovskas māsa.

Mācījās Daugavpils valsts skolotāju institūta pamatskolā.

20. gadsimta 30. gados strādāja Daugavpils Skolotāju institūtā par grāmatvedi un saimniecības pārzini. 

1938. gadā absolvēja Valsts komercskolu Rēzeknē.

1939. gada sākumā A.Homka tika iesaukts Latvijas Armijas obligātajā dienestā, kura laikā pabeidza Instruktoru skolu un Virsnieku vietnieku kursu pie Latvijas Kara skolas.

1941. gada decembrī sākās A. Homkas studijas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Studiju laikā viņš iestājās studentu korī Dziesmuvara (diriģents prof. Ādolfs Ābele).

1944.gada 3.februārī, nepabeidzot studijas, A.Homka tika iesaukts Latviešu leģionā 

Kā leģionārs par kauju nopelniem, 1944. gadā apbalvots: 

• martā - ar II šķiras Dzelzs krustu,
• maijā - ar I šķiras Dzelzs krustu,
• augustā - ar Tuvcīņas nozīmi sudrabā,
• oktobrī - ar Ievainojuma nozīmi sudrabā.

Pēc smaga ievainojuma A. Homka nonāca kara lazaretē Ventspilī. Tad decembra beigās ar kuģi viņu pārveda uz Vāciju, kur viņš ārstējās dažādās lazaretēs līdz 1945. gada 8. maijam. Pēc tam sekoja gūstekņu nometnes.

1945. gada novembrī Ati Homku un pārējos leģionārus atbrīvoja no gūstekņu nometnes. A. Homka apmetās dzīvot tuvajā Oldenburgas pilsētā.

1946. gada sākumā Hamburgā tika nodibināta Baltijas Universitāte. A. Homka ieradās Hamburgā, lai turpinātu studijas Inženierzinātņu fakultātē. Dzīvoja studentu nometnē. Nometnes komandants nozīmēja viņu par nometnes proktoru. Sāka organizēties studentu apvienības. Latviešu studenti sāka sasaukties pa visu Rietumvāciju un izveidoja lielu Latviešu Studentu apvienību. A. Homka tika ievēlēts Latviešu Studentu apvienības Prezidijā. Tad viņš tika izraudzīts kā latviešu studentu un jaunatnes pārstāvis Latviešu Nacionālajā Padomē (LNP) Vācijā. LNP sastāvēja no 25 delegātiem: apgabalu izvēlēti pārstāvji, baznīcu pārstāvji, Daugavas Vanagu un jaunatnes, resp., studentu pārstāvji. LNP Vācijā darbojās kā latviešu parlaments.

Pēc studiju beigšanas A.Homka pārcēlās uz dzīvi Braunšveigā, kur nodibināja Daugavas Vanagu nodaļu Braunšveigā un vadīja to, līdz pārcēlās uz darbu Kaizerslauternā - Latviešu būvrotā pie ASV armijas. Tur viņš strādāja par rotas inženieri un būvdarbu vadītāju.

1952. gadā Londonas sanāksmē LNP vietā izveidota jauna latviešu organizācija Latvijas Atbrīvošanas komiteja - Eiropas centrs (LAK-EC). Šajā organizācijā līdz 1985. gadam A.Homka darbojās kā Latviešu Kristīgo Demokrātu partijas pārstāvis. Šai posmā 10 gadus strādājis LAK-EC Prezidijā kā Eiropas Jaunatnes daļas vadītājs. Katru gadu viņš rīkoja Eiropas latviešu jaunatnes 2 nedēļu seminārus Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās Minsterē, sagādājot no Vācijas valdības līdzekļus (ca. DM 10.000 gadā) lektoriem, dalībnieku uzturam un ceļa izdevumiem. Semināros piedalījās ģimnāzijas pēdējās 2 klases, kā arī ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība) jaunatne no Anglijas, Zviedrijas, Austrijas u.c. pasaules valstīm.

Kopš 1960.gada  strādāja par ģenerālsekretāru Latvijas Centrālajā Padomē (LCP) Rietumos.

Paralēli tam visus gadus A.Homka darbojās arī latviešu organizācijās, cīnoties par Latvijas brīvību, par cilvēka tiesībām ne tikai latviešu, bet arī Vācijas un starptautiskajās organizācijās, skaidrojot par Latvijas okupāciju un spodrinot Latvijas tēlu un gūstot daudzus domubiedrus un draugus plašajā sabiedrībā, politiskajās partijās un valdību aprindās caur Paneiropas Ūniju, caur Kristīgo Demokrātu savienību (CDU) līdz pat Eiropas Parlamentam.

1961. gadā Atis Homka apprecējās ar vācieti Annu Idu un pārcēlās uz dzīvi Frankfurtē. “Anna pēc universitātes beigšanas strādāja par skolotāju ģimnāzijā, bija ļoti sirsnīga, iemācījās latviešu valodu.”

Viņš strādāja NATO Būvniecības štābā būvniecības plānošanā un kontrolē.  Par labu darbu NATO A. Homka apbalvots ar vairākiem Atzinības rakstiem. Saņemta LSO štāba Heidelbergā Atzinības medaļa būvniecības jomā un paaugstināts kapteiņa pakāpē. Paralēli darbam NATO dienestā A. Homka trīs reizes tika ievēlēts Frankfurtes pilsētas Domē, kur viņš piedalījās pilsētas plānošanas un izbūves darbos (80% pilsētas bija karā izpostīta).

Par īpašiem nopelniem apbalvots ar Frankfurtes Pilsētas medaļu un 1972.gadā viņam piešķirts Goda ierēdņa tituls. A. Homka 10 gadus darbojies Frankfurtes pilsētas zvērināto tiesā.

 2010. gada 15. martā Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers pasniedzis V šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.

Sabiedrisks darbinieks

• Latvijas katoļu apvienības DRUVA Frankfurtē priekšsēdētājs,
• DZINTARS filistrs,
• Vācijas kristīgie demokrāti /aktīvists/).

 Divas meitas,- Angela un Biruta; mūža noslēgumu dzīvoja pie meitas Angela Fengler.

***

Pēc Alberta Spoģa aiziešanas mūžībā gadu atpakaļ Atis Homka bija pēdējais man zinamais latviešu leģionārs Vācijā. ASV gan vēl ir vairāki moži leģionāri.   Dainis Mjartans