Ella Rītiņa

Dabaszinību skolotāja. 

Dzimusi 1879. gada 8. februārī Rīgā rokpeļņa 12 bērnu ģimenē.

Bijusi viena no pirmajā latvietēm, kas beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju, kā arī viena no pirmajām latviešu sievietēm, kas ieguvusi augstāko izglītību.

Studijas uzsāka 1900. gadā Šveicē, vēlāk pārgāja uz Maskavas Augstākajiem sieviešu kursiem, kurus pabeidza 1904. gadā. No 1904. gada skolotāja vairākās Rīgas latviešu ģimnāzijās. Pirmā pasaules kara laikā skolotāja Krievijā, vēlāk Valmierā. No 1919. Līdz 1936. gadam skolotāja Rīgas 1. ģimnāzijā.

Sastādījusi rokas grāmatu „Mūsu dabas pētnieku audzinātājiem”, rokas grāmatu praktiskiem darbiem dabas mācībās, pārtulkojusi O.Šmeiļa „Dabas stāstus”, Landsberga ekskursiju grāmatu „Mežos un ārēs”. Rakstījusi arī pedagoģiskos žurnālos.

Otrā pasaules kara laikā ar vīru devās uz Vāciju, vēlāk – uz ASV. Dzīvoja pie meitas un znota Denverā.

Mirusi 1960. gada 14. oktobrī.

Rīgas Raiņa kapos apglabāti mirušā skolotāja Indriķa Rītiņa un viņa dzīves biedres pelni, kas uz dzimteni nosūtīti urnā no ASV. Sirsnīgus atvadu vārdus teica vecie skolotāji F. Vitenberga un F.Osis.

Ģimene:

Vīrs Indriķis Rītiņš, skolotājs, jaunstrāvnieku un 1905. gada sociālistu kustības dalībnieks, vēlāk –  Rīgas 4. vidusskolas direktors.

Jaunākais dēls Juris miris pēc slimības 18 gadu vecumā 1932. gadā.

Otrs dēls Andrejs kritis Otrā pasaules karā Kurzemē.

Vecākā meita Aina Marta mirusi 1949. gadā Latvijā.

Jaunākā meita Rūta. Precējusies ar Augustu Gulbi, dzīvoja Denverā, ASV.