Antra Liedskalniņa
- Geburt:
- 22.10.1930
- Tot:
- 20.04.2000
- Zusätzliche namen:
- Антра Лиедскалниня
- Kategorien:
- Kommunist, Schauspieler
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Antra Liedskalniņa (1930. gada 22. oktobris — 2000. gada 20. aprīlis) bija viena no izcilākajām Latvijas aktrisēm un ilggadēja Latvijas Nacionālā teātra aktrise un prīma, kas ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
Dzimusi Jaungulbenē, "Stūrās" skolotāja ģimenē. Tēvs - komunists, 2 gadus Latvijas Republikas laikā atradies apcietinājumā par pret Latvijas neatkarību vērstu politisko darbību.
Mācījusies Siltāju skolā un Gulbenes vidusskolā, kur, spēlējot dramatiskajā pulciņā, jau pamanīts aktrises talants.
1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS, kopā ar māsu bijušas pirmās 2 "padomju pionieru" organizācijas dalībnieces.
Ģimenes komunistiskās pārliecības dēļ Otrā Pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devusies uz Krieviju, kur apmetusies Čeļabinskas apgabala Petuhovas rajonā. Tur, 1944. gadā miris viņas tēvs.
Atgriezusies Gulbenē.
1951. gadā uzsākusi studijas Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātē. Latvijas Nacionālajā teātrī strādājusi no 1955. gada, bet četrus gadus vēlāk sākusi filmēties kino.
1962. gadā iestājusies Komunistiskajā partijā, kas kolaborantiem nodrošināja labākas karjeras iespējas. LPSR, ņemot vērā pēc kara izmainīto nacionālo sastāvu Komunistiskajā partijā skaitījās apmēram 4.5% Latvijas iedzīvotāju.
1965. gadā piešķirts "LPSR nopelniem bagātās skatuves māklinieces" goda nosaukums
1967. gadā (27.10. lēmums) apbalvota ar PSRS Darba Sarkanā karoga ordeni.
1973. gadā ieguvusi "Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces" titulu
1987. gadā ir kļuvusi par Andreja Pumpura prēmijas laureāti.
1989. gada 6. martā piedalījusies protesta demonstrācijā pie Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas ēkas , lai izteiktu savu viedokli pret sāktajām represijām pret Latvijas presi, radio un televiziju. Uz CK vairākkārt izsaukti preses, radio un televizijas raidījumu
vadītāji un brīdināti, ka tos atlaidis no darba, ja viņi turpinās laist pie vārda jauno sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un turpinās raidījumu Labvakar.
Kad demonstranti pie CK nama bija nostāvējuši nepilnu pusstundu, pavisam mierīgi un
atturīgiem lozungiem no LKP CK ēkas iznāca LPSR Kultūras komitejas priekšsēdētāja Raimonda Paula vietnieks Barkans un brīdināja demonstrantus, lai viņi 3 minušu laika no Šīš vietas pazūdot. Ja tas nenotikšot, tad viņš nevarot garantēt par sekām.
Paklausot Barkāna pavēlei, teātra ļaudis sāka saritināt plakātus, lai dotos prom. Vēl pirms 3 minušupaiešanas, piebrauca milicijas mašīnas nas, no tām izlēca miliči, ielenca demonstrantus, sākot tos brutāli raustīt un grūsti! un plēst plakātus.
Demonstrantu vidu bija Nacionālā teātra pazīstamie aktieri
- Antra Liedskalnina,
- Uldis Dumpis un
- Ints Burāns,
ka ari Dailes teātra aktieri
- Jānis Paukštello,
- Jānis Skanis,
- Akvelina Livmane un
citi iecienīti latviešu mākslinieki.
Izrēķināšanās ar viņiem bija ļoti brutāla, un apkārt stāvošie bērni un sievietes sāka izmisīgi kliegt. Aizturēja un aizveda ap 16 personas, bet Antru Liedskalniņu nogādāja slimnīcā, kādē\ viņai paredzēto izrādi nācās atcelt.
Bijusi aktiera Elmāra Ozola sieva.
Mirusi 69 gadu vecumā, apbedīta Mākslinieku kalniņā Rīgas 1.Meža kapos.
Biogrāfija
Mākslinieciskā darbība
Antra Liedskalniņa ir bijusi daudzkrāsaina un spilgta drāmas un komēdijas aktrise. Viņas veidotie skatuves tēli bija apveltīti ar sievišķu šarmu un spēles prieku, kā arī piesātināti ar pārdzīvojumā vibrējošu dvēseli un patiesu jūtu dzīvi. Viena no viņas izcilākajām lomām bija Blānša "Ilgu tramvajā", kas teātra repertuārā noturējās 12 gadus. Citas nozīmīgākās lomas bija lugās: Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls", Jāņa Raiņa "Pūt vējiņi", Viljama Šekspīra "Ričards III", Andreja Upīša "Žanna d'Arka", Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvajs", Īva Žamiaka "Hamilkāra kungs", Alekseja Arbuzova "Mans nabaga Marats" un Paula Putniņa "Paši pūta, paši dega", "Ar būdu uz baznīcu" un "Ar Dievu pie zemes". Pēdējā Antras Liedskalniņas loma teātrī bija Annas Manjani monologs A.Mefra "Grēksūdzes laiks".
Nozīmīgākās kino lomas filmās: "Vētrā", "Pūt, vējiņi", "Šīs bīstamās balkona durvis", "Akmens un šķembas" un "Tarāns".
Ursache: wikipedia.org
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Nacionālais teātris | 14.09.1902 | lv |