Mavrik Vulfson
- Geburt:
- 07.01.1918
- Tot:
- 08.03.2004
- Zusätzliche namen:
- Vulfson Mavrik Hermanovitch
- Kategorien:
- , , Assistenzprofessor, Figur des öffentlichen Lebens, Journalist, Kommunist, Politiker, Professor, Publizist, Schriftsteller, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- jude
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
***
Ursache: wikipedia.org, barikadopedija.lv
Keine Orte

| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Hermanis Vulfsons | Vater | ||
| 2 | ![]() | Perla Vulfsone | Mutter | |
| 3 | ![]() | Emma Bramņika - Vulfsone | Ehefrau | |
| 4 | ![]() | Sonija Vulfsone | Ehefrau | |
| 5 | ![]() | Solomon Giller | Freund | |
| 6 | ![]() | Lubova Zile | Arbeitskollege | |
| 7 | ![]() | Pauls Putniņš | Arbeitskollege | |
| 8 | ![]() | Brigita Zeltkalne | Arbeitskollege | |
| 9 | ![]() | Valdis Krisbergs | Arbeitskollege | |
| 10 | ![]() | Anna Seile | Arbeitskollege | |
| 11 | ![]() | Uldis Grava | Arbeitskollege | |
| 12 | ![]() | Oskars Grīgs | Arbeitskollege | |
| 13 | ![]() | Ruta Mariash | Arbeitskollege | |
| 14 | ![]() | Vilems Tolpežņikovs | Arbeitskollege | |
| 15 | ![]() | Andrejs Krastiņš | Arbeitskollege | |
| 16 | ![]() | Roberts Jurdžs | Arbeitskollege | |
| 17 | ![]() | Vaira Paegle | Arbeitskollege | |
| 18 | ![]() | Valentīna Zeile | Arbeitskollege | |
| 19 | ![]() | Ivars Silārs | Arbeitskollege | |
| 20 | ![]() | Aleksejs Vidavskis | Arbeitskollege | |
| 21 | ![]() | Indulis Ozols | Arbeitskollege | |
| 22 | ![]() | Roberts Milbergs | Arbeitskollege | |
| 23 | ![]() | Andris Grūtups | Arbeitskollege | |
| 24 | ![]() | Mariss Andersons | Arbeitskollege | |
| 25 | ![]() | Jānis Gailis | Arbeitskollege | |
| 26 | ![]() | Modris Lujāns | Arbeitskollege | |
| 27 | ![]() | Ida Ingrīda Sokolova | Arbeitskollege | |
| 28 | ![]() | Jānis Peters | Arbeitskollege | |
| 29 | ![]() | Ingrīda Ūdre-Latimira | Arbeitskollege | |
| 30 | ![]() | Māris Grīnblats | Arbeitskollege | |
| 31 | ![]() | Vents Balodis | Arbeitskollege | |
| 32 | ![]() | Rišards Labanovskis | Arbeitskollege | |
| 33 | ![]() | Andris Buiķis | Arbeitskollege | |
| 34 | ![]() | Romanas Apsitis | Arbeitskollege | |
| 35 | ![]() | Alberts Bels | Arbeitskollege | |
| 36 | ![]() | Ojārs Ēriks Kalniņš | Arbeitskollege | |
| 37 | ![]() | Aigars Jirgens | Arbeitskollege | |
| 38 | ![]() | Pēteris Tabūns | Arbeitskollege | |
| 39 | ![]() | Pēteris Kārlis Elferts | Arbeitskollege | |
| 40 | ![]() | Jānis Krūmiņš | Arbeitskollege | |
| 41 | ![]() | Jānis Straume | Arbeitskollege | |
| 42 | ![]() | Aivars Berķis | Arbeitskollege | |
| 43 | ![]() | Emerita Buķele | Arbeitskollege | |
| 44 | ![]() | Inese Birzniece | Arbeitskollege | |
| 45 | ![]() | Andrejs Cīrulis | Bekanntschaft | |
| 46 | ![]() | Alexey Kazannik | Bekanntschaft | |
| 47 | ![]() | Edmunds Johansons | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 48 | ![]() | Ivars Ķezbers | Gleichgesinnte | |
| 49 | ![]() | Anatoli Lukjanow | Gegner |
23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali
Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti
«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186
















































