Fridrihs III Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers bija Kurzemes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim.

Kādu 1710. gada dokumentu Frīdrihs Vilhelms Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Frīdrihs Vilhelms, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Wir Friedrich Wilhelm von Gottes Gnaden in Lieffland zu Cuhrland und Semgallen Hertzog) 

Viņa valdīšanas laikā hercogvalsti pārmaiņus okupēja Zviedrijas un Krievijas karaspēki. Miris 18 gadu vecumā ceļā no Pēterburgas uz Narvu pēc kāzām ar Pētera I brāļameitu Annu.

Frīdrihs Vilhelms Ketlers dzimis 1692. gadā Jelgavā hercoga Frīdriha Kazimira un viņa otrās sievas Elizabetes Sofijas ģimenē.

1698.gada 22.janvārī  septiņu gadu vecumā pēc tēva nāves viņš tika iecelts par Kurzemes un Zemgales hercogu, tomēr līdz pilngadības sasniegšanai valsti pārvaldīja viņa māte un tēvabrālis Ferdinands Ketlers.

Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā hercogistē ienāca Saksijas karaspēks, kas tika sakauts Spilves kaujā un apmetās Sēlijas teritorijā.

Kad 1701. gadā Zemgali un Kurzemi okupēja zviedri, Frīdrihs Vilhelms kopā ar māti devās pie sava mātesbrāļa Prūsijas hercoga Frīdriha, kurš 1701. gadā tika kronēts par pirmo Prūsijas karali.

Šajā sakarā Frīdrihs Vilhelms tika apbalvots ar Melnā Ērgļa ordeni.

Kad 1703. gada 30. martā viņa māte Potsdamā ottreiz apprecējās ar Baireitas markgrāfu Kristiānu Ernestu, viņš pārcēlās uz dzīvi Baireitā un mācījās Erlangenas Bruņinieku akadēmijā. Viņa mātei Kurzemes landtāgs atņēma pavaldones tiesības.

1705. gadā Sēliju un Zemgali okupēja krievi, kas tika sakauti Mūrmuižas kaujā.

Pēc uzvaras Poltavas kaujā kara veiksme nosvērās Krievijas pusē un pēc sarunām 1709. gada oktobrī Marienverderas pilsētā Austrumprūsijā tika nolemts septiņpadsmitgadīgo Frīdrihu Vilhelmu apprecināt ar cara Pētera I pusbrāļa Ivana V meitu Annu. Vācu valodā iznākošais politiskais žurnāls „Europäische Fama” 1709. gadā nopublicēja Frīdriha Vilhelma portretu un īsu atsauci uz viņa trimdu Vācijā.

Hercogistes padome 1709. gadā atzina Frīdrihu Vilhelmu par pilngadīgu un jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710. gada 13. maijā ieradās Liepājā.

Viņš tūdaļ paziņoja par Atzinības ordeņa (l’Ordre de la Reconnaissance) nodibināšanu ar devīzi “Pour les honnêtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”). Ordenis tika dibināts "pateicībā visuvarenajam Dievam par Kurzemes atkalatgūšanu pēc Lielā Ziemeļu kara (et in memoriam recuperatae Curlandiae)", kas izpostīja Kurzemi un piespieda mazgadīgo hercogu kopā ar māti hercogieni Elizabeti Sofiju atstāt savu zemi un meklēt patvērumu Prūsijā, un vēlāk, - kad hercogiene bija devusies otrā laulībā, - arī Baireitā, kā arī “lai atzīmētu pārciesto nelaimi un ilgo prombūtni no savas zemes”.

1710. gada 11.novembrī (31.oktobrī pēc vecā stila) jaunceļamajā galvaspilsētā Pēterburgā vesela mēneša garumā notika varenas kāzas, kurām bija jāapliecina topošās Krievijas impērijas galma spožums.

Atceļā no Pēterburgas Frīdrihs Vilhelms 1711.gadā 21.janvārī nomira Kipeņas pasta stacijā Ingrijā (netālu no Narvas), un viņa atraitne Anna kopā ar hercoga līķi ieradās Jelgavā tikai 4.martā. Ar viņu būtībā tika noslēgta Ketleru dinastija, jo nākamajam hercogam Ferdinandam īstas varas vairs nebija. 

Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē sākās Lielā mēra epidēmija, kuras laikā aizgāja bojā liela daļa no hercogistes iedzīvotājiem.

Anna Ivanovna bija Kurzemes hercogiene līdz 1730. gadam, kad kļuva par Krievijas imperatori un atgriezās Pēterburgā, līdzi ņemot uzticamos Kurzemes muižniekus ar nākamo hercogu Ernstu Johanu Bīronu priekšgalā.