Francis Balodis

Francis Aleksandrs Balodis bija latviešu arheologs un ēģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā. Pētījis latviešu senvēsturi, Pievolgas tatāru vēsturi, senās Ēģiptes vēsturi un mākslu. Pazīstams ar pētījumiem par latgaļu un kriviču cilšu senajām etnogrāfiskajām un politiskajām robežām pirms 13. gadsimta.

Profesors F. Balodis bija viens no tiem retajiem Latvijas vēsturniekiem, kurš atstāja savu skolu, ko veidoja vēsturnieki R. Šnore, E. Šnore, Ā. Karnups, V. Ginters, E. Šturms, H. Riekstiņš u. c. Šie vēsturnieki tālāk pilnveidoja Latvijas vēsturi ar jauniem atklājumiem, koncepcijām un pētījumiem

    Francis Aleksandrs Balodis dzimis 1882. gada 7. augustā Valmierā, vietējās pamatskolas pārziņa Voldemāra Dāvida Baloža un viņa sievas Olgas Matildes ģimenē kā jaunākais dēls. Viņa vecākais brālis bija vēlākais ģenerālis Jānis Balodis.

Voldemārs Balodis cēlies no senas latviešu skolotāju dzimtas, kas jau kopš 1707. gada vienā un tajā pašā draudzes skolā izpildīja skolotāja un skolas vadītāja pienākumus. Viņš aizrāvās ar Valmieras novada vēstures pētīšanu un ir sarakstījis vairākus apcerējumus par Valmieras novada vēsturi. Acīmredzot šī tēva nodarbe ietekmējusi Franča tālākās gaitas.

.

• Fr. Baloža izglītošanās sākās Valmieras draudzes skolā, turpinājās E.Heines privātskolā Valmierā un pēc tam Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kuru viņš pabeidza 1902. gadā
• 1902.- 1907. gadā studēja teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju Tērbatas universitātē. Uzņemts latviešu studentu korporācijā Lettonia.
• 1907. - 1910. gadā studēja Maskavas arheoloģijas institūtā, kur 1910. gadā aizstāvēja diplomdarbu "Daži materiāli latviešu cilšu IX-XIII gs. vēsturē". Paralēli studijām Maskavas arheoloģijas institūtā apguva mākslas vēsturi un arheoloģiju Maskavas universitātē.
• 1909. gadā izdarījis arheoloģiskos izrakumus Kauguru Pekas kalnā, meklējot Livonijas Indriķa hronikā aprakstīto Beverīnas pilskalnu.
• 1910. - 1912. gadā veica disertācijas darbu "Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē" Minhenes universitātē un ieguva Dr. phil. grādu.
• 1912. - 1918. gadā bija Maskavas arheoloģijas institūta ēģiptoloģijas docents.
• 1915. - 1918. gadā Maskavas universitātes austrumu mākslas vēstures privātdocents.
• 1918. - 1924. gadā Saratovas universitātes mākslas vēstures profesors, vienlaicīgi pildot Vēstures un Filoloģijas fakultātes dekāna, rektora palīga, prorektora, Saratovas Arheoloģiskā zinātniski pētnieciskā institūta direktora pienākumus.
• 1919. - 1922. gadā izdarījis arheoloģiskos izrakumus Pievolgas tatāru senpilsētās. Pierādījis agrāko krievu vēsturnieku pret tatāru kultūru vērsto šovinistisko uzskatu nepamatotību.

• 1923. gadā Maskavas universitāte F. Balodi ievēlēja par Austrumu mākslas vēstures profesoru, tomēr Maskavas valdība iebilda pret viņa pārcelšanos.
• 1924. gadā viņu spaidu kārtā pēkšņi pārvietoja uz Maskavu un uzdeva pārzināt Maskavas Vēsturiskā muzeja nomadu kultūras fondu. Tikpat pēkšņi sekoja komandējums uz Eiropu, un, to izmantojot, viņam 1924. gadā izdevās atgriezties Latvijā. Jāsaka, ka to darīt F. Balodis mēģināja jau 1922. gadā, kad nodibināja kontaktus ar Latvijas sūtniecību Maskavā.
• 1924. gadā viņš Latvijas Universitātē tika ievēlēts par seno austrumu vēstures un arheoloģijas profesoru. Bijis Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, universitātes prorektors studentu lietās, Latviešu filologu biedrības priekšnieks, Valsts vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs, Latvijas vēstures institūta vicedirektors, Stokholmas brīvmūrnieku ložas „Den Nordiska Första” brālis.
• 1925. - 1926. gadā izdarījis arheoloģiskos izrakumus Ludzas un Rēzeknes apriņķa pilskalnos.
• 1927. gadā izdarījis arheoloģiskos izrakumus Slatē un Raunas Tanīsa kalnā.

 Zinātniskos komandējumos profesors apmeklējis Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Itāliju, Čehoslovākiju, Ēģipti, kur vācis materiālus saviem zinātniskajiem pētījumiem. F. Balodis bieži tika aicināts uzstāties ar lekcijām Eiropā. Ar panākumiem viņš uzstājās Kauņā, Varšavā, Berlīnē, Prāgā, Gēteborgā, Zundā, Upsalā, Stokholmā, Malmē, Helsinkos, Tallinā, Tērbatā un Parīzē. Viņa lekciju tematika bija plaša, taču dominējošās tēmas bija eģiptoloģija un Latvijas arheoloģija.     Profesora starptautiskās atpazīstamības rezultāts bija viņa līdzdarbošanās dažādās starptautiskās un nacionālās zinātniskās organizācijās. Sevišķi cieši sakari F. Balodim bija ar Zviedriju, kas vēlākajos gados izrādījās ļoti noderīgi.

• 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas laikā emigrēja uz Stokholmu.
• 1943. gadā Latvijas pārstāvis Baltijas komitejā.
• 1944. gadā Otrā pasaules kara laikā Fr.Balodim izdevās ievietot rakstus par Latvijas Centrālās padomes centieniem atjaunot Latvijas neatkarību Zviedrijas laikrakstos.
• līdz 1947. gadam kā ārštata profesors lasīja lekcijas Austrumeiropas arheoloģijā un ēģiptoloģijā.
• mira 1947. gada 8. augustā, 65 gadu vecumā, sava drauga Dr. Vallina villas dārzā Stokholmā.

    Profesora F. Baloža zinātniskajā darbā izceļami vismaz četri pētījumu atzinumi.

• tatāru mongoļu kultūras jaunais un pareizais raksturojums. Šī kultūra tika radīta uz augstas attīstības pakāpes ar pilsētām un apūdeņošanas kanālu sistēmu, komplicētu centrālapkuri, glītām freskām un labi veidotu majoliku.  
• jaunu atzinumu rašana par pundurdieviem Ēģiptē un to izcelšanos, kas, domājams, meklējama Centrālajā Āfrikā, nevis Arābijā, kā domāja agrāk.    
• profesors pierādīja, ka Ehnatona reliģiskā reforma nebija priekšlaicīga, kā dažkārt domāja.  
• pierādīja organizētu dzīvi, valstisku domu un augsti attīstītu kultūru Latvijas teritorijā vēl pirms 1200. gada.

Apbalvojumi :

• Par ieguldījumu nacionālajā zinātnē un akadēmiskajā darbā Balodis apbalvots ar III un II šķiras Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.
• Par pētījumiem ēģiptoloģijā viņam piešķirts IV šķiras Francijas Goda leģiona ordenis.
• Par zinātniskās sadarbības stiprināšanu starp Latviju un Zviedriju saņēmis Zviedrijas Ziemeļzvaigznes un Vāsas ordeni.
• Somijas Baltās Rozes III šķira,
• Igaunijas Ērgļa ordeņa III un II šķira,
• Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķira,
• Polijas Polonija Restituta ordeņa III šķira,
• Francijas Goda Leģiona ordeņa IV šķira,
• Zviedru Studentu savienības Stokholmā Humanitārās fakultātes lielā lentu sarkanbaltsarkanā krāsā ar sudraba zīmogu.

Zinatniskie darbi :

• Beverīnas izrakumi (krieviski, 1909)
• Atsevišķi materiāli par latviešu cilts vēsturi 9.-13. gs. (krieviski, 1910). Maskava.
• Prolegomena zur Geschichte der baert. zwerg. Gottheiten in Aegypten (Ievads Ēģiptes bārdaino pundurdievību vēsturē, vāciski, 1912). Minhene.
• Senā Ēģipte (krieviski, 1913)
• Amenofisa IV laika māksla (krieviski, 1914)
• Reālisms un ideālisms ēģiptiešu mākslā (krieviski, 1917)
• Ēģiptiešu "renesanse" (krieviski, 1917)
• Pievolgas Pompeji (krieviski, 1923)
• Vecā un Jaunā Saraja, Zelta Ordas galvaspilsētas (krieviski, 1923)
• Ehnatona laika ēģiptiešu mākslas pieminekļi (krieviski, 1924)
• Mākslas reforma Ehnatona laikā (1924)
• Ludzas-Rēznas apvidus senvietas (1925)
• Vēlais dzelzs laikmets Latvijā (1926)
• Salenieku senkapi (1926)
• Latviešu-krievu senā robeža (1927). Burtnieks. Rīga, 33—44 lpp.
• Raunas Tanīsa kalns (1927)
• Alt-Sarai und Neu-Sarai, die Hauptstädte der Goldenen Horde (Vecā un Jaunā Saraja, Zelta Ordas galvaspilsētas, vāciski, 1927). Rīga.
• Neuere Forschungen ueber die Kultur der Goldenen Horde (Jaunākie pētījumi par Zelta Ordas kultūru, vāciski, 1927). Zeitschrift fuer slavische Philologie, Band IV, Heft 1—2, Leipzig 1927.
• Die archaeologische Forschungsarbeiten in Lettland 1920-1926 (arheoloģiskie pētījumi Latvijā 1920-1926, vāciski, 1927).
• L'ancienne frontière slavo-latvienne (Slāvu-latviešu senā robeža, franciski, 1927). Conference des historiens des etats de l’Europe Orientale. Varsovie, p. 1—8.
• Frieri och bröllopsfirande i Lettland : filmförevisning i samband med professor Francis Balodis´ föreläsning i Nordiska museet 19 november 1931 (Bildināšana un kāzas Latvijā, zviedriski, 1931) Stokholmā.
• Latviešu-krievu senā robeža (1935). Izdevumā Ludzas apriņķis senāk un tagad. Ludza, 152—162 lpp.
• La Lettonie du 9me au 12me siècle (franciski, 1936) Rīgā.
• Ludolf Liberts (zviedriski, 1938) Rīgā.
• Det äldsta Lettland (Senā Latvija, zviedriski, 1940) Upsalā.
• Våld och frihet (Vardarbība un brīvība, zviedriski, 1940), Stokholmā.
• Die Burgberge Lettlands (Latvijas pilskalni, vāciski, 1942), Romā.
• Egypten - pyramidernas och mysteriernas land (Ēģipte — piramīdu un mistēriju zeme, zviedriski, dāniski, 1942). Stokholmā.
• Handelswege nach dem Osten und die Wikinger in Russland (vāciski, 1948), Stokholmā.

------

"Latvju vārds" 1947.gadā par Franci Balodi raksta: "Fr. Balodis bija īsts sirdscilvēks, kas palīdzīgu roku sniedza katram, kas pie viņa griezās. Viņa mājas slieksni pārkāpjot, atnācēju vienmēr apņēma vidzemnieka vēlīgais viesmīlības gars. Svešnicks mājā tūliņ kļuva tuvinieks, ja tikai tas nāca ar atklātu un patiesu sirdi. Atceros 1944. gada rudeni, kad latviešu tautas posts aizsniedza arī Stokholmu. Viņa mazajā dzīvoklītī reizēm naktīs gulēja pat desmit cilvēku, kuri pie viņa galda bija paēdināti un padzirdināti. Tādās reizēs bēgļu mātei ar bērnu profesors atdeva savu gultu, pats nakti pārlaizdams kā varēdams. No vācu kuģa nobēgušo nabaga latviešu zēnu viņš ieģērbj savās drēbēs, pieņem dzīvoklī un galvo par to zviedru policijā. Bieži no sava plānā maciņa, kurš nebūt nebija tik pilns, kā domāja atbraucēji bēgļi, viņš ir izņēmis pēdējās kronas un atdevis lūdzējam. Otrā dienā pats gāja pie draugiem aizņemties. Es nezinu, vai šo viņa cilvēcisko nostāju vēl daudzi tagad atceras. Palīdzētājam toreiz tas nebija svarīgi, jo to viņš darīja ne citu pateicības, bet gan sava sirdsprieka dēļ. Kas kā goda cilvēks bija mājās pieņemts, sēdināts pie viesu kopgalda, tas allaž kļuva profesora "tu" brālis, lai arī būtu bijusi liela starpība abu sociālajā un intelektuālajā stāvoklī. Laimīgs cilvēks, kas meklē draugus un kam dzīvē tik daudz draugu! "