Jānis Balodis
- Geburt:
- 20.02.1881
- Tot:
- 08.08.1965
- Burial Datum:
- 11.08.1965
- Patronym:
- Pēteris
- Zusätzliche namen:
- Янис Балодис (Иван Петрович Балодис)
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, General, Minister, Mitglied der studentischen Körperschaft, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Politiker, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Armijas virspavēlnieks, ģenerālis.
Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834—1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes, (1843—1924) ģimenē
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1898. g. sept., dienējis 110. Kamas kājn. pulkā Kauņā. Pēc 2 dienesta gadiem komandēts uz Viļņas junkuru skolu, beidzis to 1902. g. aug. un paaugst. par podporučiku. Ieskaitīts 100. Ostrovas kājn. pulkā, kopā ar to piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Mukdenas un Juhantunas sādžas 1905. g. febr.
1905. g. beigās pārcelts uz 106. Ufas kājn. pulku Viļņā, kur dienējis līdz 1. pasaules karam.
No 1913. g. rotas komandieris. 1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti Austrumprūsijā, 1914. g. aug. iecelts par bataljona komandieri. Piedalījies kaujās 1. un 10. armijas sastāvā. Paaugst. par kapitānu.
Apbalvots ar Krievijas kara ordeņiem.
- Sv. Staņislava 2. pakāpe (1914)
- Sv. Vladimira 4. pakāpe (1915)
- Sv. Annas 2 pakāpe (1915)
1915. g. 20. febr. Augustovas mežos, ievainojuma dēļ atrazdamies lazaretē, sagūstīts.
No vācu gūsta, ko pavadījis Silēzijā, atgriezies Latvijā 1918. g. nov. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec. Rīgā, iecelts par Neatkarības rotas komandieri. Piedalījies pirmajās kaujās pie Lielauces, Skrundas un Ventas.
1919. g. 6. martā pēc pulkveža Kalpaka nāves uzņēmies viņa bataljona, vēlākās Latviešu atsevišķās brigādes komandēšanu. Izcīnījis uzvarām vainagotas kaujas no Saldus līdz Rīgai.
Par nopelniem šajās cīņās paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un pulkvedi.
1919. g. 6. jūl., kad Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde un abas grupas apvienojās vienā nacionālajā armijā, B. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un tādējādi arī par Austrumu frontē esošo latv. karaspēka vienību komandieri. Šajā amatā veicis uzbrukuma operācijas Latgalē.
1919. g. 16. okt. iecelts par Latvijas armijas virspavēlnieku. Viņa vadībā mūsu nelielā armija sagrāva un padzina bermontiešus, pēc tam 1920. g. sākumā pieveica lieliniekus Latgalē.
1920. g. 23. janv. piešķirta ģenerāla pakāpe.
Ar LKO visām 3 šķirām apbalvots par to, ka, uzņemdamies armijas vadību vienā no viskritiskākajiem brīžiem, panāca spožas uzvaras, pilnīgi satriekdams ienaidnieku armijas kā dienvidos, tā austrumos.
Balodis apbalvots ar daudziem augstiem ārvalstu kara ordeņiem -
- Francijas Goda leģiona,
- Anglijas Sv. Mihaila un Jura,
- Igaunijas,
- Polijas,
- Somijas ordeņiem,
- Francijas Goda leģiona komandiera Zelta zobenu
u. c.
1921. g. 1. jūl. pēc paša vēlēšanās atvaļināts.
1923. g. ievēlēts par Latvijas aizsargu goda priekšsēdētāju.
1925. g. ievēlēts Saeimā, darbojies Zemnieku savienības frakcijā. Kara lietu komisijas priekšsēdētājs.
No 1925. g. LKO domes loceklis. Darbojies vairākās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijās. Dzimtīpašumā piešķirta Līvbērzes pag. Upesmuiža.
1931. g. 7. dec. iecelts par kara ministru.
Aktīvi piedalījies K. Ulmaņa veiktajā 1934. g. 15. maija apvērsumā.
Saskaņā ar 1936. g. 12. marta likumu nozīmēts par Valsts prezidenta v. i. likumā paredzētos gadījumos.
Studentu korporācijas Ventonia Goda biedrs.
1940. g. jūl. aizturēts. 31. jūl. kopā ar sievu deportēts uz Sizraņu.
1941. g. dec. izmeklēšana pārtraukta, B. kļuvis par "internēto kara laikā".
1946. g. pārvests uz Ivanovas cietumu.
1952. g. martā nosūtīts uz Vladimiras cietumu. Latvijā atgriezies 50. gados. Dzīvojis Saulkrastos, kur 1965. g. 8. aug. miris.
Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.
***
1881.20.02. Valkas apriņķa Trikātas pag. "Vēžniekos" - 1965.08.08. Saulkrastos, apbed. Meža kapos Rīgā
Militārs darbinieks, politiķis. Ģenerālis, Latvijas Nacionālās armijas virspavēlnieks (1919.16.10.-1920.11.08.), Latvijas Republikas kara ministrs (1931-1940). Ar Satversmes sapulces 1921. 20. 04. lēmumu J.Balodim piešķirts dzimtīpašums Līvbērzes Upesmuižā (Jelgavas apr.). J.Baloža iela Līvbērzē (no 1991).
Avots: jelgavasbiblioteka.lv
Ursache: wikipedia.org, Rīgas dome
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Wladimirowka | 00.00.1783 | de, en, fr, ru, ua | |||
Brīvības piemineklis | lv, ru | ||||
Vēžnieki, ģen Baloža dzimtā māja | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Pēteris Balodis | Vater | ||
2 | Anna Balode | Mutter | ||
3 | Dāvids Balodis | Brüder | ||
4 | Pēteris Balodis | Brüder | ||
5 | Marija Balode | Schwester | ||
6 | Elvīra Balodis | Ehefrau | ||
7 | Jūlijs Blūms | Schwiegervater | ||
8 | Emma Albertiņa Balode | Schwägerin | ||
9 | Jānis Balodis | Cousin | ||
10 | Valdemārs Balodis | Cousin | ||
11 | Wilhelm Munter | Freund | ||
12 | Jānis Lībietis | Freund | ||
13 | Alfred Burt | Freund | ||
14 | Ādolfs Bļodnieks | Arbeitskollege | ||
15 | Juris Krīgens | Bekanntschaft | ||
16 | Alfred Fletcher | Bekanntschaft | ||
17 | Vilis Vārsbergs | Gleichgesinnte | ||
18 | Augusts Kurčins | Gleichgesinnte | ||
19 | Jānis Lavenieks | Soldat | ||
20 | Eduards Graudiņš | Soldat | ||
21 | Pēteris Radziņš | Soldat | ||
22 | Ludvigs Bolšteins | Soldat | ||
23 | Ferdinands Košs | Soldat | ||
24 | Oskars Kalpaks | Genosse | ||
25 | Gustavs Celmiņš | Genosse | ||
26 | Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels Scēge | Genosse | ||
27 | Pāvils Dreimanis | Genosse | ||
28 | Anatol von Lieven | Genosse |
20.02.1870 | Tiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams
10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā
Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.
02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde
30.7.1904 – 2.1.1905
27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja
24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība
Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret no Krievijas iebrukušo Sarkano armiju un Vācijas formēto vācu / vācbaltiešu karaspēku.
19.11.1918 | Tiek dibināta Latvijas Republikas Tieslietu ministrija
15.01.1919 | Latvijas neatkarības cīņas. Liepājā tiek nodibināta firsta Līvena vienība
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem
02.10.1921 | Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos ar agronoma K. Ulmaņa piedalīšanos
Pasākumu apmeklē ap 2000 skatītāju. Kā pirmais ar 2 stundu runu uzstājas pirmais LR Ministru przidents K. Ulmanis. Pasākumā piedalās arī ģenerālis J. Balodis.
06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam
24.03.1933 | Latvijas 15. Ministru kabinets. Ā. Bļodnieka valdība
Ādolfa Bļodnieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1933. gada 24. marta līdz 1934. gada 16. martam
17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam
15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.