Anatol von Lieven
- Geburt:
- 16.11.1873
- Tot:
- 03.04.1937
- Zusätzliche namen:
- Anatoly von Lieven, Anatols Leonīds fon Līvens, Anatol Leonid von Lieven, Анатолий Павлович, Анатоль Леонид Ливен, fon Līvens, Анатолий Ливен
- Kategorien:
- Aristokrat, Colonel, Edelmann, Geschäftsmann, Graf, Knjas (Fürst), Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, bezug auf die Republik Lettland
- Nationalitäten:
- lette, deutsche, russisch
- Monument:
- Līvenu dzimtas kapi Mežotnes kapsētā
- Friedhof:
- Mežotnes kapsēta
Anatol Pawlowitsch Lieven war ein deutschbaltischer Offizier in Russland. 1919 befehligte er eine weißgardistische Einheit im Baltikum.
Die von Lieven gehörten zu den ältesten Adelsfamilien im Baltikum. Anatol Lieven studierte nach dem Besuch des Gymnasiums an der Petersburger Universität Jura. Gleichzeitig legte er die Prüfungen an der Nikolai-Kavallerieschule (Николаевское кавалерийское училище) ab. Von 1896 bis 1908 war er Offizier im Garde-Kavallerie-Regiment, danach bewirtschaftete er sein Landgut Mesothen im Gouvernement Kurland. Er nahm in seinem Regiment am Ersten Weltkrieg teil und wurde 1917 zum Rittmeister befördert. Nach der Russischen Oktoberrevolution schloss er sich 1918 der von Deutschland unterstützten monarchistischen Russischen Westarmee bei Pleskau an.
Nach der Besetzung Lettlands durch die Bolschewiki bildete er 1919 aus zarentreuen Offizieren die Abteilung Lieven und unterstellte sich der Baltischen Landeswehr zum Kampf gegen die Bolschewisten.
Nach einem Militärputsch am 16. April 1919 sollte ihm zusammen mit Jānis Balodis die Staatsführung Lettlands übertragen werden, was beide jedoch ablehnten. Kurz nach der Einnahme Rigas erlitt Lieven am 24. Mai bei einem Verfolgungsgefecht eine schwere Verwundung. Danach konnte er zeitlebens nur mit Krücken gehen.
Ab dem 6. Juni wurden ihm zusätzliche russische Einheiten der Obersten Bermondt und Wirgolitsch unterstellt. Lieven verbot seinen Truppen die Teilnahme an den Kämpfen gegen die Armee Estlands und das lettische Nordkorps. Nach dem Waffenstillstand von Strasdenhof wurden seine inzwischen 4000 Mann starken Verbände in Westrussische Befreiungsarmee umgetauft und von Judenitsch als Teil der weißen Armee anerkannt. Lieven leistete im Gegensatz zu Bermondt und Wirgolitsch einem Befehl von Judenitsch Folge und ließ die Abteilung Lieven am 9. Juli nach Estland zur Nordarmee abtransportieren. Er selbst begab sich nach Deutschland um seine Verwundung behandeln zu lassen.
Nach dem Ende des lettischen Unabhängigkeitskrieges wurde er lettischer Staatsbürger und betrieb auf seinem Restgut in Mežotne eine Ziegelfabrik.
- Lieven war nach 1920 ein führendes Mitglied in den Organisationen der russischen monarchistischen Emigranten.
- Seine erste Frau hieß Seraphine Fürstin Saltikowa. Nach deren Tod heiratete er Elise Marie Baronesse Fircks.
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
10.11.1917 | Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"
Об уничтожении сословий и гражданских чинов
18.11.1918 | Unabhängigkeitserklärung Tag Lettlands
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
31.12.1918 | Inčukalna kauja
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas
A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu
02.07.1919 | Latvijas Neatkarības cīņas. Igauņu "Rīgas operācija"
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga
On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.