Vija Artmane
- Sünniaeg:
- 21.08.1929
- Surma aeg:
- 11.10.2008
- Sünnijärgne nimi:
- Vija Alīda Artmane
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Вия Артмане, Вия Фрицевна Артмане
- Kategooriad:
- , , , , Asetäitja, Näitleja, Poliitik, Riigi ja kommunistliku partei liider, Riigikogu liige
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Pokrov Cemetery
Vija Artmane (kodanikunimi Alīda Artmane; 21. august 1929 Kaive, (Tukumsi maakond; praegu Tukumsi piirkond) – 11. oktoober 2008 Strenči) oli Läti näitleja. Vija Artmane ema Anna Zaborovska oli poola rahvusest, tema baltisakslasest isa Franz (Fritz) Artmann suri õnnetuse tagajärjel neli kuud enne tütre sündi.
Artmane lõpetas Riia 3. Keskkooli 1948. aastal. Selle kõrvalt oli ta juba 1946. aastast paralleelselt õppinud Läti Kunstiteatriõppestuudios, mille ta lõpetas 1949. aastal. Samal aastal asus ta näitlejana tööle Läti Kunstiteatrisse, kus töötas kuni 1998. aastani. Aastatel 1998–2000 oli ta Riia Uue Teatri näitleja.
Alates 1956. aastast mängis Vija Artmane ligi viiekümnes filmis ja saavutas filminäitlejana laialdase tuntuse.
Sealhulgas mängis ta Eesti 1969. aasta filmis "Gladiaator" ja 1990. aasta filmis "Ainult hulludele ehk halastajaõde".
Tunnustused
- 2007 Balti Täht
Isiklikku
Vija Artmane oli abielus näitleja Artūrs Dimitersiga. Nende poeg Kaspars Dimiters (sünd. 1957) on muusik ja tütar Kristiāna Dimitere (sünd. 1965) on kunstnik.
Allikad: wikipedia.org
Pealkiri | Pärit | Kuni | Images | Keeled | |
---|---|---|---|---|---|
Dzintari Concert Hall, Jūrmala | en, lv, ru | ||||
Rīgas Kinostudija | lv, ru | ||||
Rīgas Valsts 3. ģimnāzija | 01.09.2010 | lv |
30.11.1919 | The Latvian National Theatre
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
06.09.1936 | Nodibināts goda nosaukums - PSRS Tautas mākslinieks
07.08.1956 | Mākslas filma "Kā gulbji balti padebeši iet"
01.07.1966 | Nobody Wanted to Die
26.11.1967 | Strong with Spirit
19.02.1971 | Mākslas filma "Tauriņdeja"
05.05.1973 | Kinokomēdija "Dāvana vientuļai sievietei"
30.10.1977 | Dailes teātris pārceļas uz jauno ēku
16.10.1978 | Mākslas filmas "Teātris" pirmizrāde
02.07.1982 | Ilgais ceļš kāpās
01.06.1985 | Emil's Mischiefs
05.08.1985 | Aktieru Amtmaņu Dzimto māju-muzeja "Zvanītāju Buku" atklāšana
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
17.11.2016 | Juris Dimiters: Šobrīd ir prasts, primitīvs, vulgārs autoritārisms, bez ideāliem
JURIS DIMITERS: «Bēgļiem Latvijā nav komfortabli, viņu te nebūs. Ticamāks variants – daudzu Eiropas valstu iedzīvotāji pārcelsies uz dzīvi šeit, jo te ir daudzmaz mierīga zona. Demokrātijas citadeles jau ievārīja to putru ar bēgļiem, sākot ar to, ka paši apmācīja šodienas ekstrēmistus. Protams, ka visa pamatā ir nafta. Savulaik izrādei Šerloks Holmss Jānis Peters rakstīja vārdus Raimonda Paula dziesmām. Tie izrādījušies pravietiski: «Tu šausies, tu dursies, tu bumbosies/Dēļ naftas, dēļ naftas, dēļ naftas vien/Kam nafta šai pasaulē piederēs/Tas pārvaldīs, pārvaldīs galdu viens.» Jau toreiz Peteram viss bija skaidrs»
27.12.2019 | Juris Dimiters: Atmodu sākām kā cibiņi, beidzām kā buņģi
Elitas Veidemanes intervija ar mākslinieku Juri Dimiteru