Garlieb Merkel
- Birth Date:
- 01.11.1769
- Death date:
- 09.05.1850
- Person's maiden name:
- Garlieb Helwig Merkel
- Extra names:
- Garlībs Merķelis, Garlieb Helwig Merkel
- Categories:
- Freemason, Public figure, Writer
- Nationality:
- german
- Monument:
- G. Merķeļa kapa vieta
- Cemetery:
- Ķekavas pagasts, Katlakalna kapi
Garlieb Helwig Merkel (1 November [O.S. 21 October] 1769 in Lēdurga, Volmar County – 9 May [O.S. 27 April] 1850 in Riga) was a Baltic German writer and activist and an early Estophile and Lettophile.
Merkel was born into the family of a rural priest in Livonia. From the age of 17, he worked as a tutor for upper-class families. In 1790, he joined the circle of Riga intellectuals. Influenced by the ideas he found there, he published the book Die Letten ("Latvians", full title: "Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts, Ein Beytrag zur Völker- und Menschenkunde") in 1796, which described in the darkest terms the life of the peasantry and the atrocities of the Baltic German landowners and called upon the Imperial Russian government to intervene and ameliorate the lot of the Latvian people. The book gained considerable popularity in the German society and was translated into French, Danish and Russian. In 1800, the original German version of the book was re-published. Finally, in the 20th century it was translated also into Latvian.
Merkel's book caused a storm of anger among the landowners of Livonia, and Merkel was forced into exile. He moved to Weimar, then in 1800 to Berlin, where he was the co-editor with August von Kotzebue of the weekly Der Freimutige (1803-1806).
In 1816, Merkel returned to Livonia. He published the book My Ten Years in Germany (1818) and Images and Characters from My Life (two volumes, 1839-1840). He also wrote the pamphlet Free Latvians and Estonians (1820), which was published in Leipzig.
Source: wikipedia.org
Title | From | To | Images | Languages | |
---|---|---|---|---|---|
Rāmavas, Depkina muiža | 00.00.1745 | lv |
Relation name | Relation type | Description | ||
---|---|---|---|---|
1 | Daniels Merķelis | Father | ||
2 | Ernsts Merķelis | Son | ||
3 | Emīls Lēmanis | Great grandson | ||
4 | Karls Gothards Grass | Friend | ||
5 | Ainārs Ritenbergs | Idea mate | ||
6 | Filipo Pauluči | Idea mate |
02.10.1802 | Kauguru nemieri. Sacelšanās sākums
10.10.1802 | Kauguru nemieri. Kauja
14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni Daugavpilī
19.07.1812 | Iecavas kauja
10.08.1812 | Ķekavas kauja jeb Kauja pie Doles baznīcas
12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu
Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.
27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā
26.03.1819 | Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē
Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.