Garlieb Merkel
- Date de naissance:
- 01.11.1769
- Date de décès:
- 09.05.1850
- Noms supplémentaires:
- Garlieb Merkel, Garlībs Merķelis, Garlieb Helwig Merkel
- Catégories:
- La figure publique, Maçon, Écrivain
- Nationalité:
- allemand
- Tomb lieu:
- G. Merķeļa kapa vieta
- Cimetière:
- Ķekavas pagasts, Katlakalna kapi
Helwig Merkel, né le 21 octobre 1769 à Lēdurga, Lettonie et mort le 27 avril 1850 à Depkinshof (près de Riga), est un écrivain et publiciste germano-balte.
Sources: wikipedia.org
| Titre | De | À | Images | Langues | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Rāmavas, Depkina muiža | 00.00.1745 | lv |
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Daniels Merķelis | Père | ||
| 2 | Ernsts Merķelis | Fils | ||
| 3 | Emīls Lēmanis | Arrière petit-fils | ||
| 4 | Karls Gothards Grass | Ami | ||
| 5 |  | Ainārs Ritenbergs | De même opinion | |
| 6 |  | Filipo Pauluči | De même opinion |
02.10.1802 | Kauguru nemieri. Sacelšanās sākums
10.10.1802 | Kauguru nemieri. Kauja
14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni Daugavpilī
19.07.1812 | Iecavas kauja
10.08.1812 | Ķekavas kauja jeb Kauja pie Doles baznīcas
12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu
Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.
27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā
26.03.1819 | Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē
Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.