Jānis Peters
- Date de naissance:
- 30.06.1939
- Date de décès:
- 27.01.2025
- Noms supplémentaires:
- Янис Петерс
- Catégories:
- , Agent publicitaire, Ambassadeur, Communiste, Croix du Mérite (Ordre letton), Député du parlement de Lettonie, La figure publique, Membre du Parlement, Membre du gouvernement, Ouvrier du Parti communiste, Politicien, Poète, Écrivain
- Nationalité:
- letton
- Cimetière:
- Rīgas Raiņa kapi
Jānis Peters (sündinud 30. juunil 1939 Priekules) on läti luuletaja, publitsist, ühiskonnategelane ja diplomaat.
1958. aastal lõpetas Jānis Peters Liepāja 6. Keskkooli. 1957–1963 töötas ta Liepāja Draamateatris lavatöölise ja lavastaja assistendina. 1963–1964 töötas ta Liepāja rajooni ajalehe Ļeņina Ceļš toimetuses, 1964–1967 ajalehes Cīņa. 1967–1972 oli Peters ajakirja Zvaigzne proosaosakonna toimetaja.
Esimene Jānis Petersi luuletus avaldati ajakirjanduses 1961. aastal, esimene luulekogu ilmus 1968. aastal. 1968. aastal võeti ta Kirjanike Liidu liikmeks, oli seal 1974–1976 juhatuse sekretär ja 1985–1990 juhatuse esimees.
Jānis Peters oli üks Läti Rahvarinde asutajaid ja liidreid. 1990–1992 oli ta Läti alaline esindaja Moskvas, 1992–1997 Läti täievoliline suursaadik Venemaal.
Alates 1998. aastast on ta Krišjānis Valdemārsi Fondi juhataja, alates 1999. aastast Läti Ülikooli Ida-Euroopa Instituudi Ühiskondlike Suhete Instituudi direktor.
Oma luules on Jānis Peters mõtestanud Läti ajalugu ja lätlaste rahvuslikku iseloomu ning käsitlenud ka tänapäevasündmusi.
Luulekogud
- "Dzirnakmens" (1968) ("Veskikivi")
- "Asinszāle" (1970) ("Vererohi")
- "Mans bišu koks" (1973) ("Minu mesipuu")
- "Ceturtā grāmata" (1975) ("Neljas raamat")
- "Priekšnojautas" (1979) ("Eelaimdus")
- "Modinātāju remonts" (1980) ("Äratuskella remont")
- "Līdz durvīm septiņi soļi" (1980) ("Neli sammu ukseni")
- "Izlase" (1982) ("Kogu")
- "Tautas skaitīšana" (1984) ("Rahvaloendus")
- "Trīs dārgas mantas" (1984) ("Kolm hinnalist varandust")
- "Kovārnis korī" (1988) ("Hakk laulukooris")
- "Es tevi mīlu" (1998) ("Ma armastan sind")
- "Dzejnieka mīlas vārdi" (2004) ("Luuletaja armastusesõnad")
- "Minhauzens un kamikadze" (2012) ("Münchausen ja kamikadze")
- "Rudenskura spogulī" (2017) ("Sügisvärv peeglis")
Publitsistika
- "Baltijas toverī sālīti ..." (1973) ("Balti soolatud tünnid")
- "Balta ziemeļu sūna", Krišjānis Valdemārsist (1977) ("Põhja valge sammal")
- "Kalējs kala debesīs" (1981) ("Sepp sepistab taevas")
- "Raimonds Pauls : versijas, vīzijas, dokumenti" (1982) ("Raimonds Pauls : versioonid, visioonid, dokumendid")
Sources: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv
Titre | De | À | Images | Langues | |
---|---|---|---|---|---|
![]() | Liepājas Raiņa 6. vidusskola | 20.06.2000 | lv |
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.10.1988 | Mikhail Gorbachev became Chairman of Presidium of Supreme Soviet, USSR
07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā
Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | Vilniuse veresaun
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju.
20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās
31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu
1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.