Boris Pougo
- Date de naissance:
- 19.02.1937
- Date de décès:
- 22.08.1991
- Nom à suffixe patronymique:
- Karlovitch
- Nom de jeune fille de la personne de:
- Boris Karlovitch Pougo
- Noms supplémentaires:
- Boris Pugo, Boris Pugo, Boriss Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga, Boris Karlowitsch Pugo , Boriss Pugo, Boris Karlowitsch Pugo, Борис Пуго, Бори́с Ка́рлович Пу́го, ( латыш. Boriss Pugo ), Borisas
- Catégories:
- Colonel, Communiste, KGB, La figure publique, Ministre, Ouvrier du Parti communiste
- Nationalité:
- letton
- Cimetière:
- Friedhof Trojekurowo
Boris Karlovitch Pougo (en letton : Boriss Pugo, en russe : Борис Карлович Пуго), né le 19 février 1937 à Kalinine (aujourd'hui Tver) et mort le 22 août 1991 à Moscou, une personnalité politique soviétique, d'origine lettone.
Biographie
Pougo grandit dans une famille lettone, communiste, qui fuit la Lettonie en 1918 après la déclaration d'indépendance du pays. En 1940, alors qu'il est enfant, sa famille retourne en Lettonie après son annexion par l'Union soviétique.
Pougo est diplômé de l'école polytechnique de Riga en 1960. Il travaille dans différentes cellules du Komsomol, puis pour le Parti communiste. Entre 1960 et 1984, il est successivement premier secrétaire du Comité central du Komsomol de la Lettonie soviétique, secrétaire du Comité central du Komsomol de l'URSS, premier secrétaire du Comité du parti soviétique de la RSS de Lettonie, et chef du KGB, le service de renseignement, en Lettonie soviétique.
Pougo est premier secrétaire du Parti communiste de Lettonie du 14 avril 1984 au 4 octobre 1988. Il est alors appelé à Moscou par Mikhaïl Gorbatchev pour lutter contre la corruption qu'il juge omniprésente, en tant que président de la Commission de contrôle du Parti communiste (en), succédant à Mikhaïl Solomentsev.
Au début de 1990, il est nommé ministre de l'Intérieur, un poste où il n'hésite pas à faire usage de la force. Il est au centre du putsch de Moscou d'août 1991, où il use de son pouvoir pour tenter de mater la résistance au coup d'État. Après l'échec de l'opération, il se suicide, avec sa femme, avant de pouvoir être arrêté. Certains médias évoquent un assassinat.
Sources: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv
Pas de lieux
10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | Der Vilniusser Blutsonntag
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку
21.01.1991 | Janvier Noir
11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence
19.08.1991 | Putsch de Moscou
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
