Mikhaïl Gorbatchev
Mikhaïl Gorbatchev
- Date de naissance:
- 02.03.1931
- Date de décès:
- 30.08.2022
- Date enterrement:
- 03.09.2022
- Noms supplémentaires:
- Mikhail Gorbachev, Mihails Gorbačovs, Михаил Сергеевич Горбачёв, Михаил Горбачёв
- Catégories:
- Communiste, Homme d'État, Le lieutenant-colonel, Membre du Parlement, Membre du gouvernement, Ouvrier du Parti communiste, Politicien, Prix Nobel, Président
- Nationalité:
- russe, ukrainien
- Cimetière:
- Réglez cimetière
Mikhaïl Sergueïevitch Gorbatchev , né le 2 mars 1931 à Privolnoïe dans l'actuel kraï de Stavropol, est un homme d'État soviétique et russe qui dirigea l'URSS entre 1985 et1991. Résolument réformateur, il s'engagea à l'extérieur vers la fin de la guerre froide, et lança à l'intérieur la libéralisation économique, culturelle et politique connue sous les noms de perestroïka et de glasnost. Impuissant à maîtriser les évolutions qu'il avait lui-même enclenchées, sa démission marqua le point final de l'implosion de l'URSS, précédée de deux ans par l'effondrement des démocraties populaires en Europe de l'Est.
Sources: wikipedia.org
| Titre | De | À | Images | Langues | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Royal Albert Hall | en | |||
 | Bocharov Ruchey - is the summer residence of the President of Russia | en, ru |
17.09.1978 | Četru ģenerālsekretāru tikšanās
11.03.1985 | Mikhail Gorbachev was appointed General Secretary of the Soviet Communist Party; leader of the Soviet Union.
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
27.02.1988 | Sumgaitas armēņu pogroms
15.11.1988 | Igaunijas Augstākā Padome paziņo par Igaunijas suverenitāti
16.11.1988 | Igaunijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Igaunijas suverenitātes atjaunošanu, bet nepasludināja neatkarību no PSRS
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
23.08.1989 | La voie Balte
13.01.1990 | Armēņu pogroms Baku 1990
Nogalināti no 40 līdz 300 cilvēki, emigrējuši >200,000
11.03.1990 | Lietuva paskelbė atkurianti visišką valstybės suverenitetą
1990 m. kovo 11 d. Lietuva paskelbė atkurianti visišką valstybės suverenitetą.
14.05.1990 | PSRS Prezidents Mihails Gorbačovs paraksta dekrētu, ar kuru pasludina par spēkā neesošu Latvijas neatkarības deklarāciju
03.10.1990 | German reunification
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | Der Vilniusser Blutsonntag
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence
31.07.1991 | Medininkai massacre
19.08.1991 | Putsch de Moscou
20.08.1991 | Estonia declares independence
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas