Boris Pugo
- תאריך הלידה:
- 19.02.1937
- תאריך המוות:
- 22.08.1991
- פטרונים:
- Karlowitsch
- מיידן שם:
- Boris Karlowitsch Pugo
- שמות נוספים:
- Boris Pugo, Boriss Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga
- תגיות:
- KGB, איש צבור, מדינה ומנהיג המפלגה קומוניסטית, קולונל, קומוניסט, שר
- נתינות:
- לטביה
- בית קברות:
- Friedhof Trojekurowo
Boris Karlowitsch Pugo (lettisch Boriss Pugo; russisch Борис Карлович Пуго; * 19. Februar 1937 in Kalinin (heute Twer); † 22. August 1991 in Moskau) war ein lettisch-sowjetischer Politiker.
Leben
Boris Pugo war der Sohn von Kārlis Pugo (1896–1955), der den Roten Lettischen Schützen angehört hatte, in den 1920er und 1930er Jahren eine Karriere als Apparatschik der KPdSU durchlief und an der Sowjetisierung Lettlands 1940 und ab 1944 beteiligt war. Boris Pugo studierte am Polytechnischen Institut Riga und schloss sein Studium 1960 ab.
Danach arbeitete auf verschiedenen Posten im Komsomol, in der KPdSU (Mitglied seit 1963) und in der Regierung, sowohl in der Lettischen SSR als auch in Moskau. Er war unter anderem Erster Sekretär des ZK des Komsomol der Lettischen SSR (1969/1970), Sekretär des ZK des Komsomol der UdSSR (1970–1974), Mitarbeiter, dann Erster Sekretär des Stadtkomitees der KP in Riga (1975/1976) und schließlich ab 1977 Stellvertretender Vorsitzender bzw. ab 1980 Vorsitzender des KGB in Lettland.
Von 1984 bis 1988 war Pugo Erster Sekretär der Kommunistischen Partei Lettlands. 1988 wurde er Vorsitzender des Parteikontrollkomitees beim ZK der KPdSU.
1986 wurde Pugo ins ZK der KPdSU und 1989 zum Kandidaten des Politbüros des ZK der KPdSU gewählt. Er war von 1984 bis 1989 Mitglied des Obersten Sowjets der UdSSR und ab 1989 Mitglied des Volksdeputiertenkongress.
Ab 11. Dezember 1990 hatte er das Amt des Innenministers der UdSSR inne. Er beteiligte sich als Angehöriger des Staatskomitees für den Ausnahmezustand am erfolglosen Augustputsch in Moskau gegen Michail Gorbatschow. Pugo erschoss sich bei der versuchten Festnahme. Verschiedene Medien, darunter das Time Magazine und die Moscow Times, äußerten Zweifel an dieser Darstellung und vermuteten Mord.
Literatur
- Eintrag: Пуго Борис Карлович (Pugo Boris Karlowitsch). In: Известия ЦК КПСС (Iswestija ZK KPSS), 7 (306), Juni 1990 (russisch).
- Michail Gorbatschow: Erinnerungen. Siedler-Verlag, Berlin 1995, ISBN 3-88680-524-7, passim.
- Grigori Iwanowitsch Gerassimow: История современной России: поиск и обретение свободы. 1985–2008 годы (Istorija sowremennoi Rossii: poisk i obretenije swobody. 1985–2008 gody). Institut obschtschestwennowo projektirowanija, Moskau 2008, S. 386.
- Boris Pugo, in: Internationales Biographisches Archiv 42/1991 vom 7. Oktober 1991, im Munzinger-Archiv (Artikelanfang frei abrufbar).
מקורות: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv
אין מקומות
10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | Der Vilniusser Blutsonntag
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
Pirmie upuri Latvijā...
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку
21.01.1991 | Schwarzer Januar in Baku
11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence
19.08.1991 | Augustiputš
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
