Ernests Blese

Ernests Blese (1892—1964) bija latviešu valodnieks, Latvijas Universitātes filoloģijas profesors (1928—1944), Germersheimas Universitātes profesors (1947—1964).

Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 

Latviešu personvārdu pētnieks.

Dzimis 1892. gada 27. decembrī Rīgas dārznieka Jēkaba Bleses ģimenē. 1900. gadā Bleses ģimene pārcēlās uz dzīvi Lielezerē Kurzemē. Viņš mācījās Liepājas reālskolā (1903—1910) un pēdējā šā posma gadā, vienlaicīgi ar reālskolas gala pārbaudījumiem nolika eksāmenu arī Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Studēja Pēterburgas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Ģermāņu valodu nodaļā (1910—1914). Pēc studiju beigšanas sāka strādāt Pēterburgas II ģimnāzijā un gatavojās maģistra eksāmeniem.

1918. gada vasarā E. Blese kopā ar sievu un nepilnu gadu veco dēlu Jāni atgriezās dzimtenē un sāka strādāt Rīgas II pilsētas ģimnāzijā un no 1919. gada sākuma Ārlietu ministrijas Informācijas nodaļā. 1919. gada 28. septembrī E. Blese sāka strādāt Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filozofijas fakultātē par docentu un Rīgas pilsētas 3. vidusskolā par latīņu valodas skolotāju (1919—1930). 1928. gadā E. Blese aizstāvēja doktora disertāciju “Latviešu uzvārdu studijas I” un viņu ievēlēja par profesoru. 1930. gadā viņš sāka lasīt lekcijas Latvijas Tautas Universitātē un dažādos kursos.

Ernests Blese bija Pareizrakstības komisijas loceklis, Mācību grāmatu cenzēšanas komisijas loceklis, Izglītības ministrijas Latviešu valodas mācību grāmatu standartizēšanas komisijas loceklis, Teodora Zeiferta piemiņas fonda priekšnieks, Latviešu filologu biedrības priekšnieka vietnieks, Andreja Pumpura biedrības priekšnieka vietnieks, Latviešu un poļu tuvināšanas biedrības priekšnieks, Jēkaba Janševska piemiņas fonda priekšnieks. Fraternitas Lataviensis goda filistrs.

Otrā pasaules kara beigās E. Blese 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Strādāja Baltijas Universitātē Pinnebergā (1946), Maincas Universitātē (1946) un Germersheimas Universitātē (1947—1964). Turpināja baltu un krievu vietvārdu pētījumus, ko publicēja valodniecības žurnālā “Beitrage zur Namenforschung” (1951—1954).

Miris 1964. gada 2. decembrī, apglabāts Germersheimas kapos.

Pazīstamākie darbi

Ernests Blese uzrakstījis ap 200 šķirkļu Latviešu konversācijas vārdnīcā un vairāk nekā 200 zinātnisku rakstu periodikā.

• ,,Ievads valodniecībā’’ (1922),
• "Uzvārdu pareizrakstības vārdnīca", A. Gulbja apgādībā, 1927. — 144 lpp.
• “Latviešu personu vārda un uzvārda studijas I”, A. Gulbja apg., 1929.
• "Vecākie personu vārdi un uzvārdi: XIII—XVI g.s." A.Gulbis., 1929. — 359 lpp.
• “Latviešu pareizrakstības rokas grāmata: Teōrētisks ievads. Pareizrakstības vārdnīca, 1. sējums”, Valters un Rapa, 1933. — 460 lpp, (kopā ar V.Pētersonu)
• “Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langija 1685, gada latviski-vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku", LU, 1936. — 577 lpp.
• “Pareizrakstības vārdnīca”, Valters un Rapa, 1939. — 263 lpp.
• "Valoda un tautas gars: lingvistiski-psichologisks apcerējums", RLB Derīgu grāmatu nodaļa, 1940. — 245 lpp.
• "Latviešu literātūras vēsture", Hanavas latviešu nometne, 1947. — 317 lpp.,
• “Gedanken zu russischen und baltischen Flus - und Ortsnamen” žurnālā “Beitrage zur Namenforschung” (1951—1954)
• “Zur Etymologie der lettisches Flusnamens Daugava” (1952)
• “Mūsu valoda savu vēsturisko cīņu gaitās”
• "Dichterin der Tat, des freien menschlichen Geistes und des Vaterlandsliebe: Zur Erinnerung an den 20. Todestag der lettischen Dichterin Elsa Rosenberg-Pliekschan". Baltisches Forschungsinstitut, 1964. — 49 lpp.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1932)
• Francijas Goda Leģiona Virsnieka ordenis
• Kultūras fonda balva
• K. Barona fonda balva