Herberts Līkums

Herberts Līkums (1902—1980) bija latviešu mākslinieks un sabiedriskais darbinieks. Tautas Saeimas deputāts (1940), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, PSRS Augstākās Padomes deputāts. LPSR Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1941–1942, 1944–1946). Latvijas PSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1962).

Sieva - Olga Lejaskalne.

Dēls - Juris Lejaskalns.

Dzīvesgājums

Dzimis 1902. gada 29. martā Rīgā strādnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1921—1931).

1925. gadā sāka mācīties J. Kugas Dekoratīvās glezniecības darbnīcā. Līdztekus strādāja par dekoratoru Valmieras teātrī (1925), Nacionālajā teātrī (1926—1931) un Rīgas Strādnieku teātrī (1926—1934). Papildinājās Eiropas valstīs (1927) un Padomju Savienībā (1933—1934).

Pēc atgriešanās Latvijā apcietināts sakarā ar aizdomām par darbošanos nelegālā organizācijā.

1936. gadā Latvijas Nacionālajā operā veidoja operas "Hamlets" dekoratīvo ietērpu. Rīgas Krievu drāmas teātra mākslinieks (1937–1940).

Pēc Latvijas okupācijas viņu iecēla par Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski — kulturālā departamenta direktoru un ievēlēja par Tautas Saeimas deputātu.

Pēc Otrā pasaules kara H. Līkums bija Rīgas kinostudijas mākslinieciskais inscenētājs (1953–1976), veidojis vairāk nekā 20 mākslas filmu:

• „Salna pavasarī”,
• „Kā gulbji balti padebeši iet”,
• „Nauris”,
• „Latviešu strēlnieka stāsts”,
• „Purva bridējs”,
• „Jolanta”,
• "Mērnieku laiki",
• „Nāves ēnā” un citas.

Miris 1980. gada 7. oktobrī Rīgā.