Jans Hodkevičs
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1537
- Miršanas datums:
- 00.00.1579
- Papildu vārdi:
- Jan Hieronimowicz Chodkiewicz
- Kategorijas:
- Deputāts, Grāfs, Ierēdnis (-e), Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- lietuvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Jans Hodkēvičs - grāfs, Lietuvas lielkņazistes lielais maršals un Lietuvas hetmanis, magnāts, Žemaitijas stārasts (no 1563.), Kauņas un Telšu stārasts, Lietuvas kastelāns (no 1574.), Pārdaugavas hercogistes administrators (1566.–1578.).
Dzimis ap 1537. gadu, magnāta (no 1554. gada - grāfa) Hieronima Hodkeviča (pl. Jerome Chodkiewicz) dēls. Dzimis kā pareizticīgais, 1552. gadā konvertējās protestantismā, bet 1570. gadā konvertējās katolicismā, cieši saistīts ar jezuītiem.
Studējis Alberta universitātē Kēnigsbergā (vc. Albertus-Universität Königsberg).
1552.-1555. gados kalpojis Sv.Romas impērijas ķeizaram Kārlim V, piedalījies karā ar Franciju. Pēc tam atgriezās dzimtenē, stājoties lielkņaza dienestā.
1558. gadā iecelts par Livonijas hetmani un vadīja Lietuvas karaspēku karā ar Maskaviju.
1569. gadā vadīja Lietuvas delegāciju Ļubļinā, bija pret Ļubļinas ūnijas izveidošanu.
Precējies ar Kristīni Zbarovsku (mir. 1588.), laulībā 5 bērni, no kuriem zināmākais ir dēls Jans Karols (Jans Karol Chodkiewicz; 1560.-1621.).
Miris 1579. gada 4. jūnijā netālu no Polockas, apglabāts 13. oktobrī Viļņā.
Avoti: vesture.eu, news.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jans Karols Hodkevičs | Dēls | |
| 2 |  | Hrehory Chodkiewicz | Onkulis | |
| 3 |  | Aleksander Chodkiewicz | Vectēvs |
01.07.1569 | Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās.
05.11.1576 | Apvērsums Pārdaugavas hercogistē administrators Jans Hodkevičs Turaidas pilī organizē pārvaldnieka Ēlerta Krūzes gāšanu
21.10.1578 | Livonijas karš: Cēsu kaujas
Cēsu kauja bija pavērsiens Livonijas kara gaitā, kas noveda pie Krievijas sakāves un pilnīgas atteikšanās uz pretenzijām uz bijušās Livonijas konfederācijas teritoriju uz vairāk kā 100 gadiem. Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (Livländischer Krieg /Erster Nordischer Krieg/ Ливонская война, / Liivi sõda /Livonijos karas /25-årskriget mot Ryssland, / I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558 - 1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558-1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561-1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561-1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.
