Ratko Mladičs
- Dzimšanas datums:
- 12.03.1943
- Miršanas datums:
- 27.08.2026
- Papildu vārdi:
- Ratko Mladić, Ратко Младич, боснийский мясник, , Ратко Младић
- Kategorijas:
- Kara noziedzinieks, Militārpersona, karavīrs, Noziedznieks, Virsnieks, Ģenerālis
- Tautība:
- serbs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Ratko Mladičs bijušais serbu virsnieks, viens no vadošajiem komandieriem Dienvidslāvijas karu laikā, kara noziedznieks.
No 1965. līdz 1991. gadam dienēja DSFR karaspēkā. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Mladičs piedalījās Horvātijas pilsoņu karā un vēlāk Bosnijas karā (1992—95), kur viņam bija uzticēts komandēt serbu karaspēku Bosnijā.
1995. gada vidū Hāgas tribunāls izvirzīja Mladičam vairākas apsūdzības par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, starp kurām tika uzsvērta viņa saistība ar Sarajevas aplenkumu, kurā gāja bojā ap 10 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju, un Srebrenicas slaktiņu. Lai arī saskaņā ar Deitonas vienošanos atbildīgie par kara noziegumiem bija jāizdod Hāgas tribunālam, tomēr Mladičs un citi apsūdzētie netika izdoti.
No 1996. gada bēguļoja no tiesībsargājošām iestādēm. Serbija izsludināja atlīdzību par viņa notveršanu. Turklāt Eiropas Savienība uzsvēra, ka Mladičs ir jāizdod Hāgas tribunālam, ja Serbija vēlas uzsākt sarunas par tās iestāšanos savienībā.
2011. gada 26. maijā viņu aizturēja Serbijas ziemeļdaļā.
2017. gada 22. novembrī Hāgas tribunāls piesprieda Mladičam mūža ieslodzījumu atzīstot viņu par vainīgu genocīdā un kara noziegumos Bosnijas kara laikā
Nav pesaistītu vietu
19.05.1991 | Horvāti nobalso par neatkarību no Dienvidslāvijas
18.11.1991 | Massaker von Vukovar
06.12.1991 | Wojna w Chorwacji: ciężkie serbskie bombardowania Dubrownika i Osijeka (tzw. "czarny piątek")
11.07.1995 | Srebreņicas slaktiņš
1995. gadā Serbijas karavīri Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 sagūstītu Bosnijas vīriešu un zēnu. Tas ir lielākais uz nacionālismu balstīts masu slepkavības akts kopš Otrā Pasaules kara. 2015. gada jūnijā ANO tika iesniegts priekšlikums atzīt šo masu slepkavību par genocīda aktu, bet tas tika noraidīts ar Krievijas veto. Kā zināms, Krievija aktīvi atbalstīja serbijas nacionālistus un slepkavībās piedalījās arī Krievijas "instruktori". Līdzīgi kā Krievija, par šī slepkavības fakta neatzīšanu par genocīdu iestājās arī īpatnējais "holokausta eksperts" ASV- Zurofs Nespējot pieņemt kopēju lēmumu ANO, 2015. g. vasarā ASV senāts un Eiropas Parlaments pieņēma atsevišķas rezolūcijas, kurās šis gencīda fakts tiek atzīts.
14.12.1995 | Tiek parakstīts Deitonas miera līgums. 3 kara gadu laikā Bosnijā bojā gāja ap 100,000 iedzīvotāju. Asinsizliešanu izbeidza tikai NATO iejaukšanās.
24.03.1999 | NATO spēki sāk bombardēt Serbiju, lai apturētu tās realizēto genocīdu Kosovā
Operation Allied Force; the United States called it Operation Noble Anvil, in Yugoslavia the operation was named "Merciful Angel" (Serbian Cyrillic: Милосрдни анђео
10.06.1999 | Kosovo War: NATO suspends its air strikes after Slobodan Milošević agrees to withdraw Serbian forces from Kosovo
26.02.2007 | Starptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu Srebreņicā
Srebreņicu, kas Bosnijas kara laikā bija izsludināta par tā dēvēto ANO drošā patvēruma joslu, neilgi pirms kara beigām ieņēma serbu spēki, kas atšķīra tūkstošiem musulmaņu vīriešu no sievām un bērniem un aizveda uz tuvākās apkaimes mežiem. Tur viņus zvērīgi nogalināja. Gadu gaitā atklātajās masu kapu vietās cilvēki savu tuvinieku mirstīgās atliekas vāca spaiņos. Drošā patvēruma josla toreiz atradās Nīderlandes miera uzturētāju pārraudzībā, bet viegli bruņotie ANO kontingenta karavīri slaktiņā neiejaucās.