Teodors Hermanovskis
- Dzimšanas datums:
- 14.02.1883
- Miršanas datums:
- 03.05.1964
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Arhitekts, Inženieris, Izdevējs, Ministrs, Valstsvīrs, miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Edgewater Park Township, Beverly National Cemetery
Pirmo Latvijas Pagaidu valdību Satiksmes ministrs, arhitekts, inženieris, redaktors.
Dzimis Jaunjelgavā, lauksaimnieka ģimenē.
1905. gada revolūcijas dalībnieks.
Vairoties no represijām, dzīvojis neilgu laiku emigrācijā Šveicē.
Pēc atgriešanās 1911. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu.
No 1912. gada Hermanovskis bija Rīgas—Orlas dzelzceļa valdes inženieris.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, kur viņš dienēja par 12. armijas štāba ceļu pārvaldes priekšnieku.
Pēc Kārļa Ulmaņa uzaicinājuma pievienojies Latvijas Pagaidu valdībai, kur Hermanovskis no 1918. gada 19. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam bija Satiksmes un darbu ministrs.
No 1920. līdz 1922. gadam laikraksta "Latvijas Sargs" un no 1922. līdz 1923. gadam žurnāla "Nedēļa" redaktors.
No 1925. gada darbojies celtniecības uzņēmumos kā būvinženieris.
Pēc viņa, kā arhitekta, projektiem Rīgā uzceltas apmēram 100 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, lielākā daļa no tām Teikā.
- Hermanovska projektētais dzīvokļu un veikalu nams Marijas ielā 8 (1926) ir pirmā funkcionālisma stila celtne Rīgā.
- Mūzikas nams "Daile",
- kinoteātris "Teika".
1944. gadā Hermanovskis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Eslingenē. Vēlāk izceļojis uz ASV, kur arī darbojies celtņu projektēšanā un celtniecībā. Miris Edžvoterā, Ņūdžersijā.
2011. gadā Teodora Hermanovska vārdā tika nosaukta iela Torņakalnā.
Dzīvojis - Jēkaba 20/22-7.
Bijušais ministrs kopš 1950. gada dzīvoja pie saviem dēliem — arhitektiem ASV. Dēli - Egils, Askolds, Gunārs un Vidvars.
Viņa mūžs iekrita lielu pārvērtību laikā- kari, brutāla Latvijas okupācija, kuru veica gan krievi, gan vācieši un viņš mira sabiedrības nepelnīti pilnīgi aizmirsts.
2020.gada 23.oktobrī satiksmes ministrs Tālis Linkaitis atklāja ministra piemiņai veltītu pieminekli Jelgavā.
Avots: LVVA 2942-1-5703-62.
Laiks, 13.05.1964
Avoti: wikipedia.org, biographien.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Egīls Hermanovskis | Dēls | ||
2 | Vidvars Hermanovskis | Dēls | ||
3 | Askolds Hermanovskis | Dēls | ||
4 | Gunārs Hermanovskis | Dēls | ||
5 | Paula Hermanovska | Sieva | ||
6 | Miķelis Melderis - Millers | Sievas/vīra tēvs | ||
7 | Matilde Melderis - Millers | Sievas/vīra māte | ||
8 | Laima Hermanovska | Vedekla | ||
9 | Valija Hermanovska | Vedekla | ||
10 | Ella Seska | Svaine | ||
11 | Antonija Lūkina | Svaine | ||
12 | Silvija Obova | Svaine | ||
13 | Haralds Lūkins | Svainis | ||
14 | Kārlis Ulmanis | Darba biedrs | ||
15 | Maksimilians Robežgruntnieks | Paziņa |
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana
Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana un tiek apstiprināta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība
07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
27.06.1919 | Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"
07.10.1919 | Bermonts piesūta ultimātu Latvijas pagaidu valdībai
1919.gada 7.oktobrī Bermonts piesūta ultimātu Latvijas pagaidu valdībai, vēlāk izplata aicinājumu latviešu tautai atbalstīt Bermonta karaspēku.