Teodors Strēlerts

Pēc ilgākas slimošanas 1. septembrī acis uz mūžu slēdzis tiesībnieks un sabiedrisks darbinieks Teodors Strēlerts. Viņa dzīve un daudzie darba gadi liecina par latviešu dziņu pēc augstākas izglītības, par kārtības apziņu un kalpošanu taisnībai un tiesībām. Dzimis 1902. gada 10. aprīli Dobeles pagasta namā kā pagasta rakstveža Kārļa Strēlerta un viņa sievas Vilhelmīnes, dzim. Skurbe, piektais bērns. Izglītības gaitas sācis Dobeles draudzes skolā, bet 1911. gadā pāriet uz privāto Zālamana tirdzniecības skolu turpat Dobelē. 1915. gadā, vācu armijai iebrūkot Kurzemē, Strēlertu ģimene bēgļu gaitās sasniedz Valku, kur apmetas uz dzīvi. Kopā ar brāli viņš iestājas privātajā Robežnieka tirdzniecības skolā un to sekmīgi beidz 1917.g. pavasarī. Tālākās bēgļu gaitas Strēlertu ģimeni ved līdz pat Harkovai, un tikai 1918. gadā ģimene var atgriezties Latvijā un apmesties sākumā pie radiem Džūkstes pagastā, bet vēlāk Jelgavā. Līdz ko cīņas ar bermontiešiem beigušās un valstī sāk nostiprināties kārtība, Teodors dodas uz Rīgu, lai turpinātu mācīties un iegūtu augstāko izglītību. Pēc Valsts pieaugušo vidusskolas beigšanas viņš 1922. gadā iestājas Latvijas universitātē un studē tiesību zinības, tanī pašā laikā strādājot Rīgas apgabaltiesā. Darbā Teodors Strēlerts drīz vien iegūst paaugstinājumu amatā un kļūst par 2. kriminālnodaļas sekretāru, un viņam padoti 22 ierēdņi. Atbildīgā darba dēļ studijas ieilgst, un tikai 1930. gadā T. Strēlerts noliek valsts eksāmenus, un viņu ieceļ par papildu miertiesnesi pie Rīgas apgabaltiesas. 1932.gadā viņš iegūst tiesību zinību maģistra grādu un tiek iecelts par Rīgas apriņķa 5. iecirkņa miertiesnesi ar sēdekli Nītaurē, bet vēlāk Ķeipenē. Darbojoties Nītaurē un Ķeipenē, T.Strēlerts piedalās Aizsargu organizācijas darbā un saraksta "Tieslietu padomnieku", kuru Valtera un Rapas apgāds izdod divos izdevumos. 1940. gada sākumā T. Strēlerts pārceļas uz Kandavu un ir turienes iecirkņa miertiesnesis, bet jau pirms gada beigām viņu no amata atceļ jaunā okupācijas vara. T. Strēlerts kļūst par jaunāko kanclejas ierēdni kādā okupācijas varas nodibinātajā būvkantorī. Vācu okupācijas laikā viņš uzņemas vicedirektora pienākumu Ostland Pressvertrieb (agrākā LETA) un pilda tos līdz Rīgas atstāšanai 1944. gada rudenī. Bēgļu gaitas viņu un dzīves biedri Alvīni noved Vācijā. Pēc kara beigām viņš pilda dažādus amatus DP nometnēs, bet jau 1947. g. jūnijā kopā ar daudziem citiem latviešiem dodas uz Angliju. Abus ar sievu viņus izvieto darbā tekstilrūpniecībā Bradfordas pilsētā, kur T. Strēlerts sasauc pirmo latviešu sanāksmi, un tā tiek likti pamati rosīgai sabiedriskai darbībai. Nostiprinājis angļu valodas zināšanas, viņš var lietā likt arī savas jurista dāvanas, gan kā tulks, gan arī kā eksperts Latvijas likumos angļu tiesās. Daudziem Bradlordas un apkārtnes latviešiem T. Strēlerts palīdzējis izkārtot invalīdu pensijas no Vācijas un arī sarežģītas ģimenes lietas angļu tiesās. Teodors Strēlerts daudzus gadus ir LNPL loceklis un vadījis arī prezidija juridisko nozari. Daudz rakstījis Londonas Avīzē par tiesību jautājumiem un izdevis "Tiesību padomnieku latviešiem Anglijā". Kopš 1947. gada T. Strēlerts ir DV organizācijas biedrs. 1968. gadā Teodors un Alvīne Strēlerti pārceļas uz dzīvi Latviešu mājā Almelijā. Drīz vien viņš pats uzņemas mājas sekretāra un sieva bibliotekāres pienākumus. 1974. gadā ļauna slimība aizsauc mūžibā T.Strēlerta dzīves biedri. 1976. g. T. Strēlerts uzņemas Latviešu mājas pārziņa pienākumus un pilda tos līdz 1979. gada beigām. Atteicies no Latviešu mājas pārziņa pienākumiem, viņš turpina kalpot Latviešu mājai kā sekretārs.

T. Strēlertu pārpelnoja 9. septembrī Herefordā. Uz bērēm no Zviedrijas bija ieradusies viņa māsa, dzejniece Veronika Strēlerte.

Avots: Londonas avīze, 25.09.1981