Iekšlietu ministra J. Dombravas vēstule Spānijas iekšlietu ministram Seutas krīzes sakarā.

[neoficiāls, nerediģēts brīvs mašīntulkojums] 

Iekšlietu ministrija Čiekurkalna 1. līnija 1 k-2, Rīga, LV-1026; tālr. 67219263; e-pasts: [email protected]; www.iem.gov.lv

Ministrs

03.08.2026. Nr. 1-18/2100/26

H.E. Mr. Fernando Grande-Marlaska Gómez Spānijas Karalistes iekšlietu ministram

Ministerio del Interior Calle Amador de los Rios, 7 28010 Madride, Spānija

Ceutas krīze, Šengenas solidaritātes erozija un Jaunā migrācijas un patvēruma pakta uzticamība

Cienījamais ministre,

Es rakstu Jums smagā brīdī Šengenas zonai – brīdī, kas nevar paiet bez tiešas un atklātas apmaiņas starp mums kā iekšlietu ministriem, kuri atbildīgi par Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzību.

Vispirms ļaujiet man izteikt Latvijas līdzjūtību par bojāgājušajiem Ceutā pēdējo divu dienu laikā un mūsu bažas par Guardia Civil un Policía Nacional personālu, kas tagad ir pārpūlēts līdz operacionālajām robežām. Tomēr es nepildītu savu pienākumu pret Jums un pret abiem mūsu apkalpotajiem pilsoņiem, ja skaidri nenorādītu, ko šī krīze nozīmē ārpus tās tūlītējām cilvēku zaudējumiem.

Par kompromisu un to, kam tas bija paredzēts

Jaunais migrācijas un patvēruma pakts nebija viegls dokuments. Tas bija gadu ilgušu grūtu, bieži rūgtu sarunu rezultāts, kurās frontes dalībvalstis – tostarp Latvija – pieņēma reālus ierobežojumus, reālas finansiālās nastas un reālas politiskās izmaksas, saprotot, ka obligātās solidaritātes ietvars tiks līdzsvarots ar vienlīdz saistošu nacionālās atbildības ietvaru pie katras ārējās robežas, bez izņēmumiem un attaisnojumiem. Tāds bija darījums. Katra valdība, kas to parakstīja, tostarp Spānijas, apņēmās noturēt šo līniju.

Tas, ko mēs esam redzējuši pēdējās četrdesmit astoņās stundās, ir vēl viens jautājums, kas apšauba visu šo vienošanos. Kad 49 000 līdz 60 000 cilvēku vienas dienas laikā pārkāpj ārējās perimetra posmu, kad tam seko nedēļas, kurās iekšzemes tiesas nolēmums radīja paredzamu un, godīgi sakot, paredzētu stimulu struktūru, un kad atbilde nav koordinēta Eiropas nostāja, bet gan Itālijas vienpusēja Šengenas sadrumstalēšana un Francijas pastiprināta kontrole, ES un tās migrācijas politika netiek tikai pārbaudīta – tās tiek diskreditētas.

Latvijas pieredze – ierakstam

Es to necēlu no ērtas distances pozīcijas. Latvija kopš 2021. gada augusta vairāk nekā piecus gadus ir saskārusies ar apzinātu, valsts organizētu migrācijas instrumentalizāciju uz mūsu robežas ar Baltkrieviju. Mēs bez pārtraukuma esam uzturējuši pastiprinātu drošības režīmu visu šo laiku, ko atkārtoti atjauninājusi mūsu Ministru kabinets, pēdējo reizi līdz 2026. gada beigām. Tikai 2026. gadā līdz 30. jūlijam mūsu robežsargi, kurus atbalsta Nacionālie bruņotie spēki un tagad pastiprina igauņu personāls, ir novērsuši 8 992 mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu; kopš 2021. gada šis skaitlis ir 49 620.

Jūsu pašu premjerministrs nesen izplatīja Frontex datus par periodu no 2021. līdz 2026. gadam, lai ilustrētu relatīvo nastu: 478 600 neregulāru ieceļošanu caur Itāliju, 340 600 caur Rietumbalkāniem, 259 800 caur Grieķiju, 234 760 caur Spāniju un tikai 48 000 caur Austrumu sauszemes robežu. Es lūgtu Jūs godīgi pārdomāt, ko nozīmē šis pēdējais skaitlis. Tas nav rezultāts tam, ka Lukašenko režīms zaudētu interesi par cilvēku izmantošanu kā ieroci pret Eiropas Savienību – uz mūsu robežas, ja kas, šogad spiediens ir intensificējies. Tas ir piecu gadu Latvijas robežsargu, karavīru un amatpersonu atteikšanās no jebkāda īsinājuma, pastāvīgas gatavības uzturēšanas reālās izmaksās mūsu sabiedrībai un katra pieejamā juridiskā instrumenta izmantošanas rezultāts, lai novērstu, ka mūsu teritorija kļūst par koridoru uz Savienību. Zemākais skaitlis šajā sarakstā nav vieglākās robežas pazīme. Tas ir konsekventāk aizsargātās robežas pazīme. Es lūgtu, lai tas tiktu atzīts, nevis instrumentalizēts kā retorisks vairogs.

Par pieņemtajiem lēmumiem

Tieši tāpēc, ka Latvija saprot atturēšanas izmaksas, mēs nevaram klusēt, kad redzam, ka tā apzināti tiek demontēta citur. Vairāk nekā pusmiljona nedokumentētu iedzīvotāju legalizācija ir Spānijas iekšzemes politiskie lēmumi, kas pieņemti bez jēgpilnas konsultācijas ar partneriem, kuri dala katra šāda lēmuma sekas. Neatkarīgi no to juridiskajiem nopelniem Spānijas konstitucionālajā tiesībās, to ietekme bija pilnībā paredzama, īpaši tad, kad to katalizēja sagrozīts un nepatiess stāstījums par Augstākās tiesas 8. jūlija nolēmumu: piesaistes faktors, ko dienu laikā izmantoja kontrabandas tīkli, izraisot lielāko vienreizējo robežas pārkāpumu Ceutas vēsturē.

Dalībvalsts nevar vienpusēji mīkstināt savu perimetru un gaidīt, ka pārējā Savienība bez komentāriem absorbēs radušos nestabilitāti. Latvijai nav nacionālā izņēmuma greznības pie mūsu robežas, un mēs nepieņemam, ka Spānijai tāda būtu pie savas. Attēli no Tarahalas un reakcija, ko tie izraisīja Romā un Parīzē, nav izolēts bilaterāls jautājums starp Spāniju un Maroku. Tie tagad ir Šengenas mēroga ārkārtas situācija un pēc būtības pavisam citāda rakstura nekā hibrīdagresija, ar kuru Latvijai, Lietuvai, Polijai un Somijai ir nācies saskarties no Minskas un Maskavas.

Solidaritātes mehānisms nevar kļūt par atlīdzību par pašu izraisītu krīzi

Es arī ar pilnīgu atklātību ceļu perspektīvu, ka Spānija drīzumā var tikt noteikta par valsti, kas atrodas „migrācijas spiediena” apstākļos, un tādējādi kļūt tiesīga uz solidaritātes iemaksām saskaņā ar Paktu – finansiālu atbalstu, personālu vai pārcelšanu no citām dalībvalstīm. Es to saku Jums tieši, ministre: Latvijai un, es domāju, vairākām citām frontes valstīm būtu ļoti grūti pieņemt mehānisma, kas balstīts uz kopīgas atbildības principu, paplašināšanu valdībai, kuras pašu iekšzemes juridiskās un politiskās izvēles būtiski veicinājušas krīzi, ar kuru tā tagad saskaras. Solidaritāte tika iecerēta kā stingras nacionālās atbilstības pretstats, nevis kā apdrošināšanas polise pret pašu politikas lēmumu sekām. Ja mehānisms tiek piemērots bez šīs atšķirības, tas neizturēs nākamās Padomes debates ar neskartu leģitimitāti, un neviena dalībvalsts – tostarp un īpaši mana, Latvija – nespēs to aizstāvēt savas sabiedrības priekšā.

Ģeopolitiskajai dimensijai arī ir nepieciešama godīga atbilde

Ja pastāv ticami pierādījumi, ka Marokas iestādes veicināja, tolerēja vai neveica pasākumus pret šāda mēroga koordinētu mobilizāciju – un modelis, kas seko Ceutai 2021. gadā un Meliljai 2022. gadā, prasa nopietnu izvērtēšanu –, tad Savienībai tas jāsaka bez vilcināšanās un attiecīgi jārīkojas. Baltkrievija tika sankcionēta par instrumentalizēta migrācijas spiediena organizēšanu pie ES ārējās robežas. Eiropa nevar piemērot vienu standartu austrumos un citu dienvidos. Ja trešā valsts izmanto migrantus kā spiediena instrumentu pret dalībvalsti, tas ir hibrīduzbrukums pret Savienību kopumā, un tas jānosaukt par tādu – publiski un kopīgi, nevis jāpārvalda kā bilaterāls kairinātājs.

Konstruktīvs priekšlikums

Nekas no iepriekš minētā nav piedāvāts bez konstruktīva pretstatījuma. Latvija nepieciešamības dēļ ir uzkrājusi ievērojamu operacionālo pieredzi piecu gadu laikā robežu novērošanas infrastruktūrā, pastiprinājuma personāla ātrā izvietošanā, juridiskajos ietvaros paātrinātai atgriešanai saskaņā ar mūsu saistībām un koordinācijā starp robežsargiem, policiju un bruņotajiem spēkiem ilgstoša hibrīdspiediena apstākļos.

Migrācijas pakta un tā tehniskās palīdzības noteikumu ietvaros Latvija būtu gatava nodot šo ekspertīzi Spānijas rīcībā – vai nu ar personāla norīkošanu, kopīgiem protokoliem, vai tiešu tehnisku konsultāciju. Mēs uzskatām, ka tā varētu sniegt reālu vērtību jūsu dienestiem Ceutā un Meliljā, un mēs būtu pateicīgi, ja šis piedāvājums tiktu nopietni izskatīts.

Noslēgumā

Ministre, mēs neceļam šos punktus no vēlmes redzēt Spāniju izolētu, vēl jo mazāk lai nostātos to pusē, kas izmanto šos attēlus iekšzemes politiskiem mērķiem, kas nav saistīti ar robežu politiku. Mēs tos ceļam, jo ārējās robežas režīma uzticamība ir nedalāma. Tas, kas notiek Ceutā, nepaliek Ceutā; tas tagad stāv pie katras Šengenas valdības, tostarp manas, durvīm. Es ceru, ka mēs varam to risināt, kā arī plašāku jautājumu par konsekventas, savstarpēji pastiprinošas izpildes atjaunošanu visās ārējās robežās, cik drīz vien iespējams.

Lūdzu, pieņemiet, ministre, manas visaugstākās cieņas apliecinājumu.

Ar cieņu,

Ministrs Jānis Dombrava