Apšaude Krakovas tirgus laukumā un terorista mājās - kopā vismaz 9 cilvēki nogalināti un 16 ievainoti
"Ap plkst. 15.00 [14.00 pēc Griničas laika] kāds vīrietis, kurš ar automašīnu bija iebraucis tirgus laukumā, no transportlīdzekļa sāka šaut uz nejaušiem cilvēkiem," platformā "X" paziņoja policija.
"Policisti uzbrucēju sašāva, un šobrīd viņš tiek nogādāts slimnīcā," piebilda policija.
Šāvējs ir identificēts kā 24 gadus vecs Polijas pilsonis "Mihals Oksinskis"*. Uzbrukuma laikā tas bija tērpies militāra paskata kamuflāžas tērpā un bruņuvestē. Nozieguma pastrādāšanā šāvējs izmantojis automātisko ieroci. Pēc nozieguma pastrādāšanas terorists mēģināja aizbēgt no notikuma vietas, taču pateicoties policistu profesionalitātei, tas viņam neizdevās. Uzbrucējam izdevās nopietni ievainot arī 2 policistus. Pēc aizturēšanas policija vēstīja, ka noziedzniekam bijusi arī automašīnā paslēpti citi ieroči.
Vēlāk policija konstatēja, ka noziedznieka mājās atrasti vēl 3 līķi.
Sākotnēji varas iestādes aicināja cilvēkus, kas atradās notikuma vietas tiešā tuvumā, doties uz drošu vietu.
Polijas prezidents Karols Navrockis pauž "dziļas bažas par ziņām par traģiskajiem notikumiem" Krakovā un norāda, ka viņa domas ir kopā ar upuriem, cietušajiem un viņu ģimenēm.
"Uzturu saziņu ar attiecīgajām iestādēm un sagaidu pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem, kas saistīti ar šiem traģiskajiem notikumiem," platformā "X" raksta Navrockis, "Nacionālās drošības biroja vadītājs ir ceļā uz Krakovu. Polijas iedzīvotāju drošība ir absolūta prioritāte!"
***********************************
Apšaude Krakovas Galvenajā tirgus laukumā 2026. gada 7. novembrī
2026.gada 7. novembrī ap plkst. 15:00 (CET) Krakovas (Polija) vēsturiskajā centrā notika viena no smagākajām masu apšaudēm Polijas vēsturē.
Michał Oksiński (dzimis 2002. gada 25. jūnijā, 24 gadi), Polijas pilsonis, virpotājs no Ostrowiec Świętokrzyski, ar melnu Subaru (reģistrētu uz tēva vārda) iebrauca Rynek Główny (Galvenajā tirgus laukumā) no Sławkowska ielas puses un no automašīnas atklāja uguni uz nejaušiem cilvēkiem ar AR-15 tipa garstobra šauteni.
Viņš bija ģērbies militārā stila formā (camo), ar bruņuvesti un ķiveri. Šāvieni turpinājās vairākās vietās laukumā (pie Sławkowska ielas izietes un pie Rynek Główny 5 / Sienna ielas apkārtnes). Pēc tam Oksiński brauca uz dienvidiem pa Grodzka, Plac Wszystkich Świętych un Stradomska ielām, apšaudot arī tramvaju, kam ir sašauts logs, bet neviens pasažieris vietis nav. Policija reaģēja ļoti ātri (pirmie šāvieni pret uzbrucēju apmēram trīs minūtes pēc pirmā ziņojuma par notikušo). Pēc sadursmes un apšaudes pie Dietla un Stradomska ielu krustojuma viņš tika ievainots un aizturēts.
Vainīgais – Michał Oksiński
Michał Oksiński strādāja par virpotāju, iepriekš nebija sodīts, kā arī nebija saistīts ar Polijas bruņotajiem spēkiem. To oficiāli publiski apstiprināja aizsardzības ministrs Władysław Kosiniak-Kamysz. Viņam bija sporta ieroču atļauja (divas vienības), un viņš trenējās šaušanā klubā “Świt” Starachowicē kopā ar tēvu, kuram bija ieroču atļaujas 11 ieročiem. Automašīnā un bagāžniekā atrasti vairāki ieroči, munīcija, militārs mugursoma un bajonete. Iekšlietu ministrs Marcin Kierwiński pasteidzās paziņot, ka Oksiński bija aizrāvies ar galēji labējo ideoloģiju un ultra-nacionālistiskiem, ļoti radikāliem uzskatiem.
Tomēr jau nākamajā dienā, t.i. 8. novembrī) parādījās diametrāli pretējas ziņas, kas balstās uz sociālo mediju materiāliem, un proti :
- Cirkulē ekrānuzņēmumi no (tagad jau dzēstiem) Facebook profiliem, kas tiek saistīti ar Oksiński.
- Vienā foto viņš pozē ar LGBT pride karogu, gāzmaskā un ar militārā stila bereti.
- Citos - nievājoša attieksme un kristietības izsmiešana,tai skaitā par pāvestu Jāni Pāvilu II (piemēram, alus pudele blakus pāvesta attēlam ar aizskarošu tekstu.
- Komentāri par sarkano gaismu kā “komunisma subliminālu vēstījumu”.
- Apgalvojumi par dalību 2020. gada abortu protestos,
- atbalsts Antifa / anarho-komunistiskām idejām, simpatizējot tam.
***
GROK:
Publiski pieejamais materiāls no viņa (tagad izdzēstajiem) sociālo tīklu kontiem norāda vairāk uz kreisi orientētiem, pretklerikāliem vai jauktiem signāliem, nevis skaidru labēju ideoloģiju.
Michał Oksiński (dzimis ap 2002. gadu, no Ostrowiec Świętokrzyski) bija tokaris, bez sodāmības, ar legālu šaušanas atļauju. Skolas biedri viņu aprakstīja kā noslēgtu, interesējušos par vardarbību, militārām tēmām, maskām un anime.
No viņa Facebook profiliem (izdzēstiem pēc incidenta) cirkulēja:
- foto ar LGBT Pride karogu, gāzmasku un bereti;
- saturs, kas izsmēja kristietību un pāvestu Jāni Pauli II;
- jokaina atsauce uz „komunisma sarkano gaismu”;
- iespējama saistība ar 2020. gada abortu protestiem.
Šie elementi vairāk saistās ar kreisām, pretklerikālām vai anarhistiskām subkultūrām. Dažos materiālos minēti arī militāri simboli vai Falanga, kas rada jauktus signālus. Kopumā nav konsekventu labējās ideoloģijas pazīmju.
***
Ieraksti sociālos tīklos apsūdz kreiso Polijas valdību, ka tā pārāk ātri un politiski izdevīgi “pielīmēja” slepkavam labējo etiķeti. Profili, kas tiek saistīti ar vainīgo, pēc uzbrukuma pazuda, kas rada papildu jautājumus. Vainīgā profilos cirkulē LGBT saturs profilos un daži sociālo mediju apgalvojumi, bet tas nav verificēts uzticamos avotos. Sākotnējais teksts balstījās uz to, ko oficiāli paziņoja iestādes 7. novembra vakarā. Jaunāki sociālo mediju materiāli rada šaubas un pretēju ainu, bet līdz pilnai izmeklēšanas noslēgumam abas versijas paliek neapstiprinātas, nozieguma motīvs nav noskaidrots. Pilna izmeklēšana turpinās, tāpēc informācija var vēl mainīties.
Premjerministrs Donalds Tusks notikumu nosaucis par terora aktu, taču oficiālu notikuma kvalifikāciju nosauks izmeklēšana un tiesa.
Nošautie ģimenes locekļi
Pēc apšaudes Oksińska dzīvoklī Ostrowiec Świętokrzyski policija atrada trīs mirušus ģimenes locekļus:
- tēvu Janusz Oksiński (apmēram 52–53 gadi, kuram bija reģistrētas 11 ieroču vienības),
- māti Renata Oksińska un
- māsu Magdalena (apmēram 20–21 gads, studēja mākslu un dzīvoja Krakovā, bet tajā dienā bija ieradusies ciemos pie vecākiem.
- Viņu nāves pagaidām nav iekļautas Krakovas upuru skaitā un tiek izmeklētas atsevišķi. Abas lietas, visticamāk, tiks apvienotas vienā lietvedībā.
Upuri
Krakovas apšaudē gāja bojā 6 cilvēki (4 sievietes un 2 vīrieši).
Identificēti:
3 Polijas pilsones un
1 Lielbritānijas pilsonis;
2 upuri vēl nav oficiāli identificēti.
Ievainoti 16 cilvēki (ieskaitot vainīgo un 2 policistus), tostarp ārzemnieki no Austrijas, Vācijas, Portugāles, Krievijas un Lielbritānijas.
- 61 gadu veca Polijas pilsone
- 47 gadu veca Polijas pilsone
- 53 gadu veca Polijas pilsone
- 32 gadu vecs Lielbritānijas pilsonis
- 51 gadu veca sieviete (nav Polijas pilsone; nacionalitāte pagaidām netiek atklāta)
- aptuveni 50 gadu vecs Polijas pilsonis (vīrietis; precīzs vecums un citi dati pagaidām netiek publiskoti)
Varonīgie patruļdienesta policisti
Aizturēšanā piedalījās un tika ievainoti divi policisti:
- Jakub Kulik (patruļas vecākais) – bijušais karavīrs no 6. Gaisa desanta brigādes (6. Brygada Powietrznodesantowa im. gen. Stanisława Sosabowskiego) 18. gaisa desanta triecienbataljonā. Viņš nesen bija beidzis militāro dienestu un iestājās policijā.
Saņēma vairākas šautas brūces (tostarp plaušas bojājums), stāvoklis sākotnēji bija ļoti smags, nepieciešama asins pārliešana (AB Rh+). Zināms, ka Polijas sabiedrība, solidarizējoties ar varonīgajiem policistiem, jau uz 8.novembra rītu bija saziedojusi 220 000 eiro. - Artur Morański (vecākais patruļdienesta policists) – arī ievainots apšaudē.
Reakcijas uz Krakovas apšaudi
Apšaude Rynek Główny 2026. gada 7. novembrī izraisīja tūlītējas un plašas solidaritātes, līdzjūtības un atbalsta izpausmes gan Polijā, gan starptautiski.
Prezidents Karols Navrockis pauda “milzīgas bažas” par notikušo un teica, ka viņa domas ir ar upuriem, ievainotajiem un viņu ģimenēm. Viņš uzsvēra, ka “poļu drošība ir absolūta prioritāte”, un nosūtīja uz vietu Nacionālās drošības biroja vadītāju. Navrockis arī ierosināja izsludināt nacionālās sēras.
Premjerministrs Donalds Tusks notikumu nosauca par “terora aktu” un “nežēlīgu uzbrukumu cilvēku dzīvībām”. Viņš izteica dziļu līdzjūtību upuru ģimenēm, uzslavēja policistus Jakubu Kuliku un Arturu Morański kā “īstus varoņus”, kuri riskēja ar dzīvību un visticamāk izglāba daudzas dzīvības. Tusks aicināja visus politiķus “neizmantot šo traģēdiju politiskiem mērķiem” un pēc prezidenta ierosinājuma apstiprināja nacionālās sēru dienas 8.–9. novembrī. Viņš personīgi ieradās Krakovā uz krīzes sanāksmi ar dienestiem.
Aizsardzības ministrs un vicepremjers Vladislavs Kosinjaks-Kamišs (Władysław Kosiniak-Kamysz) nosauca notikumu par “terora aktu”, izteica līdzjūtību un kategoriski noliedza spekulācijas, ka vainīgais būtu bijis Polijas armijas karavīrs. Viņš kā Krakovas iedzīvotājs uzsvēra, ka tās ir “īpaši grūtas stundas” pilsētai un Mazpolijas reģionam.
Iekšlietu ministrs Marcins Kjerwiņskis (Marcin Kierwiński) devās uz Krakovu, informēja par uzbrucēja radikālajiem galēji labējiem uzskatiem un apstiprināja, ka viņš darbojās viens.
Ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ziņoja, ka saņem “desmitiem ziņu” no ārlietu ministriem visā pasaulē ar līdzjūtību Polijai, Krakovai, ievainotajiem un upuru ģimenēm.
Citi poļu politiķi un amatpersonas, kas izteica līdzjūtību:
Sejma priekšsēdētājs Vlodzimirs Čažastijs, Senāta priekšsēdētāja Malgožata Kidava-Bloņska, PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis (“neiedomājama traģēdija”), Varšavas mērs Rafals Trzaskovskis (solidaritāte ar Krakovu), Krakovas mērs Lukass Gibala (izsludināja sēras pilsētā līdz pat 11. novembrim).
Starptautiskās reakcijas
Ursula fon der Lejena (Eiropas Komisijas priekšsēdētāja) rakstīja poļu valodā, izsakot līdzjūtību, pateicoties varonīgajiem policistiem un uzsverot, ka “Eiropa ir kopā ar Poliju sāpēs un solidaritātē”.
Kaja Kallasa (ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve) nosauca to par “traģēdiju, kas būs jūtama tālu ārpus Polijas robežām” un uzsvēra, ka “Polija šajā brīdī nestāv viena”.
Volodimirs Zelenskis (Ukrainas prezidents) nosauca apšaudi par “šokējošu noziegumu”, izteica līdzjūtību un solidaritāti ar Poliju, uzsverot, ka “nav attaisnojuma šādam uzbrukumam”.
Emmanuels Makrons (Francijas prezidents) izteica “šoku un emocijas”, pilnu solidaritāti un līdzjūtību Polijai, upuriem un viņu ģimenēm.
Giorgia Meloni (Itālijas premjerministre) runāja par “gļēvu un nepieņemamu vardarbības aktu” un izteica dziļas skumjas un līdzjūtības.
Frīdrihs Mercs (Vācijas kanclers) teica, ka Vācija kā draugs un partneris stāv Polijas pusē, un novēlēja ievainotajiem ātru atveseļošanos.
ASV vēstnieks Polijā Toms Rouzs nosauca to par “mežonīgu un slepkavniecisku uzbrukumu”, kas “sagraujis Polijas mieru”, un apliecināja, ka “Amerika stāv blakus Polijai šajā tumšajā stundā”.
Līdzjūtību un solidaritāti izteica arī Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bernhems, Spānijas premjers Pedro Sančess, Norvēģijas premjers, Čehijas, Slovākijas, Latvijas, Kanādas un citu valstu pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Krakovas kardināls Gžegožs Rišs aicināja uz kopīgu lūgšanu un Misi upuru piemiņai Sv. Marijas bazilikā, uzsverot, ka “pēdējs vārds nevar piederēt naidam” un ka “mums jābūt kopā”. Polijas garīdzniecība un citi bīskapi izteica līdzjūtību un solidaritāti.
Kopumā reakcijas bija vienotas solidaritātē ar upuriem, ievainotajiem, viņu ģimenēm un varonīgajiem policistiem, kā arī aicinājumos uz vienotību un faktu pilnīgu noskaidrošanu.
Premjerministrs Donalds Tusks viņus nosauca par “īstajiem varoņiem”, kuri riskēja ar dzīvību un visticamāk izglāba daudzas cilvēku dzīvības. Polijā izsludināta nacionālā sēru diena 8.–9. novembrī, Krakovā – līdz 11. novembrim.
Notikuma vieta
Rynek Główny, Kraków, Polija. Koordinātas: 50°03′46.0″N 19°56′12.8″E. Galvenie šāvieni – pie Sławkowska ielas izietes uz laukumu un pie Rynek Główny 5. Aizturēšana – Dietla / Stradomska krustojums.
Notikums ir ļoti svaigs; informācija var tikt precizēta. Mūsu līdzjūtības upuriem un viņu ģimenēm.
