Pēteris I izdod ukazu par Pēterburgas Universitātes izveidi- pirmo Krievijā

Latvijas iedzīvotājiem pirmā tuvākā un pieejamā universitāte dibināta 1544. gadā Kēningsbergā.
Livonijā 1. universitāte dibināta 1632. gadā Tartu. Vienlaikus, 1632. gadā Livonijā (Latvijas Vidzemes daļā, Igaunijā) spēkā bija Zviedrijas Baznīcas likums, kurš noteica visu iedzīvotāju obligātu lasītprasmi. Zviedrijā nekad nepastāvēja dzimtbūšana, savukārt, Krievijas likumi zemniekus pielīdzināja vergiem - "kustamai mantai" tāpēc pēc tam, kad Vidzemi iekaroja Krievija, izglītotie zemnieki īpaši izjuta apspiestību. Tomēr Latvijā, izņemot Latgali, dzimtbūšana pastāveja visīsāko laiku, salīdzinot ar pārējo tolaik Krievijas impērijas teritoriju, tāpēc tā bija visattīstītākā Krievijas daļa. Augstais izglītības līmenis Latvijā lielā mērā bija prieksnoteikums gan Latvijas neatkarības atgūšanai,  augstai konkurentspējai un ekonomiskai attīstībai.

Šīs priekšrocības lielā mērā Latvija, salīdzinot ar pārējo "bijušās Krievijas impērijas daļu" zaudējusi tikai 20. gadsimta beigās, kad tika likvidēta praktisku mērķu orientēta izglītības sistēma. Valsts arī augstākā izglītībā, ar vairāk kā 30% budžeta finansē programmas, kurām ir nekāda vai zema pievienotā vērtība vai kurās vērojama speciālistu pārprodukcija ("padomju tiesību speciālistu" apmācīti juristi, nespecializējušies "ekonomisti", bijušo Kompartijas "speciālistu" apmācīti "politologi" utml.). 

Pārsvarā postpadomju "izglītības speciālisti" kombinācijā ar nenoskaidrotu "eiropeisko vērtību" aizstāvjiem 25 gados sākot ar pamatskolām un beidzot ar augstāko izglītību, gandrīz pilnībā ir izskauduši tās izglītības sistēmas vērtības, kuras pamatā bija ieliktas 19.gs. proti- pamatizglītība arī matemātikas un dabaszinībās, kā arī speciālistu sagatavošanu praktiski pielietojamās zinātnes. Eiropā un vēl vairāk Latvijā trūkst speciālistu, kas būtu spēcīgi dabaszinātnēs, matemātikā, ķīmijā un fizikā balstītās zinātnēs.