Ilze Burkovska-Jakobsena aplej ar vīnu Ogres mēru Egilu Helmani

Ziemeļvalstu ikgadējās svinībās, iespējams, reibuma stāvoklī, Ilze Burkovska-Jakobsena pievērsa sev apkārtējo uzmanību, no mugurpuses aplejot ar sarkanvīnu vienu no aicinātajiem viesiem - Ogres mēru Egilu Helmani. 

Burkovska paziņoja - Ziemeļvalstis man ir demokrātijas paraugpiemērs. Vēstniecībām kopīgi atzīmēt nacinālos svētkus ir laba ideja. Helmaņa kunga klātbūtne man lika domāt par Ogres muzeja darbinieku un citu kultūras darbinieku nedemokrātisko darba apstākļu vidi. Reaģēju spontāni.

Notikušais pēc tam tika plaši apspriests sociālajos tīklos. Zīmīgi, ka sadzīviskā huligānisma notikumu metās aizstāvēt personas, kuras parasti žēlojas par neiecieību. homofobiju, naida runu, tolerances trūkumu un vardarbību. Kā pirmā sevi pieteica Iveta Kažoka, sajūsmai par šo naida rīcību pievienojās Kristīne Želve, Liene Brizga-Kalniņa, nākot klajā ar paziņojumu:

- Šīs lieliskās dienas noslēgumā es arī esmu noformulējusi savu viedokli par Ilzi Burkovsku-Jakobsoni, Helmani un vīnu. Tā ir pilsoniskās sabiedrības protesta forma, kāda pie mums nav ierasta, bet tādas klātbūtne mūsu demokrātijas telpā ir veselīga un vērtīga. 

Otrdienas, 30. maija, vakarā mikroblogošanas vietnē "Twitter" tika meklēta sieviete, kura Ziemeļvalstu nacionālo svētku svinībās uzlējusi vīnu Ogres mēram Egilam Helmanim (NA). Drīz vien vaininiece – režisore Ilze Burkovska-Jakobsena – atsaukusies pati. Skaidrojot rīcību, viņa tviterī uzsver, ka Ziemeļvalstis viņai ir demokrātijas paraugpiemērs un vēstniecībām kopīgi atzīmēt nacionālos svētkus ir laba ideja.

"Helmaņa kunga klātbūtne man lika domāt par Ogres muzeja darbinieku un citu kultūras darbinieku nedemokrātisko darba apstākļu vidi. Reaģēju spontāni," savu rīcību skaidro režisore.

Kā režisore pauda portālam "Delfi", viņa iepriekš dzērusi apelsīnu sulu. Kāpēc izlēmusi apliet Helmani ar vīnu? "Viņa klātbūtne un smaids provocēja. Tas arī viss," viņa skaidroja. Pasākums noticis gaišā novakarē, no plkst. 16.30 līdz plkst. 18.30.

Burkovska-Jakobsena tviterī norāda, ka Helmanis viņai "dzinās pakaļ un ielēja baltvīnu acīs."

Otrdienas, 30. maija, vakarā komentāru par notikušo sociālajā tīklā "Facebook" sniedzis Egils Helmanis, solot lasītājiem izstāstīt "gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan."

"Biju saņēmis ielūgumu uz Ziemeļvalstu nacionālo dienu svinībām," raksta Helmanis. "Izrādījās, ka šajā kulturālas noskaņas pasākumā savu vietu bija atraduši arī daži no agresīvajiem meža dīvainīšiem. Kādā brīdī viens no tiem, kuru es identificētu kā sievieti, bet nezinu, kā šī būtne identificē sevi, no aizmugures aplēja mani ar sarkanvīnu un metās bēgt. Šajā brīdī, galvenais par ko spēju domāt, cik slikti, ka Latvijā nav ieviesta Stambulas konvencija, jo tad taču šādas agresijas izpausmes nevarētu notikt!"

Par ko īsti Burkovska-Jakobsena viņam uzbrukusi, Helmanis nezina, bet pieņem, ka tas saistīts ar viņas aktīvo atbalstu civilās savienības idejai.

Uz notikušo Helmanis raugās "salīdzinoši mierīgi", tomēr piebilst: "Skumji ir tas, ka jau vēsturē esam redzējuši, kas notiek, kad ideoloģiski motivēta pārliecība nostājas augstāk par likumu un elementāru cilvēcību."

Jau iepriekš ziņots, ka konflikts starp Ogres pašvaldības vadību un Ogres muzeja darbiniekiem iesākās 2023. gada sākumā pēc tam, kad muzeja darbinieki iebilda pret Helmaņa ieceri veidot sankcijām pakļautajam Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošās porcelāna kolekcijas izstādi.

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) situācija Ogrē "nav pieņemama", un premjers aicinājis reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) izskatīt šo lietu pēc būtības.

Situācijas attīstība Ogres pašvaldībā nav saprotama un nav pieņemama, un reģionālās attīstības ministram ir jāiesaistās un šis jautājums ir jāizskata pēc būtības, pauda premjers.

Sprindžuks pašvaldībai pieprasīja sniegt paskaidrojumus par izveidojušos konfliktu, ko pašvaldība ir izdarījusi. Pašvaldības sniegtās atbildes patlaban analīzē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas.

Savukārt tiesībsargs, vērtējot Ogres novada pašvaldības lēmumu februārī aizliegt "Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai" plānoto sapulci, kuras mērķis bija paust atbalstu muzejam un tā darbiniekiem, secinājis, ka pastāv pamatotas bažas par veidu, kādā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību.

"Progresīvo" Saeimas frakcija aicinājusi Sprindžuku no amata atstādināt Helmani, taču šis ierosinājums noraidīts.

Tāpat cilvēki (galvenokārt no Saeimas vēlēšanās caurkritušās partijas A\Par, tautā saukti arī par dzeltenajiem vai Pavļuta partiju)  pulcējušies pie VARAM protesta akcijā, aicinot Sprindžuku atlaist Helmani.

Ilze Burkovska-Jakobsena ir Norvēģijā un Latvijā dzīvojoša latviešu režisore un scenāriste. Viņa strādājot gan dokumentālajā kino, gan animācijā. Burkovskas-Jakobsenas īsmetrāžas dokumentālā filma "Bekons, sviests un mana mamma" 2009. gadā tika apbalvota ar Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps", savukārt animētā dokumentālā filma "Mans mīļākais karš" tika pie nacionālās kino balvas 2020. gadā. Tā saņēmusi arī augstu starptautisku novērtējumu, tai skaitā prestižā Ansī filmu festivāla konkursa programmas "Contrechamp" galveno balvu, Londonā bāzētā izdevuma "The Calvert Journal" filmu festivāla balvu par labāko animācijas filmu u. c.