Kas ir sociālais dzimums un «dzimtes ideoloģija»?

Gadu pirms Saeimas vēlēšanām atsevišķi politiskie spēki dienas gaismā atkal izcēluši sabiedrību šķeļošo jautājumu par tā dēvēto Stambulas konvenciju. Tā vietā, lai runātu par tās uzdevumu un mērķi – izskaust vardarbību pret sievietēm un ģimenē – un līdz šim paveikto šajā jomā, politiķi runā par "kreisām ideoloģijām", dzimuma maiņu un draudu ģimenes vērtībām. Kas īsti ir sociālais dzimums un politiķu piesauktā "dzimtes ideoloģija"?
Par to LSM.lv saruna ar Latvijas Universitātes asociēto profesori, dzimumu līdztiesības un dzimtes pētnieci Maritu Zitmani. 

Kas ir dzimtes ideoloģija? 

"Dzimtes ideoloģija" ir politiski ietonēts propagandas termins, ko galēji labējie spēki izmanto, lai diskreditētu dzimtes studijas, sieviešu un LGBTQ+ cilvēktiesības, un radītu morālas panikas sajūtu sabiedrībā, mobilizētu savu elektorātu. 

Termins "dzimtes ideoloģija" nav zinātnisks jēdziens, to galvenokārt izmanto konservatīvi vai galēji labēji politiskie spēki. 

Tas tiek lietots kā negatīvs apzīmējums dažādiem uzskatiem vai politikas virzieniem, kas aizstāv sieviešu un vīriešu līdztiesību, LGBTQ+ personu tiesības, dzimtes (angļu val. – gender) un dzimuma (angļu val. – sex) izpratni, seksuālās izglītības un iekļaujošas valodas ieviešanu.

Termina izcelsme meklējama 90. gadu vidū, kad Vatikāns un katoļu konservatīvās aprindas sāka lietot frāzi "gender ideology" ("dzimtes ideoloģija"), lai pretstatītu sevi ANO un Eiropas Padomes politikai, kas atzina dzimuma līdztiesības jēdzienu (angļu val. – gender equality). Vēlāk politisko mērķu īstenošanai šo terminu pārņēma galēji labējās partijas, piemēram, Polijā, Ungārijā, Itālijā un nacionālistiski un reliģiski konservatīvās kustības (asociācija "Ģimene"). Termins ir populārs arī "klikšķu" medijiem, jo viegli ģenerē lasītāju interesi. Minētie procesi ir daudz pētīti un aprakstīti zinātniskajā literatūrā – kā politiskie spēki pārņēma šo retoriku un izmantoja savu politisko mērķu īstenošanai. 

Kad kāds saka "mēs esam pret dzimtes ideoloģiju", viņi parasti neapzīmē vienu konkrētu teoriju vai mācību. 

"Dzimtes ideoloģija" drīzāk tiek izmantots kā simbols dažādām sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām, kas noteiktām sabiedrības grupām racionālu, bet biežāk jau iracionālu iemeslu dēļ šķiet draudīgas, piemēram, dzimumu līdztiesības iniciatīvas, viendzimuma attiecību atzīšana, jēdziena "dzimte" vai "sociālais dzimums" izmantošanu, kā arī seksuālās izglītības ieviešanu skolās. 

Tādējādi "dzimtes ideoloģija" tiek rādīta kā vienots "ienaidnieks", kas apdraud "tradicionālās vērtības" un "dabisko kārtību". 

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka "dzimtes ideoloģija" ir konstrukcija, tā nav zinātniska pieeja, tā nav arī rīcībpolitikas iniciatīva. Tas ir bubulis. 

Kādi ir biežākie stereotipi par sievieti un vīrieti Latvijas sabiedrībā? 

Pētījumi par dzimumu stereotipiem Latvijā ir veikti tad, kad bijušas kampaņas vai nauda projektu ietvaros. Stereotipi līdz ar to netiek mērīti pastāvīgi, un mēs īstenībā nezinām, kas ir pamainījies sabiedrības uztverē. Bet vairākos pētījumos atkārtojas jautājums par vīrietim un sievietei piemērotākajām profesijām, un šajā ziņā TOP3 atkārtojas. Piemēram, bērnudārza audzinātājas profesija ir vispiemērotākā sievietēm un visnepiemērotākā vīriešiem. Stereotipi par profesiju piemērotību katram dzimumam ir ļoti izteikti, un tas ir balstīts jau plašākā priekšskatā par vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā. Sieviete asociējas ar rūpēm, gādību, aprūpēšanu, līdz ar to – skolotāja, bērnudārza audzinātāja, kultūras, sociālais darbinieks. Bet vīrietim piemērotākā profesija ir militārpersona, uzņēmējs un autobusa vadītājs, un tas ataino stereotipu, ka vīrieši ir skarbi, aktīvi. 

Bez jūtām… 

Jā, bez jūtām, un nav piemēroti aprūpei un rūpēm. Savukārt sieviete ir viss tieši pretējais. Lai arī sabiedrība arvien vairāk uzskata, ka vīriešiem jāiesaistās ģimenes dzīvē un jārūpējas par bērnu, tai pašā laikā ir priekšstats, ka vīrietis ir ģimenes apgādnieks, savukārt sievietei un sievai ģimenē ir jādara mājas darbi. 

Tāpat ir stereotips, ka sievietes vairāk pievērš uzmanību savai ārienei, bet no vīriešiem tas netiek ļoti prasīts. Sievietes ir emocionālas, bet vīrieši nav – arī tas ir dziļi iesakņojies stereotips. 

Ko nozīmē sociālais dzimums? 

Sociālais dzimums Stambulas konvencijā ir ļoti skaidri paskaidrots. Tie ir sabiedrībā esošie priekšstati, uzskati un gaidas, ko asociējam ar vienu vai otru dzimumu. 

Piemēram, ja man pa ielu nāk pretī vīrietis, es nezinu, kāds viņš ir kā cilvēks, bet es jau automātiski pieņemu, ka viņš droši vien neraud, viņam patīk sports, viņš droši vien nezina, kur mājās ir nolikta gultas veļa, vai nemāk apģērbt bērnu. Tie ir sociālie priekšstati, kas daļēji saskan ar stereotipiem, kas sabiedrībā valda un kurus attiecinām uz vienu vai otru dzimumu. 

Bet dzimums nav vienīgais, kam ir sociālās konstrukcijas. Tāpat ir arī sociāli jeb sabiedrībā nostiprināti priekšstati par vecumu – uzskatām, ka vecs cilvēks noteikti nezina par tehnoloģijām, viņam patīk sēdēt mājās, bet jaunieši visu zina par tehnoloģijām un viņi ir ļoti aktīvi. Cilvēkam ir daudzas sociālās identitātes. 

Kāds sociālajam dzimumam ir sakars ar to, vai es bioloģiski esmu vīrietis vai sieviete? 

Stereotips ir instruments, kā mēs – cilvēki – apstrādājam informāciju. Mums apkārt ir tik daudz informācijas, un stereotips ir kā folderītis [mape], kurā "saspiežam" milzīgo informāciju līdz pāris lietām. Proti, ja nāk pa ielu pretī vīrietis, man jau ir stereotips, ko no viņa sagaidīt, kā uzvesties. Tas vienkārši mums palīdz dzīvot sabiedrībā, un tādā veidā mūsu uztvere lielā mērā arī strādā. Redzot krēslu, zinām, ka uz tā var sēdēt, un, kad redzam puisi, zinām, kādi ir priekšstati par puisi. Es negribu teikt, ka tās [bioloģiskais un sociālais dzimums] ir nesaraujamas lietas, bet pamatotas, jo dzīvojam sabiedrībā. 

Vai sociālais dzimums nozīmē, ka meitenei jāģērbjas zēna drēbēs un otrādi? 

Sociālais dzimums ir sabiedrībā zināmie priekšstati. 

Ka meitenes ģērbjas svārkos un zēni – biksēs? 

Jā, mēs sagaidām, ka tā būs. Es kā dēla māte arī esmu piedzīvojusi, ka bērns, būdams vēl bēbis, pateicoties tam, ka mugurā ir sarkans džemperis vai violeta jaciņa, tika nosaukts par meiteni. 

Bēbīšus jau grūti atpazīt. 

Apģērbs, protams, kalpo kā kaut kāda zīme, lai noteiktu dzimumu. Tai pašā laikā mēs nedzīvojam totalitārā sabiedrībā un katrs var ģērbties kā vēlas. Tas, ka meitenes valkā bikses, pie mums jau ir akceptēts, bet puiši svārkos – gluži ne. Priekštati, kā vienam vai otram dzimumam izskatīties, lielā mērā saistīti ar to, ka mums ir vienkāršāk uztvert un izturēties pret to, kā sabiedrība paģēr. 

Vai konvencijā salasāms, ka tā atbalsta dzimumu maiņu? 

Tekstā nevienā vietā par to netiek runāts, ne tas ir pieminēts. Vienīgais, kas ir teikts, ka mēs nedrīkstam diskriminēt cilvēkus, tai skaitā, balstoties uz cilvēka sociālo dzimumu. 

Konvencija paģēr toleranci, bet tas ir arī viss. Konvencija neko nenosaka un neiedrošina šajā ziņā, un par dzimumu maiņu kopumā vispār nerunā. 

Diskriminācija jebkurā gadījumā ir nosodāma. 

Es "aizpeldēšu" prom no temata, bet tas, ka mums liekas, ka diskriminācija ir pati par sevi nosodāma, nebūt nav tik jauna atklāsme. Tā pati ANO Cilvēktiesību deklarācija – 1991. gadā tika skaidri pateikts, ka tā attiecas arī uz sievietēm. Izpratne ir mainījusies. 

Pārfrāzējot – ne viss, kas liekas pašsaprotams, vienmēr tāds ir bijis. 

Tieši tā. 

Atgriežoties pie Stambulas konvencijas. Vai tajā nolasāms, ka tā atbalstītu, veicinātu un ietekmētu to, ka mēs mainām dzimumu sociālās lomas?  

Konvencija saka – valstij, kas konvenciju ir parakstījusi, ir jāstrādā pie vardarbības izskaušanas un mazināšanas. Ja sabiedrībā nostiprinājies priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir labi, ka bērnu pērt ir okei, tad valstij šādos gadījumos jāstrādā ar informatīvajām un izglītojošajām kampaņām un jāizstrādā normatīvie akti, pasakot, nē, tas nav okei. 

Vai konvencija pieļauj, ka vīrietis var pārveidoties par sievieti? 

Nē, tādas lietas tur nav. Konvencija ir tikai par vardarbības mazināšanu, tā nav par sabiedrības sociālo uzbūvi. 

Ļoti vienkāršoti runājot, ja meitene, kas ir saģērbusies biksēs, nogriezusi īsus matus, tiek bulijota (iebiedēta, pazemota) un varbūt pat piekauta tāpēc, ka viņa nevalkā rozā kleitu, tas konvencijas ietvarā būtu nepieņemami. Tā ir vardarbība. 

Par vārdu "gender" – vai latviešu valodā tā tulkojums (sociālais dzimums) ir pietiekami saprotams, vai tieši tāpēc mēs šobrīd par šiem jautājumiem runājam, jo tas nav precīzi iztulkots? Angliski izpratne par to, kas ir "gender" un "sex" jeb dzimums, tomēr atšķiras. 

Arī angļu valodā nebija tā, ka termins "gender" visu laiku ticis lietots un izmantots, lai apzīmētu sociālās, kultūras un simboliskās nozīmes, kas saistās ar dzimumu. Sociālās zinātnes par cilvēku kā būtni un identitāti arī attīstās. Termins "gender" ir lingivistisks termins, un tas tika paņemts, šķiet, pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kad attīstījās arī sociālās zinātnes, lai norādītu to, ka, jā, ir šis bioloģiskais dzimums un ir vēl nākamais slānis, ko ķermenim uzliekam virsū kā sabiedrība – kultūru, simbolus un tā tālāk. 

Šis termins "gender" ir bijis lingvistikā un apzīmē dzimti – vīriešu vai sieviešu. 

Kad 90. gados pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā šīs dzimtes studijas ienāca, paskatoties jēdziena "gender" izcelsmi, tika pieņemts lēmums, kam visi nepiekrita un joprojām nav vienprātības akadēmiskajā vidē, ka arī Latvijā izmantosim šo jēdzienu dzimte. Tas ir tiešs analogs angļu vārdam "gender". 

Konvencijā nav vispār tāda vārda "dzimte". 

Jā, tur ir šis sociālais dzimums, kas ir tulkojums no "gender". Kāpēc tā nolemts, jāprasa konvencijas tulkotājiem. 

Uzskatu, ka tā bija kļūda, jo sociālais dzimums neietver visu "gender" būtību – tajā ir tikai sociālais aspekts, ignorējot kultūras un simbolisko nozīmi – daļas, kas arī veido cilvēka identitāti. 

Kā tad "gender" tulkotu latviski?  

Es izmantotu jēdzienu "dzimte".
Ir dzimums, kas ir skaidrs, – ķermeniskais, hromosomas, skeleta uzbūve, muskuļu masa, hormoni un tā tālāk. Bet dzimte ir stereotipi, priekšstati, gaidas, kas konstruē noteiktu uzvedību, lielā mērā arī izglītību, nodarbinātību, iesaisti bērnu audzināšanā, vecāku cilvēku aprūpē un tā tālāk. 

Latviešu valodā arī ir tikai divas dzimtes – sieviešu un vīriešu.

Jā, sieviešu vai vīriešu, nekatrās dzimtes mums nav. 

Tad būtu noņemti visi šie aizspriedumi un puspatiesības, kas virmo ap Stambulas konvenciju?

Vārdam "sociālais dzimums" var ļoti pieķerties, jā. Bet tās putas bija jau tik uzkultas, kamēr tas viss atnāca līdz Latvijai, ka nebija iespējams no tā izvairīties. Bija skaidrs, ka kaut kas tāds mūs arī skars, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Mēs neesam unikāli šajā ziņā. Ja Latvijā Satversmes tiesa pateica, ka konvencija nav pretrunā Satversmei, Bulgārijā konstitucionālā tiesa lēma pretēji, un konvenciju ratificēt viņi attiecīgi nevar. Arī Ungārijā bija debates, protams. Arī Vācijā un Francijā, kur tas gan vairāk saistīts ar reliģiju un galēji labējo noskaņām. 

KONTEKSTS:

Latvijā atkal aktualizējies jautājums par Stambulas konvenciju, jo Saeimā pēc opozīcijas ierosinājuma vērtē Latvijas izstāšanos no tās. Tā kā šādu ierosinājumu atbalsta arī koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ir liela iespējamība, ka to denonsēs. Tas izraisījis ne vien protestus sabiedrībā, bet arī šūpošanos koalīcijā. Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ZZS atbalstošo balsojumu šajā jautājumā nosauca par koalīcijas līguma pārkāpumu un nolēma prasīt ZZS skaidrojumu. 29. septembrī premjere uzdeva labklājības ministram Reinim Uzulniekam (ZZS) skaidrot paveikto Stambulas konvencijas īstenošanā. 

Latvija Stambulas konvenciju ratificēja 2023. gadā – septiņarpus gadus pēc tās parakstīšanas. Tas bija laikā, kad labklājības ministrs bija ZZS politiķis Uldis Augulis. Toreiz viņš ZZS atbalstu konvencijas ratificēšanai pamatoja ar mērķi aizsargāt sievietes no vardarbības. Labklājības ministrija konvencijai toreiz pievienoja skaidrojošu pielikumu, kurā uzsvēra, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. ZZS nesen izplatīja paziņojumu, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija pārkāpušas deklarāciju, jo izmantojušas to citiem mērķiem, –  popularizējušas citu izpratni par dzimumu, stiprinot dzimtes ideoloģiju Latvijā. Abas ministres pret to iebildušas.  

Stambulas konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. 

Autore: Jolanta Plauka (LSM.lv ziņu redaktore)

Timenote.info saglabā šo interviju kā ilustrāciju diskusiju kvalitātei par šo jautājumu